Pērn decembra vidū Kārlis ielidoja Tanzānijā un noenkurojās Dāresalāmas jahtklubā gaidīt “Lindu”, Somālijā atstāto laivu, lai turpinātu ceļojumu apkārt pasaulei. Gaidīšana izvērtās daudz ilgāk nekā plānots, kamēr Kārlis īsināja laiku, skatoties “YouTube” dokumentālās filmas, “Linda” ceļoja šurpu turpu kuģa konteinerā.

Gaidīšanas svētki

“No Mogadīšo nenāk kuģi pa taisno uz Dāresalāmu, un konteineru stumdīja pa dažādām citām ostām. No Somālijas uz Mozambiku, garām Tanzānijai nepiestājot, uz Seišelu salām, Šrilanku, Dubaiju. Kādā brīdī viņi saprata, ka lētāk ir konteineru turēt uz kuģa. Atveru izsekošanas programmu un ieraugu man zināmus ostu nosaukumus – mana laiva ir Malaizijā,” sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” atceras Kārlis.

Proti, “Linda” atgriezās vienā no pasaules apceļošanas punktiem. Tad atkal uz Šrilanku, Seišelām un visbeidzot Tanzāniju. “Pienāca ar mēneša un dažu dienu nokavēšanos, krastā izcēla 6. februārī, bet vēl pagāja pusotrs mēnesis, kamēr tika ārā no muitas,” tikai 19. martā Kārlis atguva laivu ar vietējā muitas aģenta palīdzību. Cik visa šī loģistika izmaksāja, viņš neatklāj, bet esot četrciparu skaitlis.

Šo to nozaga, šo to atdeva

Laimīgā kārtā visur ir atrodami labi cilvēki, un par dzīvošanu jahtklubā nav jāmaksā, pieejams bezmaksas internets ar “Wi-Fi” un interesanti sarunu biedri. Kāds vācietis sarunājis atsaucīgu šveicieti, kurš atļāvis mitināties uz savas jahtas “Lola”, Kārlis rāda puskilometra attālumā redzamos mastus. “Kamēr es te dzīvoju, laivu pārdeva norvēģiem, kopā ar mani,” smejas Kārlis. “Kad viņi brauca testēt, burājām kopā. Viņi piekrita, ka varu turpināt te dzīvot, viņi arī grib atbalstīt šo projektu.”

Linda atgūta diezgan bēdīgā stāvoklī. “Tā ir koka laiva, no saplākšņa, kur ilgstoši iekšā bijis ūdens. Somālijā es finišēju Barabē, bet konteinerus kuģos krauj Mogadīšo, pa ceļu tur aizbraukt nevar, jo pa vidu ir “Al-Shabaab”. Laivu vilka 200 kilometru pa jūru, droši vien pilnā motorlaivas ātrumā, pēc tam glabāta zem klajas debess, var redzēt, ka vilkta pa akmeņiem, jo visa apakša noskrāpēta. No visām malām apdauzīta, aplauztiem stūriem, reliņu caurules salocītas. Nebija aiztaisīta galvenā lūka, ūdens iekšā bija 50 līdz 100 litru.”

Kārlis internetā saņēmis padomus, vai tad vērts laivu vēl labot: “Cilvēkiem nav saprašanas, cik izmaksā jaunas būve. Un šis nav vienkārši koka gabals. Es ar to divus gadus braucu pāri Klusajam okeānam, nevarēju pamest Somālijā. Bija vērts dabūt atpakaļ un savest kārtībā.”

Nav brutāli caurumi, uz ūdens kādu laiku turētos, bet būtu pamatīgas sūces. Piedevām 19. martā bija lietus, mēnešiem ilgi nepieredzēts gāziens, par laimi, sarūpēta veca bura, ar ko laivu pārsegt. Nu jau Kārlis visu ūdeni ir izpumpējis, izslaucījis sausu un remontē. “Somālieši ar gudru ziņu bija pārgriezuši kabeļus un glabājuši pie sevis mājās kontrolpaneli navigācijai, lampiņām, ūdens atsāļotājam.” Tas nav sabojāts un bija ielikts atpakaļ.

Nozagti skrūvgrieži, atslēgu komplekts, rezerves akumulators, viena antena, saules paneļu strāvas līdzsvarotājs, bet neparastā kārtā nav ņemti gāzes baloni un fotoaparāts. Par to Kārlim īpašs prieks, jo bija uzņēmis arī bildes ar Somālijas krastu, kur uzdarbojas “Al-Shabaab”. Tikai lielajā steigā, uztraukumā un miega badā aparātu pēc tam iemeta nevis sagatavotajā somā, bet laivas kabīnē.

Labie vai sliktie puiši?

Evakuācija no Somālijas ir Kārļa lielākais pārdzīvojums pasaules apceļojumā. Pērn viņš startēja ar plānu piestāt Āfrikas austrumkrastā, Kenijā vai Tanzānijā. Tomēr straumes aiznesa uz Somālijas ūdeņiem, turklāt pie teroristu kontrolētās teritorijas. Kārli savāca zvejnieki, bet sākumā jau nebija skaidrs, vai tie ir labie vai sliktie puiši, vai neuztvers viņu kā negaidītu lomu, ko pārdot “Al-Shabaab”, kas pēc tam prasīs izpirkuma maksu.

“Vienā brīdī viņi izmeta enkuru, mēs sēdējām un gaidījām. Tajā brīdī galvā notiek visādi scenāriji,” atzīst Kārlis. Viņš bija sazinājies ar Latvijas Ārlietu ministriju, iesaistījās Itālijas vēstniecība, kurai no Eiropas Savienības vienīgajai ir pārstāvniecība Somālijā, mūsu Valsts drošības dienests deva padomus, kā izturēties, ja tomēr nolaupa...

Tomēr Kārli laimīgi nodeva Somālijas armijas rokās un pēc divām stundām ar Āfrikas Savienības spēku helikopteru nogādāja Mogadīšo. “Linda” palika armijas bāzē, un lidostā nejauši sastaptais bruņoto spēku virspavēlnieks solīja, ka viss būs kārtībā.

Lai nu kā, šī “neiespējamā misija” – dabūt kaut ko ārā no Somālijas – ir izdevusies. “Tādas vēstules, šitādas saskaņošanas. Zvanu aģentam, viņš saka – nevaru iet ārā uz ielas, mums uzspridzināja. Atveru CNN ziņas, skatos, 110 mirušie terora aktā, atkal “Al-Shabaab” uzdarbojas,” atceras Kārlis. Un ne katrs ir bijis šajā valstī, pērn, mainot pasi, Kārlis saglabājis par piemiņu veco, ar Somālijas zīmogiem.

Vēl jātiek pāri Āfrikai

Kārlim atlicis noairēt loku pa Indijas okeānu – uz kopējā fona mazs gabaliņš, taču svarīgs, jo nosegs pa ūdeni pieveicamo maršrutu. Pēc tam – gandrīz 4500 kilometru ar divriteni, visdrīzāk no Dāresalāmas, pāri visai Āfrikai uz rietumkrastu, Lūderlicu Namībijā, no kurienes 2016. gadā kopā ar Gintu Barkovski viņš sāka pasaules apceļojumu, airējoties uz Brazīliju.

Šogad gan ceļojuma turpinājums visdrīzāk izpaliks, jo korekcijas ievieš vēji un straumes. Kārlis spriež, ka atkal startēs ne agrāk kā decembra beigās vai nākamā gada sākumā. 14. aprīlī beidzas Tanzānijas vīza, un ar “Turkish Airlines” atbalstu Kārlis, visticamāk, būs devies mājup uz Latviju.

Bet kur tas prieks un gandarījums? Mīšanos ar divriteni vēl var saprast, bet airēt un airēt? Simtiem kilometru pāri okeānam? “Tā varētu šķist, ka okeāns ir vienmuļš. Bet salīdzinājumam – cilvēks sēž pie jūras un skatās saulrietu. Tas taču ir tāds pats, kā bija vakar, kāds būs rīt. Bet patiesībā ir taču ļoti skaists, nevar teikt – garlaicīgs saulriets, es jau tādu redzēju!” salīdzina Kārlis. “Kas kuram patīk, man patīk katru dienu airēt.”

Sava republika

Šis prieks gan Kārlim jau ilgu laiku izpalicis, vien tik, cik ar nelielu laivu rītos no peldošās mājvietas atairēt uz krastu un vakaros atpakaļ. “Šajā laikā, kamēr esmu šeit, nav tā, ka dvēsele dzied,” atzīst ceļotājs. Uz vietas, protams, viņš nav sēdējis, ir apciemojis Zanzibāras salu, īries pa okeānu ar kajaku, ar divriteni izbraukājis Dāresalāmu, iepazinies ar vietējo velobraucēju grupējumu, kas parādījis pat vietas, kur vienam varbūt labāk nerādīties un cauru riepu nedabūt.

“Te jau ir sava republika, šī nav īstā Āfrika,” es pasmaidu. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados dibinātais jahtklubs ir slēgts maksas klubs ar apsardzi, kur pulcējas diplomāti no netālā vēstniecību rajona, ārzemju burātāji, turīgi tanzānieši. Personāži ir interesanti, piemēram, beļģis, kurš ar motociklu nobraucis otro Parīzes–Dakaras ralliju, finišējot ar lauztām ribām.

Atkāpei no paša Kārļa piedzīvojumiem – beļģis jaunībā strādājis naftas kompānijā Kongo. Reiz labi pasēdējis krogā, bet mājās vienalga nolēmis braukt pie auto stūres. Paņēmis atslēgas un tumsā bakstījies, bakstījies, nekādi nespējot atvērt durvis, līdz auto uzlēcis kājās un aizdiebis prom. Izrādās, beļģis bija mēģinājis atslēgt nīlzirgu... Laimīgā kārtā Āfrikas bīstamākais dzīvnieks pats nobijās, bet zināšanai – nīlzirgi nogalina vairāk cilvēku nekā lauvas.

Vegāns, bet ar grēciņiem

Pie jahtkluba nīlzirgi nemitinās, un Kārlim tādi riskanti pārpratumi nedraud, jo grādīgos dzērienus viņš nelieto, kas nepavisam netraucē būt pozitīvā noskaņojumā arī ar ūdeni vai limonādi. Kārlis neēd arī ne gaļu, ne zivis, ne olas, ne piena produktus – viņš ir vegāns ētiskas pārliecības dēļ un apgāž stereotipus, ka ar šādu diētu jau nebūs spēka dzīvot, kur nu vēl airēt pāri okeānam.

“Vegānu debesīs mani neuzņems,” smej Kārlis. Dzīvojot Dāresalāmā, ir mazliet sagrēkojis – kādā vakarā jahtklubā cepa picas, bijis mazliet bēdīgs noskaņojums, kur cits paņemtu alu vai viskija graķīti, Kārlis atļāvies picu ar sieru. “Medu nebiju ēdis trīs vai četrus gadus, bet man viens čoms iedeva līdzi divas burciņas. Vienu uzdāvināju vācietim, kurš mani iepazīstināja ar šejienes sistēmu, otru noliku ar domu uzdāvināt jahtas īpašniekam, bet kādā brīdī sāku no rīta likt pie putras.”

Pieprasīts stāstnieks

Un kas notiks ar “Lindu”, kad lielais ceļojums būs finišējis? “Pārdot negribas, un nav arī tādā stāvoklī, lai vēl okeānu šķērsotu. Pasaulē ir tikai divas koka laivas, kuras ir šķērsojušas trīs okeānus – šī, un otra ir Amerikā dzīvojošam Turcijas pilsonim Erdanam Erudžam. Tas ir unikāli, “Linda” būtu muzeja cienīga,” spriež Kārlis. Un caur laivu var izstāstīt dažādus stāstus – par zvaigznēm, straumēm, vēju.

Stāsti ir Kārļa nodarbe un iztika, kad viņš ir Latvijā – viņu regulāri aicina uzstāties uzņēmumos, kuru ikdiena arī ir dažādi izaicinājumi. Šim mērķim Kārlis nodibinājis SIA “Bored of Borders”. Ir lekcijas ar ieejas biļetēm, kur ierodas ap 80 klausītāju, pērn dažos mēnešos bijuši 11 tādi vakari, Jūrmalā, Cēsīs, Liepājā.

Nedēļā ir arī viens vai divi uzaicinājumi uz uzņēmumiem. 2020. gada decembra pēdējā darbadienā Kārlis pat paspēja uzstāties trīs vietās – Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, “Rail Baltica” un “Kantar TNS”. “Labā ziņa, ka visi atrodas Valdemāra ielā, tālu nebija jāiet no viena uz otru.”

Papildus ir brīvprātīgā darbs – doties uz skolām. Pieprasījumu gan ir tik daudz, ka nevar visam piekrist. “Vienu gadu, kad skaitīju, biju bijis 52 skolās, tas nozīmē vienu skolu dienā. Tad nolēmu ieviest brīvprātīgo kvotu, pārējās lekcijas apmaksā, piemēram, no studentu programmām.”

Resurss, ko nenopirkt

“Kaut kādas atziņas okeānos ir nākušas, un tad domāju, ka varbūt ir vērtīgi izstāstīt arī citiem. Man patīk dalīties ar piedzīvojumiem. Un es redzu, ka pēc lekcijas cilvēki ir mazliet iedvesmoti uz saviem mērķiem,” Kārlis ir gandarīts.

Un kādas ir atziņas? “Nauda ir resurss, ir citi, bet ir viens resurss, kuru nekad nevarēsim ne atgūt, ne nopirkt – laiks. Kurš tad to nezina no bērna kājas, ka vakardienas vairs nebūs, bet izturamies, it kā mēs būtu miljonāri laika resursa ziņā. Kad man vēl bija algots darbs, domāju, ka sapelnīšu naudu un tad braukšu lielā ceļojumā. Līdz kādā brīdī saproti, naudu iztērēsi, un laiks arī būs iztērēts. Diennaktī ir 86 400 sekundes, tavā ziņā, kur tās investēt. Es savu laiku esmu ieguldījis šādos ceļojumos, un man ir sajūta, ka investīcija bijusi ļoti vērtīga.”

Maršruts apkārt pasaulei

* Ceļojums sākās 2016. gadā no Namībijas, kopā ar Gintu Barkovski 142 dienās pārairējot 6000 kilometru pāri Atlantijas okeānam uz Brazīliju.

* 2018. gadā Kārlis ar tandēma divriteni kopā ar draudzeni Lindu Zuzi šķērsoja Dienvidameriku, no Brazīlijas krasta līdz Peru galvaspilsētai Limai – 5400 kilometru 102 dienās.

* 2018. gadā Kārlis ar airu laivu startēja no Limas uz Malaiziju: vairāk nekā 26 000 kilometru 715 dienās pāri Klusajam okeānam. Viņš ir pirmais pasaulē, kurš vienatnē noairējis no Dienvidamerikas uz Āziju.

* 2021. gada decembrī Kārlis finišēja ar divriteni Malaizijas distancē: 850 kilometru.

* Pērn Kārlis pieveica 2200 kilometru – no Taizemes un Malaizijas robežas ar laivu uz Šrilanku, tai cauri ar divriteni 500 kilometru, no turienes ar laivu uz Maldīvām. No turienes plāns bija uz Tanzāniju, bet straumes 21. jūnijā aiznesa uz Somāliju.

* Vaicāts par skaistākajām vietām, Kārlis nosauc Franču Polinēziju, Indonēziju un Šrilanku: “Visas ir ļoti zaļas, un tā ir mana mīļākā krāsa. Man patīk arī ūdens un kalni, tur tas viss savienojas.”

Padomājis par bērniem

2020. gadā atgriezies mājās no divus gadus ilga ceļojuma Kārlis nolēma nodrošināt savas spējas kļūt par tēvu – reproduktīvās veselības klīnikā iesaldēja un nodeva glabāšanai mīnus 195 grādos savu spermu. “Airējot laivā, ir daudz laika domāt un nedomāt. Man, klātienē satiekot lielas ģimenes, patīk to atmosfēra. Tāda laba komanda! Savās nākotnes vīzijās esmu iedomājies, ka varētu ar ģimeni ceļot – burāt apkārt pasaulei. Kad vēlēšos dibināt ģimeni, precīzi nezinu, bet zinu, ka mans ģenētiskais materiāls jaunāks nekļūs,” žurnālam “Kas Jauns” atklāja Kārlis.

Pāri okeāniem noairēts, tagad ar divriteni pāri Āfrikai