Tomēr jāsaka godīgi - pilns rublis tiem kolekcionāriem nav....
1218
ZiņotAtbildēt
Filips Līcis
17:34, 23. jūnijā, 2020
Autoram izbrīnu radīja,.. kā jauneklis varēja nokļūt Amerikā. Zināju ka, man tuvs rada gabals, (Edvards Skridailo) jau puikas gados toreiz pamanījies ar vienu no kuģiem uzlavī ties un slepus,, kā zaķis"tur nokļūt. Sabijies tur vairākus gadus, tad atgriezies un sācis strādāt Sibīrijā zelta raktuvēs. Tad turpinājumā par autobusa šoferi, kur Alsungā bija nokaitinājis vietējos saucot:suiti, stājatie Rādīt vairāk
74
ZiņotAtbildēt
Imanuel Levin
12:18, 23. jūnijā, 2020
Paldies par interesanto rakstu!
Vēlos pievienot dažus aizrādījumus.
1) Ir tāda vēstures zinātnes palīgdisciplīna bonistika, kas nodarbojas ar naudas zīmju kā vēstures avotu pētniecību.
Papīra naudas zīmju kolekcionēšana arī ir bonistika. (Varbūt vajadzēja šo svešvārdu vismaz pieminēt.)
2)Par Riharda Zariņa veikumu ir samērā daudz publikāciju, arī par pirmo demokrātiskās Krievijas pastmarku, u Rādīt vairāk
261
ZiņotAtbildēt
Vitto
07:07, 23. jūnijā, 2020
Zināma sajūta...vispirms sāc kolekcionēt kaut ko,tad kaut ko konkrētu un pēc tam paliek diezgan garlaicīgi un sāc sekot retumiem un nekas neliekas par dārgu-galvenais ir dabūt.