Kā norāda Finanšu ministrija (FM), 2026. gadam budžetā ir paredzēti gan papildu ieguldījumus valsts drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvai izglītībai, gan saglabājot vēsturiski augstāko – vairāk nekā 1 miljarda eiro ES fondu investīciju apjomu, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugumu par 151,4 miljoniem eiro, stiprinot valsts un sabiedrības noturību. Valdība plāno budžeta projektu izskatīt sēdē otrdien, 14. oktobrī.

Ministru prezidente Evika Siliņa norāda, ka "šis budžets ir apliecinājums sabiedrībai, ka drošība, rūpes par ģimenēm un ekonomiskā attīstība ir valsts augstākā prioritāte". "Kopā ar partneriem nākamā gada budžetā esam atraduši līdzsvaru starp atbildīgu izdevumu samazinājumu un gudru ieguldījumu. Sabiedrībai būtiskākie nodokļi netiks paaugstināti, bet ieguldīsim drošībā, atbalstā ģimenēm un konkurētspējīgā izglītībā. Drošība ir ne tikai ekipējuma vai tehnikas iegāde, tā ir rīcība, lai katram bērnam Latvijā ir laba skola, vecākiem – nepieciešamais atbalsts," norāda

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

“2026. gada budžetā drošākai nākotnei valdība ir atrisinājusi sarežģītāko uzdevumu – nodrošināt nepieciešamo finansējumu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai. Vienlaikus esam spējuši palielināt atbalstu ģimenēm un ieguldījumus izglītībā, kā arī paredzējuši vairāk nekā 1 miljardu eiro ES fondu investīciju ekonomikas izaugsmei, tostarp reģionu attīstībai, infrastruktūrai, uzņēmējdarbības konkurētspējai un cilvēkkapitālam," norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

"Tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, kas stiprina sabiedrības un valsts drošību un stabilitāti. Būtiski, ka to esam panākuši, efektivizējot publiskās pārvaldes izdevumus par vairāk nekā 800 miljoniem eiro trīs gadu periodā un nepalielinot pamatnodokļus,” uzsver finanšu ministrs.

Galvenie makroekonomikas rādītāji un prognozes

2026. gada valsts budžets veidots, balstoties uz piesardzīgām makroekonomiskajām prognozēm, kas izstrādātas šī gada jūnijā. Tās paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un pakāpenisku inflācijas samazināšanos vidējā termiņā. Būtiskāko devumu ekonomikas izaugsmē šogad dod būvniecības, apstrādes rūpniecības un tirdzniecības nozares. Arī uzņēmumu kreditēšanas apjomi pēc vairāku gadu stagnācijas šogad ir sākuši spēcīgi pieaugt, un uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis augustā, salīdzinot ar 2024. gada augustu, ir audzis par 16%. Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžeta ietvaros izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados – līdz 2,2%.

Inflācijas prognoze 2025. gadam paaugstināta līdz 3,5%, ko galvenokārt ietekmē pārtikas cenu kāpums un siltumapgādes tarifu pieaugums. Nākamajos gados paredzēta pakāpeniska inflācijas samazināšanās – līdz 2,3% 2026. gadā un 2,2% turpmākajos gados, kas atbilst konverģējošas ekonomikas cenu pieauguma līmenim.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā tiek prognozēts 2,9% no IKP, savukārt 2026. gadā tas pieaugs līdz 3,3% un vidējā termiņā saglabāsies ap 3,6%. Deficīta pieaugumu nosaka finansējuma palielinājums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai. Šie izdevumi tiek veikti ES fiskālo noteikumu elastības mehānisma – valsts izņēmuma klauzulas aizsardzībai – ietvaros, kas ļauj dalībvalstīm īslaicīgi pārsniegt deficīta un izdevumu pieauguma robežas, ja papildu līdzekļi tiek novirzīti tieši aizsardzībai. Latvija šo iespēju izmanto atbildīgi, saglabājot fiskālās politikas ilgtspēju un paredzot deficīta pakāpenisku samazināšanos, noslēdzoties izņēmuma klauzulas periodam.

Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu samazinājums

Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, valdība 2025. gadā īstenoja darbaspēka nodokļu reformu, samazinot nodokļu slogu darba devējiem un ņēmējiem. Reformas rezultātā budžeta ieņēmumi 2025. – 2028. gadā samazinās par aptuveni 1 miljardu eiro.

Savukārt darbs pie 2026. gada valsts budžeta sagatavošanas sākās ar valsts budžeta izdevumu samazināšanu. Šajā procesā aktīvi iesaistījās valdības sociālie un sadarbības partneri. Kopējā darba rezultātā 2026. gadam nodrošināts 233 miljonu eiro fiskālais ietaupījums, savukārt vidējā termiņā (2026. – 2028. gadā) kopējais izdevumu samazinājums pārsniedz 800 miljonus eiro, apliecinot valdības konsekventu darbu pie efektīvas publisko resursu pārvaldības un finanšu ilgtspējas stiprināšanas.

Salīdzinot ar 2025. gada plānu, 2026. gadā valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumi ir samazināti tostarp Finanšu ministrijā (-16%), Tieslietu ministrijā (-10%), Klimata un enerģētikas ministrijā (-9%), Ekonomikas ministrijā (-9%), Ārlietu ministrijā (-5%) un citās.

Šie pasākumi kopumā demonstrē valdības sistēmisku un atbildīgu pieeju publisko finanšu vadībā, virzoties uz ilgtspējīgu izdevumu samazināšanu, resursu optimizāciju un augstāku efektivitāti visā valsts sektorā, kā arī nodrošinot nepieciešamos finanšu resursus valdības noteiktajām prioritātēm.

Papildu finansējums valsts prioritātēm – valsts drošībai, ģimenēm ar bērniem, kvalitatīvai izglītībai

Papildu finansējums valdības noteiktajām prioritātēm simbolizē Latvijas valsts izvēli drošākai nākotnei – stiprināt aizsardzību, rūpēties par ģimenēm un ieguldīt zināšanās. Tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, kas nodrošina sabiedrības labklājību šodien un valsts stabilitāti nākotnē.

Kopumā 2026. gadā valdības noteiktajām prioritātēm papildus paredzēti 693,5 miljoni eiro, 2027. gadā – 724,8 miljoni eiro, bet 2028. gadā finansējums pieaugs līdz 935,9 miljoniem eiro. No tā būtiska daļa – 448,3 miljoni eiro, paredzēta valsts drošības stiprināšanai, kas ļaus pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, attīstīt militāro infrastruktūru un robežas aizsardzības sistēmas, kā arī veicināt vietējās aizsardzības industrijas izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu. Kopējais nākamā gada aizsardzības finansējums sasniegs 2,2 miljardus eiro. Latvijas aizsardzības finansējums saskaņā ar NATO definīciju jau 2026. gadā sasniegs 4,9% no IKP, savukārt 2027. gadā – 5% no IKP, 2028. gadā – 4,9% no IKP.

Papildu 94,8 miljoni eiro novirzīti atbalstam ģimenēm ar bērniem un mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanai, nodrošinot pabalstu palielinājumu, labāku pakalpojumu pieejamību un lielāku sociālo drošību. Nākamā gada finansējums veselības funkcijai pieaugs par 27,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2025. gadu, un kopā veidos 1,9 miljardus eiro. Savukārt izglītības jomā 45 miljoni eiro paredzēti jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešanai, stiprinot atbalsta personālu un nodrošinot kvalitatīvu izglītību visā Latvijā.

Papildu ieguldījumi paredzēti arī sociāli nozīmīgiem pasākumiem – paliatīvās aprūpes paplašināšanai, sociālo pakalpojumu un rehabilitācijas pieejamības uzlabošanai, kā arī lauksaimnieku atbalstam. Šie ieguldījumi stiprina sabiedrības kopējo labklājību, uzlabo dzīves kvalitāti reģionos un veicina Latvijas ekonomikas noturību. Kopumā valdības lēmumi apliecina apņēmību veidot drošu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu valsti, kuras attīstības centrā ir cilvēks, viņa drošība, veselība un izglītība.

Investīcijas valsts ekonomikas izaugsmei

Kohēzijas politikas ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) investīcijas arī 2026. gadā būs viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājiem. To apjoms pārsniegs vienu miljardu eiro, saglabājoties vēsturiski augstākajā līmenī un būtiski pārsniedzot iepriekšējo plānošanas periodu rādītājus. Šie līdzekļi tiek ieguldīti drošības stiprināšanā, reģionu attīstībā, infrastruktūrā, uzņēmējdarbības konkurētspējas un cilvēkkapitāla izaugsmes veicināšanā. Līdz 2026. gadam ES fondu projektos jau piesaistīti vairāk nekā 2,2 miljardi eiro, un 93% no kopējā 1,97 miljardu eiro AF finansējuma ir rezervēti konkrētām investīcijām, kas tiek īstenotas atbilstoši plānam.

Īpaši nozīmīgi ir jaunie ieguldījumi, kas īstenoti, izmantojot EK regulu “ReArm Europe”. Tā ļauj 10% no ES fondu finansējuma novirzīt drošības un aizsardzības projektiem, tostarp militārās un uzņēmējdarbības mobilitātes attīstībai.

Papildus ES fondu un AF līdzekļiem Latvijā turpinās arī citas ārvalstu finanšu palīdzības programmas. Šveices finanšu palīdzības ietvaros līdz 2029. gadam paredzēti 49,8 miljoni eiro, tai skaitā Šveices grants 42,4 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums četrās programmās: bērnu vēža aprūpes pilnveidei, piesārņoto teritoriju sanācijai, lietišķajai pētniecībai un darba vidē balstītu mācību attīstībai. Savukārt jaunajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā līdz 2031. gadam Latvijai būs iespēja ieguldīt mērķētās investīcijās trīs prioritārajās jomās virs 100 miljonu eiro kopā ar valsts budžeta līdzfinansējumu. Vietējās attīstības un noturības stiprināšanā tiks ieguldīti 43 miljoni eiro. Šis atbalsts ir vērsts uz valdības galvenās prioritātes “Valsts drošība” īstenošanu, ieguldot civilās aizsardzības infrastruktūrā jaunu patvertņu izveidei un esošo telpu pielāgošanai un aprīkošanai. Tāpat arī ģeneratoru iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību kritiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecībās iestādēs un valsts sociālās aprūpes iestādēs. Zaļajās inovācijās tiks ieguldīti 27,5 miljoni eiro, tostarp atbalstam uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai, savukārt 15 miljoni eiro tiks novirzīti korekcijas dienestu programmai – sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām. Šie ārvalstu ieguldījumi papildina ES fondu finansējumu, mazinot valsts budžeta slogu un nodrošinot ilgtermiņa ieguldījumus valsts drošībā un sabiedrības labklājībā.

No valsts budžeta lielākie ieguldījumi jeb 545,9 miljoni eiro tiks novirzīti valsts aizsardzībai, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, attīstot militāro infrastruktūru un robežas aizsardzības sistēmas, kā arī veicinot vietējās aizsardzības industrijas izaugsmi. Iekšlietu resora investīcijas – 67,9 miljoni eiro apmērā, ir paredzētas drošības dienestu infrastruktūras modernizācijai, tajā skaitā jaunu ugunsdzēsības un glābšanas depo būvniecībai, policijas transporta atjaunošanai un civilās aizsardzības stiprināšanai.

Nozīmīgs finansējums paredzēts arī izglītības, veselības un kultūras infrastruktūras attīstībai. Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 11,9 miljoni eiro, tostarp latviešu valodas resursu digitalizācijai un mūsdienīgas mācību vides nodrošināšanai. Veselības nozares investīcijas virzītas slimnīcu infrastruktūras modernizācijai un e-veselības sistēmas pilnveidei, bet Kultūras ministrijas ieguldījumi 5,7 miljonu eiro apmērā tiks izmantoti kultūras mantojuma saglabāšanai, digitālās drošības stiprināšanai un muzeju ekspozīciju modernizācijai.

Investīciju struktūrā būtiska loma ir arī digitalizācijai un klimata politikas projektiem. Finanšu, Klimata un enerģētikas, kā arī Zemkopības ministrijās turpinās informācijas sistēmu un datu infrastruktūras attīstību, kas uzlabo pārvaldes efektivitāti un kiberdrošību, kā arī veicina energoefektivitāti un vides kvalitāti. Šie ieguldījumi stiprina valsts noturību pret krīzēm un rada pamatu ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei visos reģionos.

Sadarbība ar partneriem un pašvaldībām

Sociālā dialoga stiprināšanai valdība aktīvi sadarbojās ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar pašvaldībām. Šī dialoga rezultātā panāktas vairākas vienošanās un būtiski uzlabojumi pašvaldību finanšu stabilitātes un attīstības jomā. Nākamgad piecām pierobežas pašvaldībām – Ludzas, Krāslavas, Balvu, Alūksnes un Augšdaugavas novadam – drošības stiprināšanai pie ES ārējās robežas tiks novirzīti 3 miljoni eiro. Tāpat pašvaldībām paplašinātas iespējas saņemt aizņēmumus investīciju projektiem, īpaši jomās, kas saistītas ar drošību, izglītību un demogrāfiju.

Pašvaldībām nākamajos gados prognozēts stabils nodokļu ieņēmumu kāpums – 2026. gadā kopā ar kompensāciju to pieaugums veidos 151,4 miljonus eiro jeb 6,1%. Garantēta arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze pilnā apmērā, savukārt ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto līmeni, tiks novirzīti aizņēmumu saistību dzēšanai, stiprinot vietvaru finanšu ilgtspēju un atbalstot sabalansētu reģionālo attīstību.

Valdība īpašu uzmanību pievērš publiskā sektora izdevumu efektivizēšanai, samazinot birokrātiju, novēršot pārklājošās funkcijas un nodrošinot reģionāli līdzsvarotu resursu pieejamību. Publiskā sektora efektivizācijas pasākumi ietver administratīvo izdevumu un amata vietu samazināšanu Valsts ieņēmumu dienestā, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas reorganizāciju, kā arī finansējuma pārskatīšanu pabeigtajos infrastruktūras projektos, tostarp Liepājas cietuma būvniecībā, un citus pasākumus, kas vērsti uz efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu.

Tāpat valdība saglabā apņemšanos necelt pamatnodokļus, veicot tikai tādas izmaiņas, kas kalpo sabiedrības interesēm. Īpaši pasākumi paredzēti iedzīvotāju atbalstam – piemēram, samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme būtiskākajiem pārtikas produktiem un paaugstināta akcīzes nodokļa likme kaitīgām precēm, lai veicinātu sabiedrības veselību un mazinātu nevienlīdzību.

2026. gadā plānots arī 40 eiro pieaugums gan minimālajai algai, gan neapliekamajam minimumam, sasniedzot attiecīgi 780 un 550 eiro mēnesī. Tāpat no 2025. gada 1. oktobra tiks indeksētas pensijas līdz 1488 eiro (salīdzinājumam – 2024. gadā tās tika indeksētas līdz 683 eiro), nodrošinot, ka 98% pensionāru pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē plānots iekļaut teju 50 likumprojektus. Saeimā 2026. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt trešdien, 15. oktobrī.

"Deviņvīri" atskatās uz jūnija un jūlija notikumu TOP