Bez papildu naudas veselības aprūpei draud sabrukums - slimnīcas ceļ trauksmi
Latvijas veselības aprūpes sistēmai jau šogad draud nopietnas finansiālas grūtības, un slimnīcas brīdina – bez papildu finansējuma situācija var kļūt kritiska. Trūkstot līdzekļiem valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanai, vairākas ārstniecības iestādes jau tagad ir spiestas pacientus pārreģistrēt uz nākamā gada sarakstiem, bet atsevišķām slimnīcām pieaug parādsaistības, ziņo Lsm.lv.
Kā ziņo Lsm.lv, trešdien Rīgā pulcējās slimnīcu vadītāji no visas Latvijas, paužot bažas par nenoteikto nākotni un nepieejamo finansējumu. "Izmaksas kāpj – gan algu, gan medikamentu ziņā – un slimnīcām vienkārši trūkst naudas," norāda Jelgavas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs savukārt atklāja, ka šogad slimnīcās pārsvarā ārstēti iepriekšējā gada pacienti, bet 2024. gada pacientu rindas jau sāk pārcelt uz 2025. un pat 2027. gadu.
Kalējs brīdina, ka pie esošā budžeta un inflācijas ietekmes rindas nākamgad kļūs vēl garākas. "Pacientu atlikšana uz vēlāku laiku nozīmē, ka daudzi no viņiem nonāks jau neatliekamajā palīdzībā – slimnīcas tiks vēl vairāk noslogotas," viņš uzsver. Īpašs papildu finansējums, viņaprāt, būtu nepieciešams mātes un bērna veselības aprūpei, kā arī vīriešu veselības uzlabošanai, ņemot vērā īsāku vīriešu dzīves ilgumu.
Arī veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) atzīst, ka situācija ir smaga, turklāt valsts ir parādā gan par kompensējamiem medikamentiem, gan ārstēšanu ārzemēs. "Nav runa par to, kādu modeli izvēlēties – šobrīd neatliekami ir vajadzīgs papildu finansējums," norāda ministrs. Viņš norāda, ka tuvākajā laikā dosies uz Ministru kabinetu ar lūgumu pēc atbalsta.
Pēc ministra aplēsēm, veselības aprūpes sistēmai nepieciešami vismaz 500 līdz 700 miljoni eiro papildu līdzekļu. Slimnīcu biedrības vadītājs gan norāda, ka šāda summa esošajā valsts budžeta ietvarā šķiet nereāla.
Lai gan 2025. gada valsts budžetā galvenās prioritātes būs drošība, demogrāfija un izglītība, Abu Meri cer, ka arī veselība tiks ņemta vērā kā daļa no demogrāfijas politikas. “Ja vecāki nav veseli, viņi nevar lemt par bērniem,” norāda ministrs.
