Kā sākās jūsu ceļš bērnu zobārstniecībā?

Savas medicīnas studijas es pabeidzu 90. gadu beigās, un tajā laikā bija ļoti prestiži, ja pēc studijām piedāvāja palikt Stomatoloģijas institūtā, kur mēs mācījāmies. Mani pasauca katedras vadītāja un teica: “Zane, mēs gribētu tevi paturēt institūtā, bet…” Es jau domāju, kas sekos, kad viņa piebilda: “Mums ir vieta tikai bērnu nodaļā.” Es atbildēju: “Labi!” Tajā brīdī bērnu zobārstniecība nebija mana apzinātā izvēle, taču, ja tā padomā, ja būtu izvēlējusies vispārējo medicīnu, visticamāk, būtu aizgājusi pediatrijā. Tā es nonācu bērnu nodaļā. Vasarā lielākā daļa ārstu bija atvaļinājumā, un mēs ar kursabiedreni ļoti ātri ieguvām pieredzi. Mans pirmais pacients bija zīdainis ar mutes dobuma gļotādas iekaisumu. Man acīs bija pilnīgs izmisums, bet māsiņa soli pa solim parādīja, ko darīt. Pusstundas laikā es jau biju izdarījusi visu pareizi. Gadu vēlāk, pirmo reizi tika izveidota pēcdiploma apmācība bērnu zobārstniecībā. Bija iespēja pieteikties rezidentūrā, un es to izdarīju. Trīs gadi papildu apmācībā, un tā tas viss arī aizgāja.

Bērnu zobārsts ir viena no specializācijām zobārstniecībā. Kas, jūsuprāt, padara šo jomu tik sarežģītu un vienlaikus tik īpašu?

No bērnu zobārsta ir atkarīgs ļoti daudz. Tieši šī ir pirmā pieredze ar zobārstu, un tā lielā mērā nosaka cilvēka turpmākās attiecības ar mutes veselību un zobārsta apmeklējumiem visā dzīvē. Es noteikti nevēlos, lai kolēģiem nebūtu darba, bet patiesībā ir tā – ja bērnu zobārsts, sadarbojoties ar vecākiem, visu izdara pareizi, citām specialitātēm būtu daudz mazāk darba. Nebūtu tik daudz kanālu ārstēšanas, implantācijas un citu sarežģītu procedūru.

Kas šajā darbā ir sarežģīts? Jāsāk ar to, ka mēs nestrādājam tikai viens pret vienu ar pacientu – mēs bieži vien strādājam arī ar vecākiem. Mēs varam veikt savu darbu perfekti, bet, ja mājās netiks nodrošināta atbilstoša zobu kopšana un uzraudzība, rezultātu nebūs. Es to bieži salīdzinu ar treniņu programmu: treneris var parādīt vingrojumus, taču, ja jūs to nedarīsiet ikdienā, rezultātu nebūs. Turklāt, runājot par sarežģītību, ja pieaugušais nāk pie zobārsta ar konkrētu problēmu, viņš jau zina, ka to ir jārisina. Bērnam bieži vien nav nekādu sūdzību – viņam nesāp, un viņš nesaprot, kāpēc ir nepieciešams ārstēt, piemēram, caurumu. Tāpēc mums ir jāprot bērnu motivēt, lai viņš saprastu, ka tas ir viņa interesēs.

Kā jums izdodas bērnu nomotivēt?

Jāsaka uzreiz – visus bērnus nomotivēt neizdodas. Tomēr, ja situācija nav steidzama, pirmo vizīti cenšos veidot kā iepazīšanās tikšanos. Protams, tas ir atkarīgs arī no bērna vecuma. Ja bērns ir vēl pavisam mazs, mēs sākam ar vienkāršu zobu apskati, iespējams, tos arī nopulējam, un iepazīstamies ar zobārsta kabinetu un vidi. Sliktākais scenārijs ir tad, ja pirmā vizīte notiek, kad bērnam ir sāpošs zobs. Tādas procedūras var būt nepatīkamas, un diemžēl pirmā pieredze bieži vien paliek ar negatīvām atmiņām.

Un tad ir šīs bailes no zobārsta…

Tieši tā, bet ļoti bieži tās ir arī vecāku bailes, kuras bērns pārņem. Atceros gadījumu ar četrus gadus vecu meitenīti, kuras mamma visu laiku atkārtoja, ka viņa ļoti baidās. Bet meitenīte, smaidīga, apsēdās krēslā un ļāva apskatīt zobus. Taču, kad es centos izskaidrot mammai, ko mēs darīsim, viņa pēkšņi izrauj bērnu no krēsla un saka: “Viņa ir ļoti pārbijusies!” Tas ir skaidrs piemērs tam, kādu informāciju mēs neapzināti nododam saviem bērniem. Mamma pati bija ļoti satraukta, un ar savu uzvedību viņa pārnesa bailes arī uz savu bērnu.

Arī tas, kā vecāki sagatavo bērnu zobārsta vizītei, ir ļoti svarīgi. Ja ir paredzēta tikai apskate, jāpasaka tieši tā – ka būs apskate. Nedrīkst solīt: “Tev neko nedarīs.” Ja bērnam sola, ka neko nedarīs, bet tad tomēr kaut ko dara, tas var sagraut viņa uzticēšanos.

Kad tiek pieņemts lēmums par zobu ārstēšanu narkozē?

Ideālā pasaulē mēs, zobārsti, vēlētos, lai bērniem zobi būtu veseli un tīri, un nebūtu jāveic ārstēšana. Tomēr realitātē ir situācijas, kad narkoze ir labākais risinājums. Tā tiek izmantota bērniem ar funkcionāliem vai mentāliem ierobežojumiem, kuri objektīvi nespēj sadarboties, kā arī ļoti maziem bērniem ar vairākiem bojātiem zobiem. Ja, piemēram, trīsgadniekam ir astoņi bojāti zobi ar lieliem caurumiem, ir skaidrs, ka drīz radīsies sāpes, un tad es vecākiem piedāvāju ārstēšanu vispārējā narkozē. Nav vērts bērnu mocīt ar katru zobu atsevišķi. Bieži vien viss apstājas jau pie anestēzijas – notirpusi lūpa var izraisīt paniku, bērns sāk raudāt, un darbu nevar pabeigt. Savukārt narkozē visu var izdarīt kvalitatīvi un droši, un arī ilgtermiņa prognoze ir labāka. Ja trīsgadniekam viss tiek salabots, viņš vēlāk tiek pārbaudīts ik pēc pusgada, un nākamos četrus, piecus, sešus gadus ar zobiem problēmu nav – protams, ja zobu kopšana mājās tiek veikta pareizi. Turklāt, izmantojot vispārējo narkozi, mēs ne tikai nodrošinām kvalitatīvu ārstēšanu, bet arī izvairāmies no psiholoģiskas traumas bērnam.

Pastāv arī stereotipi par narkozi. Vai ir vērts baidīties?

Ārstēšana narkozē nav mērķis, uz kuru mēs tiecamies, bet, ja problēma ir nopietna, tā bieži vien ir drošākais risinājums. Esmu priecīga, ka mūsu klīnika sadarbojas ar sertificētiem Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas anesteziologiem un reanimatologiem, kas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu drošību visiem iesaistītajiem. Bērni ir atšķirīgi pacienti – viņi ir pozitīvā ziņā īpaši, taču arī atšķirīgi no pieaugušajiem. Bērnu slimnīcas ārsti ikdienā ārstē lielu skaitu bērnu, tāpēc viņiem ir milzīga pieredze tieši darbā ar bērniem. Tas garantē drošību gan bērnam, gan vecākiem, gan mums kā ārstiem.

Vai bērnu zobārstam nepieciešamas īpašas rakstura īpašības? Piemēram, kas raksturīgs tieši jums?

Es daudz smejos un dzīvē daudz kas man šķiet jautrs. Bet darbs ar bērniem prasa elastību un radošumu. Mums ir savi paņēmieni, kā iedrošināt viņus. Mēs izmantojam rotaļu elementus, dodam rokās kādu rotaļlietu, novēršam uzmanību, stāstām stāstus. Mērķis ir neradīt lieku stresu. Klīnikas vide arī ir svarīga. Un SIROWA ir ļoti mājīgi, mums ir arī sava rotaļu istaba. Bērniem nav jājūtas kā ļoti nopietnā, biedējošā vietā. Es vizītes laikā daudz jokoju, varbūt tas neiederas klasiskā “nopietnā ārsta” tēlā, bet bērniem tas patīk. Un tas palīdz.

Vai praksē gadās arī kuriozi?

Protams. Reiz piecgadīgs puika uz vizīti atnāca ar stikla kastīti, kurā bija simtkājis. Man ir ļoti bail no šādiem radījumiem, taču es saņēmos, neko neteicu un laboju zobus. Bet zēns pa to laiku rokā turēja kasti ar savu mīluli tajā. Un tajā brīdī varētu pajautāt, kuram tobrīd bija vairāk bail – man vai piecgadniekam? Puikam tagad ir jau desmit gadu un vairs nenāk pie manis ar dzīvnieciņu. Taču mājās viņam esot dažādi eksotiskie dzīvnieki, un zēns grib kļūt par eksotisko dzīvnieku veterinārārstu. Ja kādreiz Latvijā būs vienīgais šāds speciālists, es atcerēšos, ka viss sākās ar simtkāji zobārsta kabinetā

Zinu, ka SIROWA zobārstniecības klīnikā ir pieejami visi nepieciešamie zobārstniecībai speciālisti!

Jā, mūsu klīnikā ir pārstāvētas visas zobārstniecības specialitātes. Piemēram, pie mums ir piejami endodonti – tā ir viena no specialitātēm, ar ko bērnu zobārsti bieži strādā ciešā sadarbībā. Ir arī citas specialitātes, piemēram, periodontologi, mutes, sejas un žokļu ķirurgi, un citi, līdz ar to varam nodrošināt plašu un kvalitatīvu pakalpojumu klāstu.

Piedāvājam arī ārstēšanu smieklu gāzē – īpaši lielākiem bērniem vai pusaudžiem ar paaugstinātu trauksmi. Tomēr maziem bērniem smieklu gāze bieži nav pietiekama – tur vai nu izdodas sarunāt, vai nepieciešama pilnā narkoze. Labāk vienu reizi izdarīt ārstēšanas procesu kvalitatīvi, nekā desmit reizes traumēt bērnu psiholoģiski. Turklāt mokās ne tikai bērns, arī vecākiem nav viegli skatīties un klausīties, kā bērns kliedz. Pat, ja tas ir aiz bailēm, nevis sāpēm. Arī mums, mediķiem, tas nav patīkami.

Vai varat pastāstīt gadījumu, kad ārstēšana narkozē būtiski mainīja bērna un vecāku attieksmi pret zobārsta apmeklējumiem?

Pavisam nesen par to domāju. Pie manis nāk puika, kuram tagad ir apmēram septiņi vai astoņi gadi. Pirmo reizi uz SIROWA klīniku viņš atnāca pirms kādiem četriem gadiem. Caurumu bija daudz. Vienā citā klīnikā bija mēģināts kaut ko ārstēt, bet nebija izdevies pabeigt. Mēs kopā ar tēti izlēmām ārstēt narkozē. Visu izdarījām. Pēc tam viņš nāca uz regulārām kontrolēm ar smaidu, bez bailēm. Tagad viņš ļauj darīt visu. Turklāt, tas, kas tika izdarīts narkozē pirms četriem gadiem, joprojām turas – nekas nav nolūzis, nekas nav izkritis, nav komplikāciju. Un nav arī jaunu caurumu, jo vecāki rūpējas par zobu kopšanu mājās. Mamma vēl nesen teica: “Mēs nevaram noticēt, ka viss ir tik labi!” Tā pieredze pilnībā mainīja attieksmi.

Kā jūs raksturotu – kāda ir situācija ar bērnu zobu veselību Latvijā?

Es ļoti gribētu teikt, ka situācija kļūst arvien labāka, bet diemžēl tas nav tik vienkārši. Bija uzlabojums 2000. gadu sākumā, kad plašāk sāka lietot fluorīdu saturošas zobu pastas. Taču kopumā progress ir apstājies. Strādājot privātpraksē, var likties, ka situācija ir laba. Taču ārpus Rīgas redzu, ka problēmas joprojām ir nopietnas. Skumjākais – kariess ir slimība, kuru var novērst. Un mans lielākais izaicinājums ir panākt, lai sabiedrība saprot: vecāki var ietekmēt bērna zobu veselību.

Kā vecāki var to ietekmēt?

Pirmkārt, svarīgi ir ierobežot cukura, saldināto dzērienu un našķu patēriņu. Otrkārt, pirmo vizīti pie zobārsta vajadzētu plānot līdz bērna pirmā dzīves gada beigām. Daudzi vecāki brīnās: “Bet viņam taču vēl nav zobu, ko tur darīt?” Tieši tāpēc šī ir ļoti laba vizīte – mēs varam izskaidrot, kā rodas kariess, kādas ir agrīnās kļūdas un kā pareizi uzsākt zobu kopšanu.

Zobus ir jāiztīra jau no brīža, kad parādās pirmais zobs. Sākumā to var darīt ar speciālu silikona uzpirksteni vai mazu zobu birstīti. Fluorīdu saturošu zobu pastu var lietot jau no pirmā zoba, un nav jāgaida, kad bērns iemācīsies izspļaut.

Jūs esat viena no Latvijas Bērnu zobārstu asociācijas dibinātājām. Kāpēc ir svarīgi iesaistīties nozares attīstībā?

Tas ir stāsts par būšanu kopā ar līdzīgi domājošiem kolēģiem. Tas ir tāds komandas spēks. Dalīties pieredzē, apspriest sarežģītus gadījumus, sekot jaunākajām metodēm. Asociāciju dibinājām 2024. gada oktobrī. Pašlaik aktīvi darbojas 21 sertificēts bērnu zobārsts, 4 rezidenti,kuri apgūst bērnu zobārstniecības specialitāti un 5 asocietie biedri, t.i., vispārējie zobārsti, kuri ir ieinteresēti darbā ar bērniem. Organizējam konferences, strādājam pie medicīnas tehnoloģiju aktualizēšanas un citiem nozares jautājumiem.

Kāds būtu jūsu galvenais vēstījums vecākiem?

Man ir trīs svarīgi punkti. Pirmkārt, tīriet savus un bērnu zobus vismaz divas reizes dienā ar fluorīdu saturošu zobu pastu. Otrkārt, pievērsiet uzmanību cukura lietošanas daudzumam un biežumam un treškārt, atrodiet savu zobārstu, ar kuru var izveidot ilgtermiņa, uzticības pilnas attiecības.

www.sirowaclinic.com

Raksta sākotnējā versijā, kas publicēta žurnālos Jauns OK un Pastaiga, tehniskas rediģēšanas procesā tika pieļauta terminoloģiska neprecizitāte attiecībā uz fluorīdu saturošu zobu pastu.

Atvainojamies Dr. Zanei Lazdai un lasītājiem par sagādātajām neērtībām.

VIDEO: "Vīru runa" ar Aigaru Freimani. Par sazvērestību teorijām un koalīciju karuseļiem