Lai atklātu pārkāpumus attiecībā uz iepriekšējo reģistrāciju, kas stājās spēkā 1. septembrī, Latvijā sāks izlases veidā pārbaudīt arī iebraucējus no Igaunijas. Tomēr rindas uz robežas neveidosies, un jaunā robežšķērsošanas kārtība nekādā veidā neietekmēs Igaunijas pilsoņus, apliecināja Kozlovskis. Viņš piebilda, ka vienlaikus Latvijas austrumu robežas apsardze kļūst arvien drošāka. Sniedzam nelielu ieskatu ministra intervijā ar igauņu portālu.

— Ko jūs teiktu Igaunijas iedzīvotājiem, kuri šaubās, vai Latvija spēs aizsargāt savu austrumu robežu?

— Runājot par militāro draudu, Latvijas kā NATO dalībvalsts — tāpat kā Igaunija un Lietuva — ir uzticama un droša valsts. Mēs novirzām visus nepieciešamos resursus kopējās aizsardzības līnijas attīstībai un aizsardzības spēju stiprināšanai. Neviens no mums nespēj vienatnē tikt galā bez NATO atbalsta.
Runājot par nelikumīgi robežu pārkāpējiem, kontrabandistiem un tamlīdzīgiem, kuri tiek sūtīti no Baltkrievijas puses, nākamajā gadā pabeigsim apsardzes infrastruktūras izbūvi austrumu robežā. Aprīkosim 460 kilometru garo robežu ar jaunākajām tehnoloģijām. Šajā projektā investēsim vairāk nekā 200 miljonus eiro.

Mēs kļūstam arvien stiprāki. Taču simtprocentīgu aizsardzību pret nelikumīgajiem migrantiem nevienā valstī nav. Pat Polija atzina, ka, lai gan izdodas apturēt 96% nelikumīgo migrantus no Baltkrievijas, četrus procentus noturēt neizdodas. Un tas notiek neskatoties uz to, ka Polijas robežsardze un bruņotie spēki darbojas izcili savstarpēji sadarbojoties, un Polijai ir labi attīstīta robežinfrastruktūra.

— No 1. septembra Latvija mainīja trešo valstu pilsoņu robežas šķērsošanas kārtību. Kā tas ietekmēs Igaunijas iedzīvotājus?

— Tas nekādā veidā neietekmēs Igaunijas pilsoņus, un rindas pie robežas nebūs. Tomēr visi trešo valstu pilsoņi vismaz 48 stundas pirms iebraukšanas Latvijā caur elektronisko sistēmu (https://eta.gov.lv/en/) ir jāsniedz noteikta informācija, tostarp vārds, uzvārds, vizītes mērķis Latvijā, uzturēšanās ilgums u.c.

Šī ir Saeimas iniciatīva, saskaņā ar kuru Iekšlietu ministrijai ir uzdots rūpīgāk pārbaudīt cilvēku datus, kas ierodas Latvijā no trešajām valstīm. Protams, īpaša uzmanība tiek pievērsta Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, taču tas attiecas arī uz citu trešo valstu pilsoņiem.

Cilvēkus varēs izlases kārtībā apturēt un lūgt uzrādīt personu apliecinošus dokumentus; pēc tam sistēmā pārbauda, vai viss ir kārtībā, un pēc tam atļauj turpināt ceļu pa Latvijas teritoriju.

Problēma ir tā, ka dažas ES valstis arvien biežāk izsniedz tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem. Latvijas politika šajā jautājumā ir ļoti stingra: mēs to nepieļaujam, jo to uzskatām par draudu mūsu nacionālajai drošībai.

Mēs mainījām robežšķērsošanas režīmu, lai novērstu un mazinātu riskus, kas saistīti ar Krievijas pilsoņu pārvietošanos. Par iepriekšējas reģistrēšanās kārtības pārkāpumu var tikt piemērots naudas sods līdz 2000 eiro.

Mēs jauno režīmu sākām piemērot no 1. septembra, tehniski esam gatavi, un tagad jāredz, kā tas darbosies. Līdzīga robežas šķērsošanas kārtība mums ir arī Krievijas un Baltkrievijas kravas automašīnām, kas tranzītā brauc cauri Latvijai: arī tās jāreģistrē iepriekš elektroniskajā sistēmā, un, ja reģistrācijas nav, kravas automašīna tiek konfiscēta.

— Vai jaunā iepriekšējās reģistrācijas prasība neattiecas uz ES, NATO un OECD valstu pilsoņiem?

— Tāpat tā neattiecas uz trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir Latvijā izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja. Piemēram, krieviem ar Latvijā izsniegtu vīzu reģistrēties nevajag, bet ar Igaunijā izsniegtu vīzu — jā.

— Vai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas dzīvo Igaunijā ar ilgtermiņa uzturēšanās atļauju, arī jāreģistrējas?

— Jā. Iebraukšanai Latvijā iepriekš reģistrēties nav jākrieviem un baltkrieviem, kas ir Igaunijas pilsoņi. (Ar tā dēvēto Igaunijas pelēko pasi īpašniekiem arī nav jāreģistrējas iepriekš, lai iebrauktu Latvijā — red. piez.)

— Vai sistēma pēc reģistrācijas paziņos, ja iebraukšana Latvijā tiks liegta?

— Nē. Pastāv tikai noteikums: jāreģistrējas 48 stundas pirms robežas šķērsošanas. Protams, ievadītie dati tiek pārbaudīti drošības nolūkos. Ja trešo valstu pilsoņi pareizi aizpilda veidlapu, robežā problēmu nebūs. Esmu pārliecināts, ka tie, kas datus ievada sistēmā, nepārstāv draudus nacionālajai drošībai.

Drīzāk problēmas radīs tiem, kurus izlases pārbaudes pieķers bez iepriekšējas reģistrācijas — kāda iemesla dēļ viņi nav reģistrējušies pirms robežas šķērsošanas. Tad rodas jautājums — ko viņi cenšas slēpt?

— Tātad, noteiktas izlases pārbaudes uz Igaunijas un Latvijas robežas tomēr būs?

— Jā, tie būs izlases apturējumi. Tas nenozīmē, ka pie Igaunijas un Latvijas robežām veidosies rindas robežas šķērsošanai.

— Tā ir hibrīdkara situācija, un tā Latvijas-Baltkrievijas robežā turpinās jau četrus gadus. Kas notiek pie jūsu robežas ar Baltkrieviju? Cik bīstama ir šī situācija?

— Mēs nevaram pat uz mirkli atslābināties, cerot, ka Baltkrievijas diktatora spiediens pazudīs. Ja pagājušajā gadā mums izdevās atklāt apmēram 5000 nelegālas robežas šķērsošanas mēģinājumus, tad šogad to skaits dubultosies.
Nelegālās migrācijas organizēšana piesaista noziedzniekus, jo tā nes ienākumus. Par vienas personas pārvadāšanu pāri robežai nopelna aptuveni tūkstoti eiro. Šogad mums ir vairāki kriminālprocesi pret cilvēkiem, kuri vēlējās nopelnīt tā sauktos vieglos naudas līdzekļus.

Mēs arī redzam, kā ir mainījies personu profils, kas nelikumīgi šķērso robežu un tiek sūtītas no Baltkrievijas. Šobrīd mūsu robežsardzei galvenokārt pretī stāv vīrieši vecumā no 22 līdz 40 gadiem. Viņi ir bīstami, uzbrūk robežsargiem un dienesta suņiem. Esmu dzirdējis, ka Baltkrievijā šos jauniešus apmāca speciālos apmācību nometnēs, tostarp mācot iznīcināt mūsu robežinfrastruktūru. Šogad mums ir bijuši apmēram 2000 gadījumu, kad ir iznīcināti robežinfrastruktūras objekti. Tā ir hibrīdkara situācija, un Latvijas-Baltkrievijas robežā tā turpinās jau četrus gadus.

— Kāpēc Krievija nesagrauj jūsu robežinfrastruktūru un neizdzen nelegālos bēgļus pāri robežai tāpat kā Baltkrievija?

— Uzskatu, ka krievi izmanto Baltkrieviju kā savu marioneti. Kāpēc viņiem pašiem vajadzētu radīt spiedienu uz robežām, ja baltkrievi to dara viņu vietā?
Turklāt pašiem krieviem ir pieredze ar musulmaņu teroraktēm, tāpēc viņi kontrolē bēgļus, kas ierodas Krievijā. Piemēram, migrantiem, kurus 2023. gadā sūtīja uz Somijas robežu, vīzas bija nevis krievu, bet baltkrievu.

Pašlaik Somija pilnībā slēgusi robežu ar Krieviju. Krievijas vadība savukārt nav ieinteresēta, lai tās rietumu robeža būtu pilnībā slēgta arī ar citām kaimiņvalstīm.
Pašlaik mums ir atvērti divi robežšķērsošanas punkti pie Krievijas robežas un viens pie Baltkrievijas robežas.

— Kāpēc jūs pilnībā neslēdzat Latvijas–Baltkrievijas robežu?

— Pēc tam, kad Somija slēdza robežu ar Krieviju, šis jautājums periodiski tiek aktualizēts. Vieni pieprasa robežas slēgšanu, citi — atstāt to atvērtu, jo tas ietekmē pierobežas iedzīvotāju dzīvi. Tas ir ne tikai drošības, bet arī ekonomikas jautājums. Mēs esam skaidrojuši — vajadzības gadījumā slēgsim robežu un spēsim aizvērt robežšķērsošanas punktu 30 minūšu laikā.

Līdzīgi mēs pastāvīgi vērtējam draudu līmeni arī Krievijas–Latvijas robežā, proti, apsveram, vai jāturpina atvērt divi robežšķērsošanas punkti ar Krieviju. Ja situācija kļūs bīstama, esam gatavi slēgt arī šos punktus.

— Puse Latvijas robežsargu ir sievietes. Vai tas ir saistīts ar algām?

— Tā nav tikai robežsardzē — puse Latvijas policistu arī ir sievietes.

Šogad mēs paaugstinājām robežsargu algas. Policijai un robežsardzei mums ir atsevišķs sociālo garantiju pakets — medicīniskie pakalpojumi un speciālo pensiju sistēma. Šādu pilnu paketi sievietes, iespējams, nesaņem citās darbavietās.

Alga tiešām var būt viena no iemesliem, kāpēc sievietes izvēlas strādāt robežsardzē. Šogad arī ir liela interese mācīties policijas koledžā — algas paaugstināšana tur tieši ietekmējusi pieprasījumu.

Runājot par sievietēm robežsargām — pēc izskata varbūt to neredz, bet viņas rīkojas ļoti droši. Vienā gadījumā viena no viņām ar dienesta suni aizturēja trīs vai pat četrus lielus vīriešus, kuri mēģināja nelegāli šķērsot robežu. Sievietes vairākkārt ir pierādījušas, ka grūtās situācijās rīkojas ļoti drosmīgi.

— Kāda ir vidējā Latvijas robežsarga alga tagad, pēc algu paaugstināšanas?

— Tagad minimālā alga uz rokas ir vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. Šogad mēs vidēji palielinājām robežsargu algas par aptuveni 300 eiro, turklāt zemākās algas pieauga vairāk nekā vidēji. (Igaunijas robežsargu bruto alga Harjumaas un Igaunijas austrumu reģionā ir 2050 eiro, bet pārējā Igaunijā — 1850 eiro — red.).

Ik minūti vietnē "Youtube" augšupielādē 24 stundas videomateriāla