Pieaugot skolu koru un deju kolektīvu snieguma kvalitātei un masveidībai, tika radīti savi svētki skolu jaunatnei. Okupācijas laikā līdz 1989. gadam svētku oficiālajā nosaukumā kā nodeva režīmam pirms Latvijas vārda tika piekabināts vārds “padomju”. Līdz 1989. gadam notika seši “padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki”. Bet atjaunotajā Latvijas Republikā līdz 2021. gadam vēl seši.

Pēdējie notikušie jaunatnes Dziesmu un deju svētki, kas norisinājās 2021. gadā no 12. jūlija līdz 31. oktobrim un bija paredzēti gadu iepriekš, gan bija ārpus pierastās tradīcijas, jo to izjauca kovidpandēmija. Svētku koru lielkoncerts nenotika Mežaparka estrādē un izpalika arī deju lieluzvedums “Daugavas” stadionā. Ierobežojumu dēļ svētku kopējo programmu veidoja 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā un instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā “uz vietas” - Latvijas pašvaldībās, lai nebūtu plaša pulcēšanās, netika plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Visas norises tika iemūžinātas videoierakstos un tie tika nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam. Tā kā šī gada jūlija sākumā notiekošie XIII Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki būs pirmie “pilnvērtīgie” svētki pēc desmit gadu pārtraukuma. Un arī plašākie – ja pirmajos svētkos piedalījās 9739 dalībnieki, tad tagad jau būs ap 38 000 dalībnieku. Tikai trešās Atmodas laikā -1989. gadā svētku dalībnieku skaits sasniedza 20 000 dalībniekus, un vien šajā gadsimtā viņi skaits pārsniedza 30 tūkstošus.

Vislielākais dalībnieku skaits pārstāv koru un tautas deju nozares, bet būs arī koklētāju ansambļi, folkloras kopas un akordeonu ansambļi. Visbagātīgāk pārstāvētais kultūrvēsturiskais novads XIII Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos būs Vidzeme ar 681 kolektīvu, no Kurzemes svētkos gaidāmi 279 kolektīvi, no Latgales – 240, no Zemgales – 165, no Sēlijas – 52. Diasporu Svētkos pārstāves 17 kolektīvi no Austrālijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Īrijas, Norvēģijas, Itālijas, Šveices, Spānijas, Luksemburgas, Beļģijas, Francijas un Nīderlandes. Lūk, iepriekšējo svētku zīmīgākie fakti:

* I Jaunatnes dziesmu un deju svētkos (1960. gads) kopumā piedalījās 9739 dalībnieki, repertuārā bija iekļautas 23 dziesmas un 15 dejas.

* II Jaunatnes dziesmu un deju svētkos (1967. gads) piedalījās 18 496 dalībnieki. Svētku moto bija “Skani, jaunības dziesma”, kura autors bija dzejnieks Andris Vējāns. Tie tika rīkoti par godu Lielā Oktobra 50. gadadienai. Tajos piedalījās 188 kori, 220 deju kolektīvi un 26 pūtēju orķestri. Svētku laikā notika vairāki koru, deju kolektīvu un orķestru konkursi.

* III Jaunatnes dziesmu un deju svētkos (1972. gads) dalībnieku skaits nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējiem svētkiem (1972. gada svētkos bija 17 000 dalībnieki). Gatavošanās svētkiem sākās 1970. gada pavasarī. Šie svētki bija veltīti PSRS dibināšanas 50. gadadienai. Svētku laikā notika lietišķās mākslas un tēlotājmākslas izstāde, kas izpelnījās atzinīgu novērtējumu.

* IV Jaunatnes dziesmu un deju svētkos (1979. gads) piedalījās 18 500 dalībnieki. Šo svētku moto bija “Padomju Dzimtenei dziesma lai skan!”. Tie bija veltīti Ļeņina 110. dzimšanas dienai un 60. gadadienai kopš PSRS varas ienākšanas Latvijā. Svētkos skanēja 15 dažādu komponistu oriģināldziesmas.

* V Jaunatnes dziesmu un deju svētkos (1984. gads) piedalījās 19 000 dalībnieki. Tie bija veltīti Ļeņina 115. dzimšanas dienai un bija vieni no lietainākajiem svētkiem Dziesmu un deju svētku pagājušajā gadsimtā.

* VI Jaunatnes dziesmu un deju svētkos (1989. gads) piedalījās 20 000 dalībnieki. Šajos svētkos tika izpildīta PSRS laikos aizliegtā Latvijas himna “Dievs, svētī Latviju!” un pirmo reizi svētku vēsturē notika apvienoto pūtēju orķestru koncerts.

* VII Jaunatnes dziesmu un deju svētkos (1995. gads) piedalījās 30 000 dalībnieki. Šie bija pirmie jaunatnes svētki, kas notika neatkarīgās Latvijas laikā, svētku simboli bija gailis, Sprīdītis un Lutausis, logo: meitene ar bizītēm, moto: “Māja. Sēta. Latvija”. Šajos svētkos aizsākās tradīcija sniegt labdarības koncertus sanatorijās, bērnunamos un slimnīcās. Noslēguma koncertā Mežaparkā skanēja 21 kompozīcija, pieci pūtēju orķestru priekšnesumi un deviņas dejas.

* VIII Jaunatnes dziesmu un deju svētkos (2000. gads) piedalījās 30 000 dalībnieki. Svētku simboli bija sapņi, kamolīši, ko iemet nākotnē un astoņi kustoņi. Pirmoreiz notika vērienīga svētku atklāšana 11. novembra krastmalā. Noslēguma koncerts Mežaparkā tika sadalīts četrās daļās. Speciāli svētkiem Zigmars Liepiņš uzrakstīja dziesmu ciklu “Teika”, kura izpildījumā kopkorim palīdzēja vairāki Latvijā pazīstami mākslinieki: Ance Krauze, Ainars Mielavs, Arnis Mednis un Gunārs Kalniņš. Svētku goda priekšsēdētāja bija toreizēja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

* IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos (2005. gads) piedalījās 35 013 dalībnieki. Svētku moto bija “Nāc gavilēt!”, logo - romiešu devītnieks, kas tika izveidots no krāsu triepieniem. Svētku simboli bija Jāņu vainags, Sietuve, maiss, kurš ir jāsalāpa, pirmie mezgli cilvēka dzīvē. Svētku atklāšanas koncertā skanēja Renāra Kaupera sacerētā kompozīcija “Mana dziesma”, kas kļuva populāra pēc svētkiem. Noslēguma koncerta tēma bija “Laika upē - es", tajā skanēja 34 dziesmas un četri pūtēju orķestra darbi.

* X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos (2010. gads) piedalījās 30 975 dalībnieki. Koru koncertā “Mana zeme – zemīte skaistā” piedalījās vairāk nekā 12 600 dalībnieki. Svētki noslēdzās ar lielkoncertu “Deja kāpj debesīs”, kurā piedalījās 13 760 dejotāji.

* XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos (2015. gads) piedalījās 37 890 dalībnieku. Šajos svētkos pirmo reizi piedalījās bērni ar īpašām vajadzībām, kā arī diasporas pārstāvji no citām valstīm. Visvairāk skatītājus un dalībniekus pulcēja deju lielkoncerts “Līdz varavīksnei tikt”, pūtēju orķestru lielkoncerts “Taures sauc”, svētku gājiens “ābēcēdē...ūvēzēžē” un noslēguma koncerts “Manā dziesmā Tu ...”.

* XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notika 2021. gadā. Sākotnēji bija paredzēts, ka tie norisināsies 2020. gada vasarā, bet tos pārcēla sakār ar “Covid-19” izplatīšanos Latvijā. XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku māksliniecisko konceptu “Rotā” raksturoja trīs atslēgvārdi: Rotāt-Rota-Rotaļa.

Ermitāžas izpārdošana kļuvusi par valsts noslēpumu