LTV raidījums “de facto” vēsta, ka ārlietu ministre Baiba Braže (JV) notiekošo uzskata par īpaši organizētu viņas diskreditēšanas kampaņu. Reizē ar daudzajām publikācijām par Latvijas sankciju politiku opozīcijā esošā partija “Apvienotais saraksts” sāka pievērst uzmanību ministres pagātnei. Tiesa, partijas politiķi gan noliedz mēģinājumu ietekmēt lēmumus par sankcijām.

Ārlietu ministre Braže augusta sākumā savā privātajā “Facebook” profilā ielika fotogrāfiju ar 35 gadus vecu arhīva dokumentu. Bildei klāt bija teksts, ka pēc universitātes pabeigšanas 1990. gada vasarā Braže piestrādājusi par juristi LJPS. Tā saīsināti sauca Latvijas Jaunatnes progresa savienību – tobrīd jaunu, uz komjaunatnes pamata nodibinātu organizāciju.

Taču ne tik svarīgs ir pats dokuments, bet tas, kāpēc ministre to izvēlējās publicēt. No Bražes skaidrojuma izriet, ka rakņāšanās viņas pagātnē bijusi daļa no kāda centieniem ietekmēt lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienības visaugstākajā līmenī.

“Pirmā ziņa bija no pazīstamiem cilvēkiem mediju vidē, ka viņiem redakcijas ir uzdevušas rakstīt pozitīvus rakstus par kādu Krievijas oligarhu, kas Latvijā labi pazīstams. Viņi nejutās ļoti komfortabli ar šādu uzdevumu,” stāsta ministre.

Aptuveni ap to laiku ministre šovasar arī saņēmusi neformālu informāciju, ka pret viņu tiekot gatavota diskreditācijas kampaņa, ko finansējot kāds Krievijas oligarhs. Tajā piedaloties sabiedrisko attiecību aģentūra, juridiskais birojs, mediju izdevniecība. Mērķis esot panākt sankciju nepagarināšanu pret oligarhu, apgalvo ministre.

Tad līdz Bražei nonākusi fotogrāfija ar viņas LJPS kadru uzskaites lietu. “Man atsūtīja šādu fotogrāfiju. Teica, ka esot uzdevums iet uz Latvijas arhīvu, un meklēt specifisku kaut kādu failu, kas tur esot – Latvijas Jaunatnes progresa savienība. Tā kā es vispār nezināju, ka tāds fails pastāv, man arī radās interese iet un skatīties, kas tad tur īsti par mani ir. (..) Man tas tika atsūtīts kontekstā, ka tā būs daļa no kampaņas, lai mani nomelnotu,” atklāj Braže.

Ministre arhīvā dokumentu atradusi, un apsteidzoši nopublicējusi pati kopā ar citām vecām fotogrāfijām. Braže intervijā ar “de facto” nevienu iesaistīto vārdā nenosauc. Bet nevar nepamanīt, ka aktīvākie sankciju politikas kritiķi ir pāris ziņu portāli. To uzmanības centrā – agrākais Krievijas lielākās privātās bankas īpašnieks, Latvijas pilsonis Pjotrs Avens, kurš iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā kā viens no Vladimiram Putinam tuvākajiem oligarhiem. Avenam sankcijas noteikušas arī ASV, Lielbritānija, Ukraina un citas valstis.

Piemēram, portāls nra.lv septembra sākumā publicēja rakstu “Kādēļ mūsu amatpersonas sankciju bedrē cenšas iegrūst savus pilsoņus?”. Tajā apšaubīta miljardiera Avena atrašanās sankciju sarakstā. Tāpat brīdinošu viedokļrakstu amatpersonām publicējis bijušais diplomāts un politiķis Aivis Ronis, kurš jau iepriekš paudis, ka Avena iekļaušana sankcijās bijusi pārsteidzīga.

Savukārt portāls jauns.lv publicējis rakstu “Latvijai jāizvēlas: Kādu nostāju saglabāt Eiropas Savienības sankciju jautājumos”. Tajā nolasāma doma – ja Latvija neiestāsies par sankciju atcelšanu Avenam, tad Latvijas sankciju politika būs vērsta pret Latvijas pilsoni, nebalstoties faktos un paveiktajā.

Pāris raksti minētajos portālos veltīti tam, ka Avens gatavojas sūdzēt tiesā Braži par goda un cieņas aizskārumu. Vienlaikus policija turpinot izvērtēt viņa iesniegumu sākt kriminālprocesu pret ministri par neslavas celšanu.

Šie ir tikai daži piemēri. Citās publikācijās tiek atgādināts, ka Avens pārdevis aktīvus Krievijā, dzīvo Latvijā, cītīgi apmeklē pašmāju teātra izrādes un mākslas izstādes, esot gatavas attīstīt investīciju un filantropijas projektus.

Portāla jauns.lv pārstāve, izdevniecības “Rīgas Viļņi” vadītāja Elīna Berga “de facto” atbildēja, ka ministres nekonkrētos izteikumus neattiecina uz savu redakciju.

Savukārt nra.lv galvenais redaktors Ritums Rozenbergs pauda, ka viņam par diskreditēšanas kampaņu nekas nav zināms, un par sankcijām portāls turpinās rakstīt: “Mēs meklējam izskaidrojumu, pēc kādiem parametriem vienas personas no sankciju sarakstiem tiek izņemtas, bet citas tur tiek paturētas. (..) Mēs pilnībā uzticamies Latvijas Ārlietu ministrijas speciālistiem un arī ministrei un ļoti ceram, ka ES dalībvalstu spēlēs, aiz kurām dažkārt redzama Kremļa āža kāja, mūsu ministre un ārlietu resors netiks izmantots Kremļa un atsevišķu ES dalībvalstu savtīgos nolūkos.”

Avena pārstāvis Igors Bass par ārlietu ministres izteikumiem pauda sekojošo: “Diemžēl, šī nav pirmā reize, kad ārlietu ministre izsaka pārmetumus par it kā pret viņu vērstu kampaņu organizēšanu. Man šādas informācijas nav, nepiedalāmies nekādās kampaņās, turklāt augsti vērtējam ārlietu ministres paveikto un nostāju daudzos jautājumos. (..) Jānorāda, ka ārlietu ministres izteikumi par “ārējo ienaidnieku” un kampaņām, sasaistot tās ar sankciju politiku, tikai vēlreiz apliecina, ka dažkārt sankciju jautājumus ministre izmanto man nesaprotamiem iekšpolitiskiem mērķiem.”

Braže intervijā “de facto” stāsta, ka kopš kļūšanas par ministri viņu uzrunājuši ļaudis no ļoti dažādām aprindām par cilvēku izņemšanu no sankcijām: “Tie ir pietiekoši labi pazīstami cilvēki Latvijā, sabiedrībā. Esoši, izbijuši politiķi, kultūras darbinieki, medicīnas aprindu cilvēki. Tā ka tā nav bijusi sagadīšanās, ka to var nosaukt par kampaņu.”

Ministre skaidro, ka ietekmēt lēmumu nav viņas varā, jo Latvijas pozīcija sankciju jautājumos ir visas valdības nostāja. Par šiem mēģinājumiem ietekmēt sankcijas esot informētas valsts drošības iestādes.

Pēdējās nedēļās interesi par ārlietu ministri atkal sākusi izrādīt Saeimas opozīcija. Bražes ierakstu ar veco fotogrāfiju pamanīja viņas “facebook” draugs Saeimas prezidija loceklis Edvards Smiltēns (AS). Sekoja oficiāls partijas pieprasījums ministrei detalizēti skaidrot, kāpēc agrāk viņas CV nebija minēta darba pieredze uz komjaunatnes bāzes izveidotajā jauniešu organizācijā, vai viņa tajā ieņēmusi vadošus amatus, kādā valodā kārtota lietvedība.

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē Smiltēns secināja, ka ministre uz jautājumiem ir atbildējusi, bet atsevišķos gadījumos daļēji. Atbildē deputātiem Braže aprakstīja savas aizdomas par diskreditēšanas kampaņu, un pauda cerību, ka “Apvienotā saraksta” pieprasījums nav īstenots Krievijas oligarhu interesēs. Braži, kura pati sēdē nepiedalījās, aizstāvēja komisijas vadītāja Inga Bērziņa.

“Jā, var piekrist, zināmā mērā ministres vēstule ir emocionāla, bet šādos apstākļos uzdot, kā jūs teicāt, amizantus jautājumus, kas nemaz nav amizanti, bet kādu iespaidu viņi atstāj, tas rada jautājumus, no kurienes viņi ir radušies un kāpēc viņi radušies tieši šajā laikā,” Smiltēnam pārmeta Bērziņa.

AS deputātus diskreditēšanas kampaņas piesaukšana aizkaitināja. “Komisijas vadītāja apgalvoja, ka gandrīz vai nav tiesības uzdot jautājumos šādos ģeopolitiskos apstākļos, tieši otrādāk – mums ir jābūt absolūti pārliecinātiem, ka mūsu augstākajām amatpersonām nav ne mazākā šantāžas elementa,” pieprasījumu ministrei skaidroja Smiltēns.

Tiesa, ne visi Apvienotā saraksta deputāti, kas parakstīja pieprasījumu ārlietu ministrei, bija gatavi paši skaidrot, kāpēc izmaiņas viņas CV par darbu 90. gadu sākumā ir svarīgs temats.

Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars sarunā ar “de facto” neslēpj neapmierinātību ar Bražes darbu, kritizējot, piemēram, viņas neseno tikšanos ar Palestīnas ārlietu ministri, bet deputāts par absurdiem sauc centienus sasaistīt viņu aktivitātes ar kādu kampaņu. Apvienotais saraksts vienmēr esot iestājies par sankciju saglabāšanu.

Viens no argumentiem, kas bieži tiek piesaukts kā pluss Avena svītrošanai no sankciju saraksta, ir viņam pieejamie naudas līdzekļi, kurus varētu ieguldīt Latvijas ekonomikā.

Vasarā sociālajā tīklā X parādījās SKDS aptaujas anketas fragmenti, kuros tika vaicāts viedoklis, vai Avens apmaiņā pret investīcijām būtu jāizņem no sankcijām. Šī pētījuma rezultāti gan publiski nav atrodami. Savukārt žurnāls “Ir” šonedēļ ziņoja, ka Avena pārstāvis izteicis ministrijām ļoti dāsnu piedāvājumu “airBaltic” obligāciju pārfinansēšanai.

Tikmēr Avens pats par sevi mēģina radīt pieticīga un Latvijas sabiedriskajā dzīvē ieinteresēta pilsoņa tēlu. Regulāri apmeklē kultūras un izklaides pasākumus. Septembra sākumā viņš no pirmajām rindām skatījās Latvijas-Čehijas basketbola izlašu spēli. Sakritība vai nē, tieši šo pašu spēli klātienē vēroja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ārlietu ministre. Avens sēdēja netālu no prezidenta. Rinkēviča pārstāvis “de facto” pauda, ka Avena klātbūtne arēnā tikusi piefiksēta, bet runājuši abi neesot.

Latvijas Basketbola savienība (LBS) “de facto” atbildēja, ka vietas parterā varēja iegūt saņemot ielūgumu vai iegādājoties biļetes par 500-1500 eiro. Ielūguma Avenam neesot bijis, apliecināja LBS. Avena pārstāvis Bass pauda, ka tieši viņš miljardieri un viņa sievu esot uzaicinājis atbalstīt basketbola izlasi.

Zviedrijā atrastie beigtie kovārņi miruši no sadursmes ar "ārēju spēku"