Postaža un parādi

Kāda Latvijas tālbraucēja vēlme izdarīt labu darbu un palīdzēt līdzcilvēkiem izvērtusies par īstu murgu un pamatīgu finansiālu robu budžetā. Vīrietis, kurš savā īpašumā bez maksas ielaida dzīvot ģimeni ar trim bērniem, pēc atgriešanās no reisa piedzīvojis šoku – māja nolaista līdz nepazīšanai, apkures sistēma sabojāta un iekrāts simtiem eiro liels parāds par elektrību. „Biju vairāk nekā šokēts, redzot, kāds tas viss ir palicis,” sociālajā tīklā „Facebook” rakstīja saimnieks.

Ar līdzīgu stāstu dalījusies arī Anna, kura savu no tēva mantoto vienistabas dzīvokli Dārzciemā izīrējusi kādai jaunai ģimenei ar diviem bērniem. Portālam „Jauns.lv” viņa atklāj, ka dzīvoklim bijis nepieciešams kosmētiskais remonts, tāpēc summa, ko prasījusi par dzīvokļa īri, bijusi simboliska – 135 eiro.

Pretim saņemts solījums, ka vīrs, kurš strādājot celtniecībā, veiks nepieciešamos remontdarbus – jaunu tapešu izlīmēšanu, durvju un logu malu krāsojuma atjaunošanu.

Vienošanās arī paredzēja – ja, piemēram, dzīvojot atklājas, ka nepieciešami lielāki remontdarbi, tad saimniece daļēji sedz izdevumus. Viņa pati tur dzīvot neplānoja, tāpēc cerēja, ka jaunā ģimene, ņemot vērā nelielo īres maksu un plašo dzīvokli, ko iespējams pārveidot pat par divistabu, ja rodas tāda vēlme, tur apmetīsies uz ilgu laiku. Tika noslēgts īres līgums, sastādīts pieņemšanas–nodošanas akts, atslēgas nodotas jaunajiem īrniekiem, un visi apmierināti ar darījumu uz draudzīgas nots šķīrušies

Apmēram divus gadus viss bijis kārtībā – īres nauda maksāta salīdzinoši regulāri, izlases kārtībā pārbaudot komunālos maksājumus, arī lielu parādu nav bijis. Iespējams, izlaists kāds mēnesis, taču ar laiku viss ticis nomaksāts. Ar situāciju bija jau aprasts, tāpēc to, ka pāris mēnešus nav maksāta īres nauda, viņa pamanīja pārāk vēlu. Diemžēl īrniece vairs nebija ne sazvanāma, ne atrodama sociālajos tīklos. Anna paņēmusi rezerves atslēgas un braukusi raudzīt, kas notiek.

„Atvēru durvis, un man nolaidās rokas,” viņa atzīst, atceroties to postažu, ko aiz sevis atstājuši īrnieki.

Tapetes noplēstas, atstātās mēbeles vai nu nolietotas līdz kliņķim, vai salauztas. Izvelkamais dīvāns klāts ar nenosakāma satura pleķiem. Izskatījies, ka dzīvoklis atstāts lielā steigā – visur izmētāti apģērba gabali, saplēstas kartona kastes. Virtuvē mētājušās kaut kādas ēdienu atliekas, piekaltušas bļodas, spainis pilns ar atkritumiem, kas bija sākuši pūt. Visā mājoklī valdījusi neizturama smaka. Izrādās, ka īrnieki bijuši pastāvīgi dažādu ātro kredītu firmu klienti. „Vēstules nāca vēl vismaz pusgadu pēc viņu pazušanas,” sieviete atklāj.

Jautāta, vai nevērsās tiesībsargājošās iestādēs saistībā ar negodprātīgajiem īrniekiem, viņa attrauc, ka neesot gan – viņa uzskata, ka tā tāpat būtu bijusi lieka laika tērēšana. Dzīvokli viņa pārdevusi, jo sapratusi, ka vēlreiz kaut kam tādam nebūtu gatava iet cauri.

"Sapņu īrnieks" - mājokļa saimnieka murgs

Kā liecina portāla „Jauns.lv” apkopotie citu saimnieku pieredzes stāsti, izīrēšanas procesā iezīmējas vairākas tipiskas problēmsituācijas un īrnieku rīcības modeļi, kas mājokļu īpašniekiem jāņem vērā, pirms uzticēt savu īpašumu svešiem cilvēkiem. Ļoti daudzi ir atzinuši, ka bieži vien pirmais iespaids ir maldīgs. Uz sludinājumu atsaucas patīkami, laipni un šķietami maksātspējīgi īrnieki. Taču drīz pēc ievākšanās un iedzīvošanās situācija krasi mainās – sākas regulāra maksājumu kavēšana.

Spēlējot uz īpašnieka jūtām, vienmēr tiek atrasts kāds aizbildinājums: te pēkšņa slimība vai zaudēts darbs, te tuvinieka nāve vai citas ķibeles.

„Patoloģiski melo, it kā nemaksā darbā algu, un sola izmaksāt nākamajā mēnesī. Vilcina laiku un tad pēkšņi pazūd,” par kāda īrnieka rīcību portālā „Sudzibas.lv” raksta Vitālijs.

Brīdī, kad īres un komunālo maksājumu parāds jau pārsniedzis tūkstoti eiro, īrnieks nereti izgaist bez pēdām. Atslēgas tiek nevērīgi iemestas pastkastītē vai atstātas pie sliekšņa, līgums uzteikts ar vienu strupu īsziņu, bet saimnieka numurs – bloķēts. Taču patiesais šoks iestājas brīdī, kad īpašnieks atslēdz dzīvokļa durvis.

Skats bieži vien ir baiss: sienās un durvīs izsisti caurumi, lamināts uzbriedis un neatgriezeniski sabojāts, tapetes noplēstas. Pavisam jaunas mēbeles un virtuves iekārtas ir iznīcinātas, aiz dīvāniem pūst ēdiena atliekas, bet stūros krājas atkritumu kalni. Mājokli apsēduši tarakāni vai tajā valda neciešama smaka.

Aizejot nereti tiek paķerts līdzi arī tas, kas pieder saimniekam – sākot no tējkannas un beidzot ar žurnālgaldiņu vai pat dārgāku sadzīves tehniku.

Tā vietā, lai īpašumu izīrētu tālāk, saimnieks ir spiests tērēt milzu līdzekļus kapitālajam remontam, grīdu nomaiņai un profesionālai dezinsekcijai. „Dzīvoklis smirdēja, sienas aplietas, sasmērētas. Virtuve tāda, ka pieskarties negribējās – visa noķepusi. Dažviet sienās izsisti caurumi. Dīvāns, kuram bija tikai nedaudz vairāk kā gads, bija izmetams – saplēsts, sasmērēts,” portālā „Sudzibas.lv” sašutumu pauž kāda dzīvokļa saimniece.

Īpašuma "okupācija" un atklāti draudi

Īpašnieku pieredzētais arī liecina, ka dažkārt par situācijas ķīlniekiem kļūst visa kāpņu telpa. Saimniekam nākas uzklausīt kaimiņu sašutumu par to, ka mājoklis pārtapis par „caurstaigājamo sētu” apšaubāmai publikai, raisot pamatotas bažas par nelegālu vielu apriti, sūdzības par pastāvīgu troksni, alkohola lietošanu, agresīviem strīdiem un pat kautiņiem. "Kad salietojās narkotikas, draudēja visus nogalināt, tāpēc kaimiņi vairākas reizes sauca specvienības un policiju," skarbajā pieredzē ar īrniekiem dalās kāds vīrietis.

Tāpat nereti klaji tiek ignorēti līguma punkti par mājdzīvniekiem: dzīvokļos tiek turēti liela auguma suņi, kas, netiekot vesti ārā, ne vien iznīcina īpašumu, bet rada arī antisanitārus apstākļus.

Vissmagākās situācijas izveidojas tad, kad īrnieki ne vien nemaksā par dzīvošanu, bet arī atklāti un nekaunīgi atsakās pamest telpas pat pēc īres līguma termiņa beigām.

Viņi liedz saimniekam piekļuvi viņa paša īpašumam un dzīvo ar gandrīz demonstratīvu nesodāmības sajūtu. Brīdī, kad saimnieks tomēr mēģina rīkoties, īrnieki mēdz kļūt agresīvi — tiek izteikti ne vien fiziskas izrēķināšanās draudi, bet reizēm arī saņemti biedējoši vēstījumi, brīdinot par iespējamām sekām, ja tiks iesaistītas tiesībsargājošās iestādes.

Kā pasargāt sevi no ļaunprātīgiem īrniekiem

Lai pasargātu sevi no finansiāla un morāla kraha, ar intuīciju vien nepietiek. Kā portālam „Jauns.lv” norāda nekustamo īpašumu eksperts Mārtiņš Kļaviņš no portāla „Pardot.lv”, jebkuras drošas sadarbības pamatakmens ir juridiski korekts īres līgums.

Viena no lielākajām izīrētāju kļūdām ir paļaušanās uz mutisku vienošanos vai vienkāršu līgumu, kas glabājas atvilktnē.

Eksperts uzsver – lai pasargātu sevi no iespējamām nepatikšanām, ko var sagādāt īrnieks, īres līgums obligāti jāreģistrē Zemesgrāmatā. „Kāpēc tas ir būtiski? Ja līgums ir Zemesgrāmatā, konflikta gadījumā, piemēram, ja īrnieks nemaksā, jūs varat vērsties tiesā prioritārā kārtā. Šādas prasības izskata aptuveni septiņu darba dienu laikā. Tas ir ātrākais ceļš, kā likumīgi atbrīvot telpas no negodprātīga īrnieka,” skaidro eksperts.

Sastādot līgumu, ir svarīgi nepieļaut kļūdas personas datos vai īpašuma aprakstā, taču tikpat svarīgs dokuments ir pieņemšanas–nodošanas akts. Tam obligāti jāpievieno detalizētas fotogrāfijas, fiksējot katru stūri, mēbeli un sadzīves tehnikas stāvokli. Tas vēlāk ļaus novilkt skaidru robežu starp dabisko nolietojumu un tīšiem bojājumiem. Piemēram, lamināta nodilums desmit gadu laikā ir dabisks process, turpretim pēc pusgada ar ievārījumu notašķītas sienas vai uzbriedusi grīda ir nepārprotama īrnieka atbildība.

Vienlaikus eksperts vērš uzmanību uz vēl vienu būtisku niansi, kas noteikti jāņem vērā. Daudzi izīrētāji pieļauj kļūdu, esot pārlieku pieklājīgi un baidoties uzdot neērtus jautājumus. Kļaviņš uzsver, ka stingra atlase jeb „filtrēšana” jāsāk jau pirmās telefonsarunas laikā.

„Nevajag baidīties uzdot tiešus jautājumus – kur cilvēks strādā un kādi ir viņa ienākumi. Es pat ieteiktu prasīt pēdējo sešu mēnešu bankas konta izdruku un rekomendācijas no iepriekšējiem saimniekiem,” viņš skaidro.

Savukārt par īrnieka disciplīnu liecina viņa spēja pielāgoties saimnieka noteiktajiem apskates laikiem. Ja potenciālais īrnieks jau sākumā ir „šaubīgs” vai nevar ierasties norādītajā laikā, tas ir pirmais trauksmes zvans, kas var liecināt par iespējamām problēmām ar maksājumu disciplīnu nākotnē.

Standarta prakse prasīt samaksu par pirmo un pēdējo mēnesi bieži vien izrādās nepietiekama, lai segtu potenciālos zaudējumus. Pieredzējuši izīrētāji ievēro „trīs mēnešu likumu”: iekasēta maksa par pirmo mēnesi, drošības depozīts viena mēneša īres maksas apmērā un maksa par pēdējo mēnesi. Turklāt maksājumiem vienmēr jānotiek avansā. „Īrniekam jāmaksā par nākamo mēnesi, nevis par jau nodzīvoto. Tas ir vienīgais veids, kā izīrētājs var sevi kaut nedaudz apdrošināt pret pēkšņu īrnieka pazušanu,” piebilst Kļaviņš.

Kad noticis ļaunākais

Ja, atverot durvis, paveras postaža, pirmais solis ir policijas izsaukšana. Lai gan policija nenodarbojas ar īrnieku izlikšanu, tā ir nepieciešama fakta fiksēšanai un, iespējams, kriminālprocesa uzsākšanai par mantas bojāšanu. Tāpat eksperts atgādina par bieži aizmirstu niansi – apdrošināšanu:

„Ja jums ir laba apdrošināšana, tā var segt zaudējumus, un pēc tam apdrošinātājs regresa kārtībā vērsīsies pret īrnieku. Tas ietaupīs jūsu laiku un nervus tiesu darbos.”

Visbeidzot, Kļaviņš iesaka vienmēr izpildīt mājasdarbu: „Pirms ielaist svešinieku savā īpašumā, veltiet laiku viņa datu pārbaudei publiskajos resursos, piemēram, portālā „Sudzibas.lv” vai sociālajos tīklos. Šīs dažas minūtes var pasargāt no gadiem ilgas tiesāšanās.”

"Rīgas Viļņi" kļūst par Rimi Rīgas maratona mediju partneri