Lielumlielais vairums šādu nereāli milzīgas naudas piedāvājošas mēstules/e-pasti tiek saņemtas no Āfrikas vidienes valstīm, kur krāpniekus praktiski nevar notvert un līdz kuriem mūsu un arī Eiropas Savienības jurisdikcijai rokas ir par īsām.

Latviešu „kapsēta” Āfrikas mūžamežos

Tur kādas nabadzīgas valsts palmu būdā sēž “juristi” un “likumiskie pārstāvji”, kuri uz e-pastiem visā pasaulē izsūta e-vēstules, kurās lūdz kādas konkrētas valsts iedzīvotāja palīdzību saņemt vairākus miljonus eiro no tālajā zemē pēkšņi mirušā jūsu tautieša konta, mantojuma, ziedojuma un tamlīdzīgas “naudas lādes”. Attiecīgo darījumu nez kāpēc var veikt tikai ar viņa tēvzemes bankas kontu, un tieši jūsu konts izrādījies vispiemērotākais.

Āfrikas “speciālists” jums piedāvā pusi no milzīgā mantojuma, ja jūs atļausiet izmantot savu bankas kontu, bet pirms tam jums caur kādu starptautisku ātro naudas pārskaitījumu firmu vienkārši “daudzmiljonu pārvaldītājam” jāaizsūta daži simti eiro, lai viņš varētu nokārtot dažas nelielas bankas formalitātes.

Ja kāds aktīvs interneta lietotājs apkopotu visus šādus pāris gados saņemtos šāda veida elektroniskos sūtījumus, tad atklātos, ka absolūtais vairākums latviešu miljonāru, dāsno mecenātu un superbagāto no vēža mirušo Latvijas iedzīvotāju skaits savu dzīves nogali piedzīvojuši tādās valstīs kā Togo, Nigērija, Kotdivuāra un citās ne pārāk bagātās melnā kontinenta valstīs. Tur jau noteikti izcirsts kāds džungļu mūžamežs, lai atbrīvotu vietu latviešu kapsētai!

Tautieša Legzdiņa miljoni

Parasti šādas vēstules aizsūtām miskastē, jo saprotam, ka tā ir naivu vientiešu krāpšana. Varbūt kāds uzķersies uz pasakainās bagātības solījumiem un viņš Āfrikas „juridiskajam altruistam” aizsūtīs pārsimts eiro. Diemžēl ir arī cilvēki, kas uz šādiem bagātības piedāvājumiem uzķeras (par to šī stāsta nobeigumā), tāpēc arī šādi mēstuļu plūdi neapsīkst.

Vairāki izdevniecības “Rīgas Viļņi” darbinieki savos darba e-pastos septembra beigās saņēma vilinošu vēstījumu no kāda Togo jurista: „Man vajadzīga jūsu palīdzība, lai pieprasītu deviņu miljonu piecsimt tūkstošu eiro summu. Šo naudu noguldīja mans mirušais klients Andris Legzdiņš, Latvijas pilsonis, kurš pirms nāves dzīvoja šeit, manā valstī. Es esmu viņa advokāts. Pēc pārskaitījuma pabeigšanas jums būs tiesības uz 50% no kopējiem līdzekļiem, savukārt 50% būs man, es ceru uz jūsu atbildi, lai jūs informētu par nākamo darbību.

Es izvēlos jūs kā partneri, lai saņemtu naudas iemaksu, jo jūs esat no vienas valsts. Sveicieni, jurists Jean-Paul Bali”.

Slaukšanas iekārtu demontētājs pieprasa miljonus

Uz vienu no vēstulēm Jauns.lv arī nolēma atbildēt un painteresēties, kā iegūt šo pasakaino summu. Drīz vien pienāca atbilde (nerediģēts teksts): „Es izlasīju jūsu pastu, nauda tiks pārskaitīta uz jūsu kontu Latvijā pēc tam, kad būsit izpildījis procedūras bankā šeit, Togo, Rietumāfrikā, pēc tam, kad nauda būs apstiprināta jūsu kontā, es jums nodrošināšu savu bankas kontu, lai jūs pārskaitītu mana 50% daļa, es iesaku jums ievērot manus norādījumus un sadarboties ar mani, lai nodrošinātu, ka viss tiek veiksmīgi noslēgts. Nākamais solis ir pieteikuma iesniegšana jūsu vārdā bankā, pieteikuma iesniegšanai nepieciešama šāda informācija: Jūsu vārdi; Telefona numurs; Mājas adrese; Profesija; Tavs vecums. Pēc šīs informācijas saņemšanas es jūsu vārdā iesniegšu pieteikumu bankā, un pēc tam es jums pastāstīšu, kā rīkoties tālāk”.

Portāla Jauns.lv žurnālists izveidoja viltus identitāti un turpināja saraksti ar Jean-Paul Bali kā Vairis Rīdzinieks, kurš dzīvo Kombulainē, Jautrītes ielā, un nodarbojas ar slaukšanas iekārtu demontēšanu.

Jean-Paul Bali pārvēršas par Amevi

Teju momentāni Jean-Paul Bali atbildēja, ka pārbaudījis Kombulaines Vairinieka identitāti: „Es atradu jūsu datus, un tie tika iesniegti bankā, jūs nosūtāt naudu bankas ATM nodaļai par apstrādes maksām, banka pārskaitīs naudu uz ATM karti un piegādās to uz jūsu mājas adresi, procesu izmaksas ir tikai 650 eiro. Nauda jāpārskaita, izmantojot Money Gram pārskaitījumu, ar zemāk norādīto informāciju: Saņēmēja vārds: Amevi Logossou; Adrese: 157 rue de Boulevard;
Valsts: Togo, Rietumāfrika”.

Tā nu Jean-Paul Bali bija pārvērties par Amevi Logossou. Tik tiešām šāds pilsonis pēc profila „Facebook” dzīvo Togo galvaspilsētā Lomē. Bet, lai viņam pārskaitītu naudu, sākumā gribējām uzzināt ko vairāk par mūsu noslēpumaino tautieti Legzdiņu, kurš Togo „aizmirsis” teju desmit miljonus eiro.

Bārenis pelna miljonus

Saņēmām arī nelielu Andra Legzdiņa biogrāfijas izklāstu: „Andris Legzdiņš bija jūsu valsts pilsonis, bet lielāko daļu dzīves nodzīvoja Āfrikā līdz pat savai nāvei, pēc profesijas viņš ir inženieris. Viņš imigrēja uz Togo manu valsti 1995. gadā un kopš tā laika dzīvoja šeit. Viņš manī pārliecināja, ka viņu audzina bērnunama mājās, jo māte nomira tūlīt pēc dzimšanas. Viņa māte, kuru viņš nekad nav uzaudzis, lai zinātu, un viņš nekad neminēja par mani nevienu tēvu. Legzdiņš nomira 2014. gadā, viņa vecums bija 74 gadi”.

Kad jautājām, kāds ir Legzdiņa personas kods, jo bez tā taču nevar ne atvērt, ne slēgt bankas kontu, noslēpumainais Togo jurists samulsa, jo viņš laikam nezināja, kas tas tāds par „zvēru” personas kods ir, un atsūtīja izlabotu biogrāfijas variantu:

„Atbildot uz jūsu jautājumu, Andrim Legzdiņam Latvijā nav mantinieku. Daži specifiski fakti par Andri Legzdiņu, viņš bija Latvijas pilsonis, bet lielāko daļu savas dzīves dzīvoja Āfrikā līdz pat savai nāvei. Viņš 1989. gadā imigrēja uz manu valsti Togo un kopš tā laika dzīvoja šeit. Pēc profesijas viņš ir inženieris, vienā no mūsu diskusijām viņš man teica, ka ir uzaudzis bērnunama mājās, jo māte nomira tūlīt pēc dzimšanas. Viņš uzauga bērnunama mājās un mācījās ar stipendiju”.

Tā nu izrādījās, ka Legzdiņš uz Togo devās nevis 1994., bet gan 1989. gadā, kad viņš okupētajā Latvijā nemaz nevarēja saņemt Latvijas pilsonību. Norādot uz šo nesakritību Amevi Logossou alias Jean-Paul Bali norādīja, ka „Andris Legzdiņš is a Latvian diasporas”. Nu varētu pieņemt, ka viņš par Latvijas pilsoni kļuvis, izņemot dokumentus kādā trimdas latviešu uzturētajā vēstniecībā, piemēram, Vašingtonā.

Sarakstos pazudušais jurists

Pieņēmām šo faktu par patiesību un gribējām noskaidrot, ko tad īsti Jean-Paul Bali pārstāv. „Es sadarbojos ar advokātu biroju „Martial Akakpo & Associes””, viņš atbildēja. Tik tiešām šāds juristu kantoris Lomē pastāv, un, pēc visa spriežot, visnotaļ respektabls, bet viņu mājaslapā publicētajā darbinieku sarakstā nekāds Bali kungs nebija minēts. Uz to saņēmām „loģisku” atbildi:

„Paskaidrojums jūsu izpratnei, advokātu birojā ir vairāki juristi, kas ir partneri, kas strādā vienā un tajā pašā firmā”.

Viltotie bankas dokumenti

Kad izlikāmies, ka saņemtā informācija apmierina, Togo jurists atsūtīja ieskanētus it kā „United Bank of Africa” (Apvienotā Āfrikas banka) konta izdrukas, „garantijas vēstuli” un bankas kartes foto uz Vaira Rīdzinieka vārdu ar tekstu:

„Garantijas dokuments tika apstrādāts jūsu vārdā ar jūsu informāciju, šis dokuments dod nepieciešamo garantiju, ka pēc 650 eiro samaksas jūs saņemsit bankomāta karti uz savas mājas adresi Latvijā. Es nosūtu jūsu bankomāta bankas kartes skenētu kopiju.

Grāmatvedis apstiprināja, ka nauda ir pārskaitīta uz jūsu karti, es ceru, ka esat nosūtījis 650 eiro, varat turpināt un nosūtīt informāciju par money gram. Es esmu darījis visu iespējamo, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju jūsu apstiprināšanai”.

„Ko tu runā? Jūs sarežģījāt lietas...”

Jāteic, ka visa sarakste notika no „Gmail.com” adreses, nevis no oficiālajām bankas vai advokātu biroja e-adresēm. Izrādījām par to samulsumu, it sevišķi tādēļ, ka Apvienotā Āfrikas banka tik tiešām ir globāla kredītiestāde, darbojas vairākos kontinentos, bet tieši Togo nē. Uz jautājumu, kāpēc bankas karte nav izsniegta kādā Togo bankā Bali alias Amevi lakoniski atbildēja: „Mēs sniedzam pakalpojumus Togo Republikā, mūsu bankomātu nodaļa ir izsniegusi bankomāta karti uz jūsu vārda”.

Sazinoties ar „United Bank of Africa” Jauns.lv uzzināja, ka tā nekad elektroniskā pastā neizsūta nekādu informāciju, kurā minēts tās klienta bankas konta numurs (Togo „jurista” ieskanētajā bankas kartē tas gan bija redzams) un kategoriski norādīja: „Lūdzu, neatbildiet šādiem pieprasījumiem!”

Kad atbildējām, ka, ja jau visi dokumenti ir korekti noformēti, turpmāk visas par milzīgās naudas saņemšanu kārtosim caur Apvienoto Āfrikas banku, „Andra Legzdiņa likumiskais pārstāvis Togo” sāka manāmi nervozēt un izsūtīja brīdinājuma tekstu:

„Par ko tu runā? Kura e-pasta adrese ir jūsu bankomāta kartē? Mēs iesakām pārtraukt rīkoties pretēji procedūrām, jūs sarežģījāt lietas, sazinoties ar galveno biroju, tā ir mūsu banka, kas atbild par procesiem. Mēs iesakām samaksāt 650 eiro un pārsūtīt informāciju par maksājumu, un jūs saņemsit savu bankomāta karti trīs dienu laikā. Brīdinājums! Ja nenosūtīsit naudu tā, kā solīts, es par to informēšu banku, lai atceltu pārskaitījumu!”

Ar to arī Jauns.lv sarakste ar Togo „juristu” beidzās un viņš uz e-pastiem vairs neatbildēja.

„Mana māte uz Āfriku pārskaitīja 250 eiro”

„Facebook” varam atrast gan Jaen-Paul Bali, gan Amevi Logossou profilus. Viņi tik tiešām ir Āfrikā dzīvojoši jauni puiši, kuru identitāte tiek izmantota afēristu sarakstē. Nav arī izslēgts, ka viņi tik tiešām arī nodarbojas ar krāpniecību.

Piemēram, Jaen-Paul Bali ik pa brīdim maina savu profila informāciju, kurā tiek minēta informācija, ka viņš nodarbojas „naudas piesaisti” un dažādām burvestībām. Savukārt Amevi Logossou ir Togo dzīvojošs puisis, bet viņa saistība ar kādām bankām vai juristu kantoriem nav minēta.

Nav grūti saprast, ka viņu (vai viņu vārdā) sūtītajos e-pastos par milzīgo naudas summu izcelsmi un darbību ir tīrās muļķības. Tomēr tādas e-vēstules mēs nesaņemtu, ja tām arī nebūtu kāds rezultāts. Rīdzinieks Andis portālam Jauns.lv atklāja, kā viņa māte tik tiešām uzķērusies uz šādu miljonu solītāju āķa:

„Manai mātei drīz būs astoņdesmit gadu un ar internetu viņa ir uz jūs. Bet nesen viņai mazliet pavēru globālā tīmekļa iespējas. Iemācīju internetā atvērt ziņu lapas, izveidoju e-pastu un parādīju kā darboties internetbankā. Nu viņa varēja gan lasīt ziņas, gan lietot e-pastu, gan arī veikt elementāras darbības internetbankā. Teicu, ka viss ir absolūti droši un nekas slikts nevar notikt. Tā laikam bija mana lielākā kļūda.

Reiz viņai e-pastā pienāca vēstule, ka viņai kaut kāds tautietis Amerikā novēlējis pāris simtu tūkstošu eiro. Lai tos dabūtu, viņai uz kaut kādu kontu bija jāpārskaita 250 eiro. Tas nebija sarežģīti. Nebija jādodas uz banku vai uz kādu naudas pārskaitījumu firmu. Vienkārši no internetbankas uz vienu mistisku kontu kaut kur Āfrikā jāpārskaita 250 eiro. Tik vienkāršas darbības viņa varēja izdarīt. Labu gribēdama un paļaujoties uz e-pasta sūtītāja godaprātu, viņa „spaidīja pogas” līdz arī nosūtīja šos 250 eiro nezināmajam labdarim. Mājās viņa bija viena, nebija, kam lūgt padomu.

Pēc tam man raudādama zvanīja un žēlojās, ka pazaudējusi naudu. Bet ko es varēju darīt? Neko! Māte man stāstīja, ka tādējādi gribējusi iegūt naudu, lai mazmeitai nopirktu dzīvokli. Tagad var tikai matus plēst par savu muļķību... Īsti pat nezinu, kā viņu nomierināt. Tagad māte datoram iet apkārt ar līkumu. Bet jāsaka viens: ne velti saņemam šādas vēstules. Domāju, ka uz līdzīgām mahinācijām ir uzķēries ne viens vien cilvēks. It sevišķi tādi veci cilvēki kā mana māte, kura pieradusi cilvēkiem ticēt, katru svētdienu iet baznīcā un ir pārliecināta, ka pilna pasaule ir ne tikai ar ļauniem, bet arī labiem cilvēkiem”.

Bērnu asaras un musināšana sieviešu pirtī, pastmeistaru un kārtībnieku nedienas: Flandrijas laimes ķēdes mistika