Kas propagandai vēderā? Pētām “Pravda” tīkla kanālu saturu un uzdevumus

Jauns.lv jau rakstīja par “Pravda network” – grandiozu Kremļa dezinformācijas tīklu, kura uzdevums ir ne vien izplatīt tam vēlamo informāciju, bet arī “saindēt” internetu, radot mākslīgākajam intelektam uzticamu apmācību vidi, kas balstīta melos un puspatiesībās. GLOBSEC, Centra informācijai, demokrātijai un pilsoniskumam (CIDC) un Francijas aģentūras VIGINUM veiktajā pētījumā Latvija pieminēta kā valsts, kurā dezinformācijas ierakstu skaits uz vienu iedzīvotāju ir viens no lielākajiem pasaulē. Pamatā šie ieraksti tiek izplatīti sociālajos tīklos, īpaši “Telegram”.

Mēs devāmies uz dažiem pētījumā pieminētajiem tīkliem, lai iepazītos ar to saturu, ka arī “iebarojām” ievērojamu apjomu šīs dezinformācijas diviem dažādiem mākslīgā intelekta (MI) valodu modeļiem, Gemini un ChatGPT, lai noskaidrotu to “viedokli” par publicēto saturu.

Izvēlējāmies trīs dažādus “Telegram” kanālus, kas pētījumā minēti kā vieni no “ražīgākajiem”. Tā kā nevēlamies tiem piegādāt papildu auditoriju, īstajos vārdos tos nesauksim, bet piešķirsim katram savu “darba nosaukumu”. “Lvziņas” ir kanāls krievu valodā, kas pēc būtības imitē reālu ziņu lenti. Tajā ir gan starptautiskās, gan Latvijas, gan ekonomikas un pat sporta ziņas. “Lācis” ir kanāls latviešu valodā, un arī tas publicē aktuālo informāciju, bet ir “ar izteiktāku attieksmi” pret publicēto. Trešais kanāls, “Balzams”, ir krievu valodā un pēc satura līdzīgs “Lācim”.

Uzdevums MI – vispārīga satura un tēmu analīze, salīdzinājums savā starpā. Mērķis ir saprast, vai abiem valodu rīkiem izdosies atpazīt kaut ko nelāgu, tomēr, lai arī abi norādīja uz “Lāča” un “Balzama” provokatīvo un ironisko pasniegšanas stilu, nekādas nopietnas aizdomas tie neizraisīja.

Kā MI raksturoja mūsu izpētes objektus?

“Lvziņas” galvenokārt koncentrējas uz Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) iekšpolitikas un sociālajiem jautājumiem, kā arī reģionāliem un starptautiskiem notikumiem ar ietekmi uz Baltiju. Plašs, provokatīvs, fokusēts uz notikumu hroniku. Tonis ir informatīvs, līdzīgs reportāžām.

“Lācis” izceļas ar specifisku, dažkārt neparastu tēmu atlasi, piemēram, vēsturisks kinoseanss vai kritiska analīze par militāro iepirkumu efektivitāti. Tonis var būt sarkastisks, analītisks, ironisks un tendenciozs. Tas bieži iesaista vairākas Baltijas valstis salīdzinājumā.

“Balzams” vairāk vērsts uz analītiskāku un, iespējams, kritiskāku skatījumu uz notikumiem, īpaši attiecībā uz pensiju jautājumu. Tas iekļauj arī globālas korporatīvās ziņas, piemēram, par Pepsi, kas nav redzams citos kanālos.

Kā redzam aprakstos, nav ne šaubu ēnas, ka atainotā informācija būti izteikti sagrozīta, ka tajā plūst nemitīgu melu straumes un šiem kanāliem ir atklāts  mērķis ietekmēt sabiedrības viedokli. Kāpēc? Tāpēc, ka nekā tāda šajos materiālos nav. Tie ir nedaudz provokatīvi, ironiski, sarkastiski un kritiski. Un tieši tā darbojas dezinformācija – nav nepieciešams izplatīt atklātus melus, svarīgāk ir iesēt šaubu sēklu, norādīt uz trūkumiem, apejot veiksmes. Tā it kā ir patiesība, tikai mazliet “pieregulēta”.

Varbūt Ahilleja papēdis ir žurnālistikas kvalitāte?

Kā lai atpazīst ienaidnieku, ja tam ir gandrīz draudzīga seja? Aplūkosim materiālu kvalitāti, izmantojot klasiskus žurnālistikas standartus: kādā valodā veidoti materiāli, vai ievēroti objektivitātes principi, izmantoti uzticami avoti utt. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka tikai “Lvziņas” pretendē uz kaut ko līdzīgu medija statusam. Pārējie ir parasti “Telegram” kanāli, kuros “entuziasti” publicē to, kas “pašiem interesanti”. Tomēr tekstu kvalitāte ļauj saprast, vai tos rakstījis robots, vai arī tas ir dzīva cilvēka radīts saturs.

Visos aplūkotajos gadījumos var pamanīt cilvēka klātbūtni. Automātiski ģenerēti teksti parasti ir “klamzīgāki”, un robotiem nepiemīt spēja ironizēt. Saprotams, ka “Pravda network” plaši izmanto arī mākslīgi radītus un pavairotus tekstus, bet konkrētajos gadījumos cilvēka roka ir manāma. Atceramies, ka viens no tīkla uzdevumiem ir apmānīt MI, bet vienlaikus paturam prātā, ka arī mēs, sastopoties ar šiem “informācijas kanāliem”, nezinām to patieso uzdevumu, tāpēc neesam daudz labākā situācijā kā mākslīgais intelekts. Kādi ir mūsu kopīgi ar MI veiktās analīzes rezultāti?

“Lvziņas”. Kanāls lielākoties saglabā diezgan neitrālu un informatīvu toni. Ziņas tiek pasniegtas faktiski, bez izteikta emocionāla vai tendencioza pavadījuma, tomēr dažviet parādās virsraksti un frāzes, kas varētu norādīt uz vieglu subjektivitāti vai mēģinājumu piesaistīt uzmanību. Ir izmantoti dati no pētījumiem un aptaujām – tas liecina par centieniem balstīties uz faktiem. Ziņas bieži sniedz pietiekamu kontekstu un detalizētu informāciju par notikumiem. Tiek apskatīti dažādi viedokļi, valoda ir skaidra, saprotama, labi būvēta. Teksts ir labi strukturēts un viegli lasāms. Arī avoti tiek diezgan regulāri norādīti, minot amatpersonas, institūcijas vai pētījumus. Sapnis, ne medijs!

“Balzams”. Šis kanāls bieži izmanto izteikti ironisku vai kritisku toni, īpaši, komentējot politiskos lēmumus vai sociālos jautājumus, un tas liecina par skaidru redakcionālo nostāju. Fakti ir, taču bieži vien tie tiek apvienoti ar ironisku komentāru vai kritiku. Lai gan tiek minēti dati un fakti, tie bieži tiek izmantoti, lai ilustrētu kanāla kritisko viedokli, nevis sniegtu visaptverošu situācijas analīzi no dažādām perspektīvām. Valoda ir dinamiska un piesaistoša, taču tonis ir daudz komentējošāks un subjektīvāks. Tiek izmantotas emocijām pārsātinātas frāzes. Avoti tiek minēti, taču bieži vien nav detalizētas informācijas par to, kādā kontekstā tie izteikti.

“Lācis”. Šis kanāls izceļas ar izteiktu tendenciozitāti un pat atklāti ironisku, cinisku vai kritizējošu toni, īpaši par militāriem un sociāliem jautājumiem. Lai gan tiek minēti dati, tie tiek interpretēti un pasniegti tā, lai atbalstītu kanāla iepriekš definēto nostāju. Informācija bieži ir selektīva, un konteksts tiek pielāgots, lai pastiprinātu kanāla vēstījumu. Valoda ir emocionāla, ar izteiktu nosodošu vai ironisku nokrāsu. Tiek izmantoti retoriski jautājumi un spēcīgi izteicieni, lai ietekmētu lasītāja uztveri. Avoti tiek minēti, tomēr to daudzveidība un kritiskā analīze par avotu ticamību nav acīm redzama.

Kopsavilkums. “Lvziņas” demonstrē visaugstāko žurnālistikas kvalitāti no apskatītajiem kanāliem. Tas ir visobjektīvākais, sniedz plašu un faktos balstītu informāciju, cenšoties saglabāt neitrālu toni un norādot avotus. “Balzams” ir pieņemams, lai gan ar izteiktu “redakcionālo pieeju”. Tas apvieno faktus ar kritiskām, pat indīgām piezīmēm, kas var būt piesaistoši, bet vienlaikus arī liecina, ka informēšana nav šī kanāla uzdevums. “Lāča” žurnālistikas kvalitāte ir pagalam neobjektīva. Kanāls izmanto izteikti tendenciozu un ironisku toni un ikvienā publikācijā ieņem viennozīmīgu pozīciju.

Kā jau minējām, tikai “Lvziņas” pretendē uz medija “statusu”, bet tādus sociālo tīklu kontus kā “Lācis” un “Balzams” mēs sastopam ik uz stūra. Ikviens “nevainīgs” klikšķu mednieks atbilst visiem tiem pašiem kritērijiem un dara to, pavisam citu motīvu vadīts. Tātad arī tie neizraisa nekādas aizdomas, jo ir veiksmīgi “paslēpušies pūlī”.

Ko mums cenšas iebarot “Pravda” tīkls

Šis ir jautājums, uz kuru atbildot, mēs, no vienas puses, nonāksim mazliet tuvāk prasmei informācijas straumē atpazīt apzinātu dezinformāciju, bet, no otras puses, mūsu izveidotajā dezinformācijas portretā saskatīsim virkni līdz sāpēm pazīstamu seju, kas dara to pašu, ko Kremļa mašīna, un tas nav nejauši. Viens no tās mērķiem ir sēt šaubas un aizdomas – izraisīt raganu medības un likt mums visiem citos saskatīt slepenos aģentus un tautas nodevējus. Lai propaganda darbotos, tai jākrīt auglīgā augsnē, tātad jārunā tas, ko cilvēki jau tāpat runā un domā, atliek vien mazliet pielikt plecu. Izanalizējot vairākus simtus ierakstu šajos kanālos, mēs izveidojām to tēmu loku, kas ir aktuālas patlaban.

Viens no klasiskajiem uzstādījumiem ir ironiska un skeptiska attieksme pret valsts varu. Latvijas un Baltijas valstu vadītāji ir nekompetenti, atkarīgi no “lielajiem brāļiem” Eiropā un ASV, pār viņiem nemitīgi krīt korupcijas ēna. Īsumā to var nodēvēt par – Latvija (Baltija) ir neizdevusies. Galvenās tēmas: demogrāfija, migrācija, problēmas uz robežas, enerģētiskās un ekonomiskās problēmas un, protams, vājās armijas un nesamērīgie tēriņi aizsardzībai. Vai tiešām mēs esam pelnījuši šādus līderus? Turklāt, ja viņi ir nekompetenti, tātad pieņem attiecīgus lēmumus… Tas liek šaubīties par to, vai, piemēram, izdevumu palielināšana aizsardzībai ir gudrs un racionāls lēmums. Vai tiešām mēs vēlamies izraisīt konfliktu ar vareno Krieviju?

Jā, arī Krievijas varenība un neuzvaramība ir svarīga tēma. Būtu labāk tirgojušies un pirkuši lēto gāzi, nevis izaicinājuši “lielo lāci”... Neviens tāpat neuzdrošināsies mūs pret to aizstāvēt. Tāpat svarīgi ir veidot sabiedrības noskaņojumu pret Ukrainu, jo tā ir “korumpēta valsts, kas tikai prasa jaunus ieročus, bet nav zināms, kur tie paliek”. Kāpēc pie mūsu namiem plīvo Ukrainas karogi, ja šī ir Latvija? Kāpēc mums jācieš sveša kara dēļ?

Saprotams, aktuāla ir arī sabiedrības nevienlīdzība, varas atrautība no tautas, zemās skolotāju algas un pensijas, kamēr deputāti peldas naudā, un tamlīdzīgi jautājumi.

Visu to pašu jūs atradīsiet, ieejot ikvienā sociālajā tīklā, tāpēc jābūt vērīgiem, vai cilvēks raksta, jo pilna sirds un viņš tiešām tā domā, vai arī tā ir mērķtiecīgi radīta informācija, ko izplata plašās Kremļa troļļu fermas.

“Pravda network” gan mums, gan mākslīgajam intelektam pārdod nevis tīrus melus, bet pareizi safasētas puspatiesības. Tas rada šaubas, izraisa skepsi un vainagojas ar pārliecību, ka nevienam nevar ticēt. Tieši šādu – sašķeltu, neticīgu un par sevi nepārliecinātu – sabiedrību cenšas veidot Kremļa propagandas un dezinformācijas mašīna un tās mazās skrūvītes, kuru darbību mēs aplūkojām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Kas propagandai vēderā? Pētām “Pravda” tīkla kanālu saturu un uzdevumus" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.