Kukuļošanas lietā Magonim un Osinovskim mīkstināti sodi pārsniegto termiņu dēļ

Piektdienā pirms nedēļas pēdējo vārdu tiesā teica viens no Igaunijas bagātākajiem cilvēkiem Osinovskis, kuru apsūdz teju pusmiljona eiro kukuļa došanā Magonim. Osinovskis izplūda stundām garā monologā par to, kā viņa tēvs Padomju Savienībā izgudrojis krēslus vilcienu mašīnistiem, kā Osinovskis pats attīsta ražošanu Latvijā un citām detaļām. “Es atjaunoju “Dzintaru”, kas nes Latvijas karogu pasaulē. Mūsu zobu pastu Ņujorka atzina par gada atklājumu,” tiesā klāstīja Osinovskis.  

Tiesa vairākkārt Osinovskim aizrādīja, lai viņš runā par konkrēto krimināllietu. Osinovskis apsūdzību noraidīja. Uzsvēra, ka naudas došana Magonim, ko nofilmēja igauņu drošības dienests, bijusi privāta un likumīga. Vispār tā notikusi Igaunijā, tādēļ viņu nedrīkstot tiesāt Latvijā. Turklāt 10 gadus ilgais kriminālprocess bijis garš un iespaidojis viņa veselību. Osinovskis arī kritizēja prokuratūru, kas par šāda veida noziegumiem prasa cietumsodus: “Kas tas tāds ir? Mēs taču neesam Āfrikā!”

Vismaz daļēji tiesa Osinovski sadzirdēja. Aizvadītajā pirmdienā Rīgas apgabaltiesa atzina, ka Magonis no Osinovska pieņēmis kukuli. Abus atzina par vainīgiem, taču mīkstināja sodus. “Tiesa konstatēja, ka ir pārkāptas apsūdzētā Oļega Osinovska un apsūdzētā Uģa Magoņa tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā,” atzina tiesnesis Zigmunds Dundurs. 

Ilgās tiesvedības dēļ Magonim sodu samazināja līdz divarpus gadiem cietumā, bet Osinovskim cietumsodu aizstāja ar naudas sodu – 151 700 eiro. Osinovskim arī aizliedza piedalīties publiskajos iepirkumos, savukārt Magonim konfiscēja vairāk nekā 800 tūkstošus eiro un rokaspulksteņus.

“Pašreiz nav komentāru. Man jāiepazīstas ar spriedumu. Es viņu līdz galam vēl nesapratu,” pēc tiesas sēdes sacīja Magonis. Osinovskis uz sprieduma nolasīšanu neieradās, bet apņēmies lēmumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā. 

Lietu par iespējamu kukuļdošanu Magonim Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un prokuratūrā izmeklēja nepilnus divus gadus, abās tiesu instancēs lieta atradās vairāk nekā astoņus. “de facto” saskaitīja, ka kopā bijušas nozīmētas vairāk nekā 60 sēdes. Runājot par sapratīgu termiņu pārsniegšanu, apgabaltiesas tiesnesis Dundurs pieminēja lielo liecinieku skaitu, ko vajadzēja nopratināt apelācijas instancē: “Lūgumi ir bijuši pamatoti liecinieku nopratināšanai, tāpēc nebija pamats uzskatīt, ka lietas dalībnieki vilcinātu šādi te tiesas procesu.” 

Valsts apsūdzība bija prasījusi abiem apsūdzētajiem piespriest četrus gadus cietumā. Prokuratūrā ir gandarīti, ka, atšķirībā no pirmās tiesu instances, apgabaltiesā Magonis un Osinovskis atzīti par vainīgiem. Taču vēl sagaida skaidrību par sodu mīkstināšanas iemesliem, tajā skaitā Osinovskim cietumsodu aizstājot ar naudas sodu. 

“Tiesai būs jāsniedz argumentācija, kāpēc tieši šāds soda veids un mērs tika izvēlēts. To mēs šobrīd nezinām. Prokurors neprasīja tiesu debatēs arī apelācijas instancē piemērot šo soda samazināšanas principu,” pauda ģenerālprokurors Armīns Meisters un atzīmēja, ka šāda sodu mīkstināšana nav unikāla: “Saprātīgu termiņu pārkāpumi, manuprāt, tiek konstatēti samērā bieži.” 

Iemesli pārmērīgi ilgiem kriminālprocesiem ir neskaitāmi – sākot ar lēnu izmeklēšanu un apjomīgiem pierādījumu sējumiem, beidzot ar lietas dalībnieku slimošanu un tiesnešu, prokuroru un advokātu noslodzi citās lietās.

No Tieslietu padomes “de facto” ieguva novembrī tapušu statistiku par lietu izskatīšanas vidējiem termiņiem. No pārskata izriet, ka pēdējos gados krimināllietu iztiesāšanas kopējais laiks pieaudzis no aptuveni 14 mēnešiem līdz 19. Visizteiktāk situācija pasliktinājusies apelācijas instancē – līdz vidēji 6,5 mēnešiem agrāko 3,7 vietā. 

“Tā situācija Rīgas apgabaltiesā - un jūs akcentējat par krimināltiesas kolēģiju - vismaz pēdējos trijos gados ir tāda, ka vairāk tiesnešu dodas projām, nekā tiesneši atnāk strādāt,” stāsta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Māris Vīgants. Viņš atzīst, ka lietu izskatīšanas termiņiem ir tendence kļūt garākiem. Tiesu sistēma piedzīvojot paaudžu maiņu, un nav viegli atrast jaunus tiesnešus. Taču tas nav vienīgais iemesls: “Ir virkne Latvijā praktizējošu zvērinātu advokātu, kuri ir ļoti, ļoti noslogoti. Viņi ir iesaistīti samērā daudzos tiesvedības procesos, turklāt tādos, kuri laika ziņā ir pietiekami ilgstoši.” 

Tieslietu padome rakstiskā atbildē “de facto” pauda, ka plašsaziņas līdzekļu uzmanību bieži vien piesaista individuālas lietas ar garākiem izskatīšanas termiņiem, taču vidējie lietu izskatīšanas termiņi tiesās ir ievērojami īsāki un lielākoties iekļaujas Tieslietu padomes noteiktajos standartos. 

Taču kā atzīmē ģenerālprokurors Meisters, bieži tieši atsevišķās lietas veido sabiedrības priekšstatu par tiesu sistēmu. 

“Kriminālprocesa likums paredz, kuriem kriminālprocesiem ir prioritāte. Amatpersonas, apcietinātie, nepilngadīgie, bet, kā redzams, tas īsti nestrādā, jo joprojām tās lietas, kas satrauc sabiedrību, par ko, pirmkārt, iestājas prokuratūra, kaut kā tās parasti ir tieši tās, kas ievelkas. Un pēc tam izdara secinājumu par tiesas varas spēju kopumā,” secina ģenerālprokurors. 

Ir vairākas krimināllietas, par ko raidījumā “de facto” esam stāstījuši, kas kopš to uzsākšanas padsmit gadu laikā nav izskatītas pat pirmajā tiesu instancē. Savukārt tajos gadījumos, kad iesākts gana raiti, turpinājums var tāds nebūt. Piemēram, Saeimas deputātam un ārstam Jurim Jakovinam lietā par iespējamu dokumentu viltošanu uz pirmo sēdi apelācijas instancē jāgaida līdz aprīlim, lai gan lietu apgabaltiesa saņēma augustā.   

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Vīgants šo gadījumu skaidro ar daudzajiem lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem konkrētajam tiesnesim: “Saziņā ar citiem tiesnešiem, ievērojot advokātu noslodzes kalendāru, tiesnesim jāatrod tiesas sēdes laiks, kad tā objektīvi var notikt.” 

Runājot par lietu iztiesāšanas termiņiem kopumā, ģenerālprokurors Meistars uzskata, ka tiesnešiem, prokuroriem un advokātiem būtu jācenšas vienoties par kompleksiem uzlabojumiem: “Es teiktu, ka visām trijām pusēm ir jānāk kopā un jāvērtē, kas ir tas normatīvais regulējums, kas nodrošinātu kvalitatīvu iztiesāšanu.”