Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu. "Ja tiek izteikti šādi priekšlikumi, tie ir jāizskata, taču investīcijas, iegādājoties kapitāldaļas, nav apspriežamas. Igaunija jau ir atteikusies vienreiz, un kopš tā laika situācija ir ievērojami pasliktinājusies," norādīja Sērds.

Viņš uzsvēra, ka, lai gan "airBaltic" pēdējā gada pārskatā bija redzams neliels zaudējumu samazinājums, tas galvenokārt bija saistīts ar dolāros denominēto aizdevumu pārvērtēšanu, nevis ar veiksmīgu darbību. ""airBaltic" rīcībā ir ļoti maz brīvo naudas līdzekļu vai likvīdo aktīvu, bet tās ilgtermiņa saistības pārsniedz 400 miljonus eiro. Lielākā daļa no šīs summas - gandrīz 400 miljoni - ir ieguldīta obligācijās ar milzīgu 14,5% procentu likmi. Tas ir ārkārtīgi neparasti un liecina par milzīgu risku. Investori ir skaidri novērtējuši uzņēmuma risku kā ļoti augstu; obligāciju cenas biržā ir noslīdējušas līdz 40% no to vērtības," paskaidroja politiķis.

Sērds arī uzsvēra uzņēmuma neaizsargātību pret degvielas cenu svārstībām, norādot, ka "airBaltic" ir nodrošināti tikai 10% no degvielas izmaksām, kamēr, piemēram, "Lufthansa" un "Ryanair" ir līdz pat 80%. "Akciju iegāde būtu pielīdzināma nodokļu maksātāju naudas nosvilināšanai, tas ir neiedomājami," paziņoja valdošās partijas pārstāvis.

Valdības koalīcijas mazākuma partneres - liberālās partijas "Igaunija 200" - pārstāvis Mareks Reināss pauda pārliecību, ka valstij pēc iespējas ir jāiejaucas privātā biznesā. "Aviācijas jomā Igaunija ir īstenojusi stratēģiju, atbalstot Tallinas lidostu, lai nodrošinātu, ka dažādas aviokompānijas veic lidojumus uz daudziem dažādiem galamērķiem. Es uzskatu, ka tas ir pareizs lēmums," sacīja Reināss. "Es neieteiktu iegādāties daļas "airBaltic" kapitālā - ne valstij, ne uzņēmumam, ne arī kādai privātpersonai. Tas būtu ļoti riskants ieguldījums," atzina politiķis. Viņš piebilda, ka, lai gan Igaunija noteikti apspriedīs jebkuru oficiālu priekšlikumu no Latvijas puses, ziemeļu kaimiņvalstij nevajadzētu uzņemties atbildību par "airBaltic" zaudējumu segšanu.

Opozīcijā esošās Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas vadītāja Reili Randa sacīja, ka aviācijas nozares nākotne ir neskaidra pieaugošo degvielas cenu un spēcīgā konkurences spiediena dēļ. "Apspriežot Igaunijas nodokļu maksātāju naudas izmantošanu tādā nestabilā gaisotnē, mums ir jārīkojas ārkārtīgi atbildīgi. "airBaltic" naudas vajadzības gadiem ir bijušas būtiskas un pieaugošas. Neredzu nekādu iemeslu vai iespēju Igaunijas valstij iesaistīties šķietami bezgalīgā finanšu caurumā," viņa teica, piebilstot, ka Tallinas lidostas pieredze apliecina, ka tirgus funkcionē labi. "Pat ja viena aviokompānija aiziet no maršruta, parasti tās vietu ieņem cita. Konkurence joprojām ir spēcīga, un jaunie tirgus dalībnieki ir spējuši ātri iegūt tirgus daļu. Ar gandrīz trīs miljoniem pasažieru gadā mūsu tirgus aviokompānijām ir loģisks un pietiekami pievilcīgs," sacīja Randa.

Randa piebilda, ka Igaunija ir veikusi stratēģiski pareizus lēmumus, saglabājot savu aviācijas portfeli daudzveidīgu. "Atšķirībā no mūsu dienvidu kaimiņiem mēs neesam atkarīgi no vienas aviokompānijas. Ja valsts sāk skaidri atbalstīt vienu uzņēmumu, tas apspiež konkurenci un palielina nākotnes riskus," viņa paskaidroja.

Atzīstot, ka "airBaltic" Latvijai ir valsts izdzīvošanas jautājums, Randa uzsvēra, ka Igaunijā situācija ir citādāka. "Mums ir labi funkcionējoša, uz konkurenci balstīta pieeja. Ņemot vērā aviācijas nozares nenoteiktību, mēs nevaram sākt pildīt "airBaltic" bezdibeni ar Igaunijas nodokļu maksātāju līdzekļiem," viņa teica. Neskatoties uz šīm bažām, Randa izteica cerību, ka "airBaltic" atrisinās savas finansējuma vajadzības un ka jebkāda ietekme uz Igaunijas ceļotājiem būs minimāla.

Opozīcijā esošās Centra partijas pārstāve Anastasija Kovaļenko-Kelvarte norādīja, ka viņas partija iebilst pret ieguldījumiem jau vairākus gadus ar zaudējumiem strādājošā kompānijā. "Viņi ir saskārušies ar nopietnām problēmām, un šāds ieguldījums radītu ievērojamas papildu izmaksas. Ņemot vērā mūsu ļoti negatīvo pieredzi ar [bankrotējušo Igaunijas nacionālo lidsabiedrību] "Nordica", mēs iegādātos zaudējumus nesošu daļu, par kuras pievienoto vērtību nav gandrīz nekādas pārliecības," teica Kovaļenko-Kelvarte. Viņasprāt, Igaunijai drīzāk būtu jākoncentrējas uz to aviokompāniju skaita dažādošanu Tallinas lidostā, ko viņas vērtējumā kavē Igaunijas valdības prasība, ka lidostai ir jāmaksā dividendes.

Arī Igaunijas aviācijas eksperts Svens Kukemelks atzina, ka Igaunijas ieguldījums "airBaltic" nebūtu saprātīgs. "Ja mēs kā valsts vēlētos iegūt kādu daļu "airBaltic" kapitālā, mums jāpatur prātā, ka puse no tās lidmašīnu flotes veic lidojumus trešo valstu aviokompāniju uzdevumā. No atlikušajiem lidojumiem aptuveni 30% ir no Rīgas, un aptuveni 10% tiek veikti no Tallinas un 10% no Lietuvas. Ieguldīt lielu kapitālu, lai iegūtu, teiksim, trešdaļu aviokompānijas, tikai lai nodrošinātu 10% lidojumu, nešķiet īpaši labs vai saprātīgs investīciju plāns," paskaidroja aviācijas eksperts. Kukemelks norādīja, ka, viņaprāt, pašreizējā situācija būtiski ietekmēs "airBaltic" vasaras lidojumu grafiku, bet īstais pārbaudījums būs pāreja uz ziemas grafiku oktobra beigās.

"Domāju, ka lielākie samazinājumi gaidāmi ziemas grafikā, kas sākas oktobra pēdējā svētdienā. Tas būs patiesības brīdis - cik daudz kapacitātes šeit paliks un cik daudz maršrutu joprojām tiks apkalpoti," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Kukemelks, vienlaikus pārliecinot biļešu pircējus, ka Eiropas Savienības noteikumi garantē pasažieru aizsardzību: ja kaut kas notiks, viņiem ir tiesības saņemt atlīdzību vai aviokompānijai joprojām ir pienākums nogādāt viņus galamērķī.

Kukemelks arī mudināja cilvēkus iegādāties lidojumu biļetes, norādot, ka aviokompānijām ir nepieciešami klienti, lai varētu darboties. "Šajā jautājumā esmu samērā optimistisks. "airBaltic" grūtības Latvijas valstij nav nekas jauns. Pēdējos 20 gados tas ir bijis kā sava veida nepārtraukts [seriāls] "Santa Barbara", kura laikā Latvijas valsts ir pastāvīgi atradusi veidus, kā ieguldīt arvien vairāk naudas, kopumā pārsniedzot vienu miljardu eiro šo gadu laikā," sacīja Kukemelks.

Tomēr Igaunijas eksperts norādīja, ka pašreizējā situācijā, kad pieaug degvielas izmaksas, biļešu cenu paaugstināšanās ir neizbēgama gan "airBaltic", gan citām aviokompānijām.

Igaunijas valsts aviokompānija "Nordica" ("Nordic Aviation Group") 2024. gada novembrī pieteica bankrotu un pārtrauca darbību pēc neveiksmīga privatizācijas mēģinājuma. Uzņēmums saskārās ar akūtu likviditātes krīzi, pieaugošiem zaudējumiem un neveiksmīgu darījumu ar potenciālo investoru Larsu Tūsenu. Bankrota process joprojām turpinās, un pret uzņēmumu ir iesniegtas ievērojamas prasības.

Kā ziņots, "airBaltic" plānots piešķirt īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu. Otrdien tā piešķiršanu atbalstīja valdība, bet par to vēl būs jālemj Saeimai.

Jau ziņots, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.

Satiksmes ministrs Atis Švinka norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem. Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.

Sapņi un realitāte: kādi īsti ir Putina brīnumieroči

Komentāri (2)