Putins sacīja, ka Zaporižjas pilsētu grasās kopīgi ieņemt karaspēka vienības "Dņepr" ("Dņipro") un "Vostok" ("Austrumi").

Krievija pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ir ieņēmusi lielāko daļu no Doneckas un Luhanskas apgabaliem Ukrainas austrumos un no Hersonas un Zaporižjas apgabaliem Ukrainas dienvidos. Lai gan Krievija 2022. gada rudenī nelikumīgi anektēja šos četrus apgabalus, tā pilnībā nekontrolē nevienu no tiem. Hersonu krievu okupanti ieņēma 2022. gada martā, bet jau novembrī bija spiesti steigšus izvākties.

Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs raksturoja situāciju kaujaslaukā kā "ļoti dinamisku", sakot, ka Krievijas armija pašlaik sasniedz vairāk, nekā bija plānots.

Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs pateica Putinam, ka Krievijas spēki tagad vērsīsies pret Slovjanskas pilsētu Doneckas apgabalā. Viņš sacīja, ka operācijas Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu pilnīgai ieņemšanai notiek saskaņā ar plānu, piebilstot, ka Krievijas spēki virzās uz priekšu dziļi Ukrainas bruņoto spēku aizsardzības pozīcijās.

Šos apgalvojumus nav izdevies pārbaudīt pēc neatkarīgiem avotiem. Ukrainas armija nesen noliedza Putina apgalvojumus par Krievijas spēku panākumiem kā safabricētus.

Jāpiebilst, ka kara pieteikšanas runā 2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins apgalvoja, ka nekādas Ukrainas teritorijas neokupēs un vispār “mēs neko negrasāmies uzspiest ar spēku”.

Kā parasti, Putins sameloja, un 2022. gada 30. septembrī vispirms atzina Zaporižjas un Hersonas apgabalu “neatkarību” (Luhanskas un Doneckas "tautas republiku" neatkarību viņš atzina 21. februārī trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā, turklāt robežās, kuras separātisti nemaz nekontrolēja) un dažas stundas pēc tam oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, izpildot vietējo nodevēju Vladimira Saldo, Jevgeņija Baļicka, Denisa Pušiļina (viņš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs) un Leonīda Pasečņika “lūgumus”, kaut gan Krievija ne tobrīd, ne šobrīd pilnībā tos nekontrolē. Zaporižju (710 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) krievu okupanti arī nav spējuši ieņemt, bet Hersonu (279 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) viņiem nācās pamest 2022. gada novembrī. Tādējādi krievu okupantu rīcībā visas invāzijas laikā tā arī nav nokļuvusi pilnīgi neviens Ukrainas apgabala centrs, izņemot jau 2014. gadā sagrābtās Doneckas un Luhanskas pilsētas.

Pirms oficiālās aneksijas Krievija okupētajās teritorijās sarīkoja “referendumus”, kuros, protams, absolūtais vairākums “vēlējās” dzīvot zem okupantu karoga. Vietējo vēlmi stimulēja bruņotie okupantu karavīri, kuri kopā ar “vēlēšanu komisijas” locekļiem apstaigāja mitekļus. Pirms ukraiņu sekmīgā pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, patriecot krievu okupantus no Harkivas apgabala un atbrīvojot Hersonu, Krievija plānoja rīkot “referendumus” arī citos Ukrainas apgabalos, piemēram, Mikolajivas un Harkivas apgabalos.

Pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā situācija radikāli mainījās Putinam par labu, pēc triju gadu pārtraukuma ASV uzsākot sarunas ar Krieviju, bet Trampa administrācijas amatpersonām pastāvīgi paziņojot, ka Ukrainai neizdosies atgūt Krievijas sagrābtās teritorijas un to neuzņems NATO. 25. februārī ANO Drošības padome pieņēma ASV ierosinātu rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā, kurā Krievija nemaz netika nosaukta par agresori un netika pieprasīta okupantu izvākšanās no Ukrainas, savukārt ANO Ģenerālajā asamblejā ASV kopīgi ar Krieviju noraidīja tās agresiju nosodošo rezolūciju. Vēl vairāk, nu Tramps vairākkārt paziņojis, ka par vainīgajiem šajā asiņainajā karā uzskata Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ASV eksprezidentu Džo Baidenu.

2024. gada 14. jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt. Citu Putina prasību skaitā ir Ukrainas atbruņošanās, uz visiem laikiem atteikšanās mēģināt iestāties NATO, krievu valodas atzīšana par valsts valodu, sankciju atcelšana. Kopš tā laika Krievijas prasības nav mīkstinājušās ne par mata tiesu, tās propagandistiem un amatpersonām uzsverot, ka šie "dāsnie" piedāvājumi turpmāk tiks tikai padarīti vēl stingrāki.

Šovasar plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas, ka Putins it kā esot piekāpies Trampam un vairs neprasot viņam atdot Zaporižjas un Hersonas pilsētas ar šo apgabalu vēl neieņemtajām teritorijām, pretī prasot, lai Ukraina pilnībā atdod Doneckas un Luhanskas apgabalus, ieskaitot tādas pilsētas kā Kramatorska un Slovjanska ar visiem spēcīgajiem nocietinājumiem, kurus krievi trīsarpus gadu laikā tā arī nav spējuši iekarot. Ja Ukraina atdotu savus nocietinājumus, krievu okupantiem pavērtos daudz brīvāks ceļš turpmākiem uzbrukumiem gan Ukrainas otrās lielākās pilsētas Harkivas, gan Dnipro, gan galvaspilsētas Kijivas virzienā. Tiesa, pašas Krievijas plašsaziņas līdzekļos un amatpersonu izteikumos nekādas piekāpšanās nav atrodamas, prasības joprojām ir maksimālas. Savukārt odiozais eksprezidents un pašreizējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs vispār neslēpj, ka sen nav runas par kaut kādu “denacifikāciju un demilitarizāciju”, bet Krieviju interesē tikai pilnīga Ukrainas iznīcināšana un tās teritorijas aneksija, bet pēc tam pienāks kārta arī citām valstīm. To pašu pastāvīgi un tiešā tekstā atkārto krievu propagandisti — Ukraina ir tikai pirmais ēdiens, pēc tam ķersies klāt Baltijas valstīm.

Novembrī Tramps paziņoja tā dēvēto 28 punktu “miera plānu” un 21. novembrī deva Zelenskim laiku līdz 27. novembrim piekrist to parakstīt, draudot atteikt amerikāņu atbalstu. Aģentūra “Bloomeberg” pēc tam publicēja skandalozus Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa un Putina augsta ranga padomnieka Jurija Ušakova, kā arī Ušakova un cita Putina padomnieka Kirila Dmitrijeva telefonsarunu atšifrējumus, no kuriem izrietēja, ka Trampa plāns faktiski bija uzrakstīts Maskavā ar Kremlim maksimāli izdevīgiem noteikumiem. Vēlāk ASV, Ukrainas un Eiropas pārstāvju sarunās Ženēvā ASV plāns tika uzlabots, vairāk ņemot vērā Ukrainas nostāju, taču Kremlis pirmdien paziņoja, ka Krievija nepieņems Eiropas prasītos labojumus.

Pēc Vitkofa un Trampa znota Džareda Kušnera nesenās viesošanās Maskavā Krievija atkārtoja, ka par Ukrainas likteni runās tikai ar Trampa administrāciju, ignorējot Eiropu un Ukrainu, bet negrasās piekāpties teritoriālajos jautājumos un prasa tai atdot visu, ko tā kāro.

Drosmīgs cilvēks, kurš spēja neapjukt haosā: kāds bija leģendārais pulkvedis Jukums Vācietis