Gribēja, lai viņai palīdzētu, bet viss izvērsās pavisam citādāk… Hipnoze, seksuāla vardarbība? Izmeklē iespējami neatļautu ārstniecību

Lelde (vārds mainīts) iet cauri šķiršanās procesam. Viņa apmeklēja psihoterapeiti, pēc tam lietoja psihiatra nozīmētus antidepresantus, taču tas viss, viņasprāt, nelīdzēja. Vismaz ne pietiekoši ātri. Meklējot citus risinājumus, viņa atrada vietni “ietekme.lv”. Atverot šo mājaslapu, cilvēks vārdā Andris Medians, kurš iepriekš zināms ar uzvārdu “Knapšis”, piedāvā dažādu atkarību ārstēšanu ar hipnozi.

Divas 265 eiro vērtas vizītes atkarību ārstēšanai

Lelde pieteicās pie viņa uz vizīti. Mājaslapā minēts – atkarības pārvarēšanai nepieciešamas divas kopumā 265 eiro vērtas vizītes. Mediana pakalpojums dalās divās daļās – pirmā vizīte ir konsultācija. Otrā – hipnozes seanss. Leldes pirmā vizīte pie Mediana notika īsi pirms Ziemassvētkiem.

“Ļoti lielu uzticamību radīja, atvērtību viņam. Pēc būtības [man] arī ir jābūt atvērtai, jo es esmu ieradusies pie profesionāļa pēc profesionālas palīdzības. Terapijā ejot, tu nedrīksti kaut ko noklusēt. Tev jābūt pilnīgi atvērtam, jo tu gribi, lai tev patiesi palīdz. Un, jā, viņš radīja tādu lielu uzticamību, ka es esmu ieradusies tiešām pareizajā vietā,” sarunu vizītes laikā atminas Lelde. 

Pēc Leldes stāstītā, konsultācijai noslēdzoties, Medians esot sācis izteikt komplimentus par sievietes vizuālo izskatu. Sarunas beigās viņš piedāvājis Leldei izmasēt saspringušās vietas mugurā. Viņai šķitis – speciālists zina, kā palīdzēt. Pirms Lelde nogūlās uz kušetes viņa pilnībā atsegusi ķermeņa augšdaļu, taču vajadzējis izģērbties pavisam. Sieviete stāsta, ka gulējusi uz kušetes kaila, kājās bija palikušas tikai zeķes. Viņa stāsta, ka masāžas laikā vīrietis īpaši pievērsis uzmanību sievietes augšstilbiem un sēžas zonai.

Policijā kriminālprocess

“Nu, un tad tālāk ar visu to satraukumu man vispār visas domas vienkārši pazuda. Es vienkārši sāku just, ka viņš sāk pieskarties. Masējot viņš sāk pieskarties manām kaunuma lūpām jau pamazām, tā kā, nu, jau skarās vispār jau dzimumorgāniem,” atminas Lelde. Sieviete sastigusi.

Un tas ir likumsakarīgi šādās situācijās, izriet Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docenta Artūra Utināna teiktā. Proti, cilvēka smadzenes darbojas kā dators. Domas, emocijas, motīvi – tie ir dažādi algoritmi. Ja cilvēks sarežģītā situācijā nonāk pirmo reizi, cilvēkam vēl nav “algoritma”, kas pasaka – kā sarežģītā situācijā rīkoties.

“Ja tāda algoritma nav, kā rīkoties šajā situācijā, tad cilvēks apjūk un mēģina saprast – turpināt uzticēties, piemēram, vai bēgt prom, vai saukt pēc palīdzības. Domas var šaudīties galvā, tās programmas ir pretrunīgas,” skaidro Utināns. 

Tajā pašā vakarā pēc vizītes Lelde policijā uzrakstīja iesniegumu. Policija sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 160. panta — par seksuālu vardarbību. Jāpiebilst, ka Leldes vizīte norisinājās kabinetā bez lieciniekiem, tāpēc to neatkarīgi pārbaudīt nav iespējams — apstākļus skaidros policija, izmantojot speciālas izmeklēšanas metodes. 

Pats Medians klātienes intervijai nepiekrita. Viņu arī neizdevās sastapt kabinetā Vecrīgā. Taču telefonsarunā viņš noliedz gan to, ka jebkad būtu kādai sievietei nevēlami pieskāries, gan arī to, ka viņa pakalpojumā ietilpst masāža. Viņš arī norāda, ka nav mainījis uzvārdu. “Nevaru komentēt šādu lietu, jo, pirmkārt, ir tas, ka es neko tādu nedaru, un cilvēki, kas nāk, viņa dabū man atbalstu un palīdzību. Citiem es varu palīdzēt, citiem es nevaru palīdzēt. Ja kāds saka, ka kaut kur kaut kas ir noticis, kaut kas pieskāries, tad tās ir galīgas nepatiesība. Es pat gribētu teikt – mānīšanās,” pauž Medians. 

“Atkarību ārstēšanas speciālists”, bet ne ārsts

Lelde viņam uzticējās kā ārstam. Viņa stāsta, ka vizītes laikā Medians izteicis profesionālai komunikācijai neatbilstošus komentārus par viņas izskatu, kā arī nav  skaidri izstāstījis, kā tieši notiktu hipnoze, ja viņa atnāktu arī uz otru vizīti.

Vienlaikus Mediana mājaslapā lietots vārds “ārstēšana” un tiek solīti sniegtā pakalpojuma rezultāti. Proti – viņš sevi piesaka kā atkarību ārstēšanas speciālistu, raksta, ka hipnoze “sniedz stabilus rezultātus divās sesijās”, savus klientus dēvē par pacientiem. 

No Leldes stāstītā izriet, ka vizītes laikā pārkāpti daudzi profesionālie un ētikas principi, kas jāievēro ārstniecības personai. Taču tieši te slēpjas būtiska problēma — viņš tāda nav.

Ārstniecības personu reģistrā Mediana vārda nav. No tā izriet, ka viņam nav nekāda pamata, reklamējot savu pakalpojumu, lietot vārdu “ārstēšana” vai nodarboties ar hipnozi. Ar ārstēšanu var nodarboties tikai cilvēks, kura vārds ir ārstniecības personu reģistrā. Savukārt cilvēks, kas nodarbojas ar hipnozi, ir hipnoterapeits. Tā ir papildspecialitāte. Lai tādu iegūtu, vispirms jābūt ārstam. 

“Tikko tiek pieminēts vārds “ārstēšana”, tas uzreiz jau nosaka zināmas prasības. (..) Ja ir ārstēšana, tad mums ir pacients. Un tad mums ir jārespektē gan pacienta tiesības, gan visa pārējā likumdošana, ko ārstēšana sev nes līdzi,” uzsver slimnīcas "Ģintermuiža" narkoloģiskās ārstniecības vadītāja Lilita Caune.

Veselības inspekcijā sākta pārbaude

Šī gada sākumā VI saistībā ar Medianu sāka pārbaudi par iespējami neatļautu ārstniecību. Tā joprojām rit. Ja iestāde secinās, ka viņš nodarbojas ar neatļautu ārstēšanu, tā liks Medianam darbību apturēt. 

“Ja mēs konstatējam neatļautu ārstniecību, ir lēmums par darbības vai pakalpojuma apturēšanu. Tas ir jebkurā gadījumā jebkurai personai. Arī tad, ja viņš nav mediķis, jebkurā gadījumā mēs rakstām šādu lēmumu. Un tad jau tālāk mēs arī sekojam šī lēmuma izpildei,” procedūru skaidro VI Veselības aprūpes departamenta vadītāja Iveta Hirša.

Pagājušajā gadā kopumā bija desmit gadījumi, kad VI apturēja ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Teju visi gadījumi saistījās ar pakalpojumu sniegšanu nereģistrētā ārstniecības iestādē.

Neatļauta ārstniecība ir arī krimināli sodāma, taču tādā gadījumā noziedzīga nodarījuma sastāvam ir nepieciešama kvalificējošā pazīme, ka šāda neatļauta ārstniecība cietušajam ir radījusi veselības traucējumu.

Medians rakstiskā sarakstē ar “de facto” neatbild uz jautājumiem par savu medicīnisko izglītību un to, uz kāda pamata sniedz hipnozes un atkarību ārstēšanas pakalpojumus. “Jā man vis ir korekti! Bet pils internets ir ar ne korektumu. Jums tur būtu lauciņš par strādāt un uzdot viņiem šos korektuma jautājumus,” viņš raksta. 

Pašpasludināti speciālisti paliek ēnas zonā

Šis gadījums iezīmē būtisku problēmu – kamēr ārstniecības personu darbs ir detalizēti regulēts un uzraudzīts, pašpasludināti speciālisti, kuri piedāvā ārstēšanu bez attiecīgas kvalifikācijas, darbojas ārpus jebkāda regulējuma. 

“Mēs pat nevaram attiecināt ne ētikas, ne labās prakses vai kvalitatīvas ārstniecības standartus. Patiesībā tiek veikta ārstniecība, kas ir neatļauta, kas varētu būt arī nepieļaujama, jo nav izglītības pakāpes, sertifikācijas, ne iegūts statuss. Un Veselības inspekcija  kontrolē visas iestādes, kur šis statuss jau ir iegūts. Savukārt tās personas, kas izvēlas iet negodīgo ceļu, viņas paliek ēnas zonā,” problēmu iezīmē Liene Sīle, psihiatre, Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta psihiskās veselības jomā vadītāja un veselības ministra ārštata padomniece psihiskās veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanas jautājumos. 

Kā risinājumus Sīle min trīs. Pirmkārt, Veselības inspekcijai būtu aktīvāk jāuzrauga cilvēki, kas darbojas šajā ēnas zonā. Otrkārt, policijai līdzīgos gadījumos būtu jāvērtē, vai nav saskatāmas krāpšanas pazīmes. Treškārt, arī pašiem cilvēkiem pirms vizītes būtu jāpārbauda, pie kā viņi grasās doties. “Tas vēlamais tomēr būtu redzēt, ka izglītībai ir vērtība. Šai visai sertifikācijai, reģistrācijai ir vērtība. Reizēm interneta vide sagroza arī mūsu pamata pārliecības,” nosaka Sīle.