Raimonds Čudars Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai pieprasa sniegt skaidrojumu par “Gors” pārvaldību
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domei ir nosūtījis vēstuli, kurā pieprasīts nekavējoties - 2026. gada 7. janvārī - iesniegt ministrijā 2025. gada 23. oktobrī pašvaldībā saņemtos audita rezultātus par Austrumlatvijas koncertzāles “Gors”, kā arī 2025. gada 1. decembrī izveidotās darba grupas sagatavoto izvērtējumu un priekšlikumus par “Gors” darbu un tā pilnveidošanu, informē ministra padomniece komunikācijas jautājumos Sabīne Spurķe.
Savukārt līdz 2026. gada 20. janvārim Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domei jāsniedz skaidrojums par “Gors” pārvaldību, tostarp vai pašvaldība ir nodrošinājusi, ka “Gors” sagatavo kvalitatīvus un pilnīgus pārskatus un atskaites par finanšu darbības efektivitātes un vidēja termiņa darbības stratēģijās noteikto finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu un kā pašvaldībā ir veikts šo dokumentu izvērtējums, kā arī vai par to pašvaldība ir sniegusi atgriezenisko saiti uzņēmumam u.c.
Jau ziņots, ka 30. decembrī, no amata tika atstādināta SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" valdes locekle un ilggadējā Latgales vēstniecības "Gors" vadītāja Diāna Zirniņa, ziņo "Latvijas Radio" Latgales studija.
Konteksts
Iepriekš ziņots, ka Rēzeknes pašvaldības politiķi jau decembra vidū pauda ieceri koncertzālei izvēlēties citu pārvaldības formu, norādot, ka "Goram" veiktais funkciju audits esot skaidri iezīmējis problēmas iestādes darbā. Pašvaldība uzsvēra, ka tā "Goram" katru gadu piešķir dotāciju no sava budžeta, "pretī sagaidot gan kvalitāti, gan pašas iestādes darbu, kas vērsts uz dotācijas samazināšanu un ieņēmumu palielināšanos". Bet pēc audita vietvara pauda, ka izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu.
Pašvaldība uzsvēra, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikt, kāds pārvaldības un darbības formāts "Goram" spēs nodrošināt lielāku efektivitāti, caurspīdīgumu un būtisku pašu ieņēmumu pieaugumu. Vietvara ziņoja, ka tiek izvērtēts gan pašreizējais kapitālsabiedrības modelis, gan alternatīvas - iestādes vai cita pārvaldības forma.
Pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV), komentējot situāciju ar kultūras piedāvājumu Rēzeknē, sacīja, ka netiek izslēgta arī iespēja "Gora" telpas iznomāt, lai pasākumus koncertzālē rīkotu privātais uzņēmums.
Pēc šī paziņojuma Latvijas Mūzikas padome uzsvēra, ka tā vēlas iesaistīties diskusijā par "Gora" nākotni. Turklāt padome uzsvēra, ka koncertzāle līdz šim spējusi piedāvāt augstvērtīgi kvalitatīvu māksliniecisko programmu, pilnvērtīgi izmantojot tās akustiskos risinājumus.
Padomes ieskatā "Gors", kam ir nozīmīga loma reģionālajā kontekstā, ir neatņemama un stratēģiska reģionālo koncertzāļu tīkla sastāvdaļa. Koncertzāles izveidē ir ieguldīti publiskā sektora finansiālie līdzekļi, un padome atgādina, ka koncertzāles darbībai ik gadu tiek piešķirts valsts budžeta finansējums no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF), kas domāts profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai reģionā.
