Tiesa: nav pierādījumu, ka Krievijas pilsonis Patrikejevs apzināti apgānījis leģionāru piemiņas vietu
Krimināllietā par Krievijas specdienesta uzdevumā izdarīto leģionāru piemiņas vietas apgānīšanu apsūdzēto Igaunijas un Krievijas pilsoni Andreju Patrikejevu Zemgales rajona tiesa Tukumā šonedēļ attaisnoja pierādījumu trūkuma dēļ, paskaidroja Zemgales rajona tiesas tiesnese Agnese Adgere.
Pēc viņas teiktā, lietas izskatīšanas gaitā netika gūti pierādījumi, ka apsūdzētais būtu sadarbojies ar Krievijas specdienestiem, kā arī apgānījis pieminekli.
Trešdien tiesa attaisnoja Patrikejevu par piemiņas akmens "Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem - Latviešu leģiona karavīriem" apgānīšanu Krievijas specdienesta uzdevumā. Tāpat tiesa atcēla Patrikejevam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu - un nosprieda atbrīvot viņu no apcietinājuma nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas.
Tiesnese uzsver, ka, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, ar kuriem pamatota Patrikejevam celtā apsūdzība, tiesa atzina, ka lietā nav pierādījumu par to, ka apsūdzētais būtu saņēmis uzdevumu no Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieka pret atlīdzību personu grupā ar personu, pret kuru izdalīts kriminālprocess, veikt darbības pret piemiņas vietām, proti, apliet ar krāsu un veikt dažāda veida uzrakstus uz pieminekļiem, tādējādi vēršoties pret valstu iekšējo drošību.
Turklāt nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka Patrikejevs būtu apgānījis pieminekli, to aplejot ar sarkanu krāsu un uzzīmējot uz tā kāšu krustu un citus zīmējumus, skaidroja tiesnese. Tāpat ar lietā esošajiem pierādījumiem neesot pierādīts, ka apsūdzētais, piekrītot pret atlīdzību ar savu transportlīdzekli vest personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, būtu zinājis par šīs personas nolūku un mērķiem un darbojies ar šo personu ar vienotu nodomu.
Ievērojot norādīto, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība, tiesa atzina, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.panta trešo daļu pastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainīgumu pret viņu celtajā apsūdzībā, savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma nosacījumiem sapratīgu šaubu esamība par inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu ir pamats attaisnojoša sprieduma taisīšanai.
Prokuratūrā informē, ka spriedums tiks pārsūdzēts.
Vīrietis apsūdzēts par to, ka viņš sniedza palīdzību Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekam pret Latviju vērstā darbībā. Vīrietis no pagājušā gada 9.februāra atradies apcietinājumā.
Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka apsūdzētais ar vēl vienu vīrieti, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, saņēma uzdevumu no Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieka veikt provokatīvas darbības Lietuvas un Latvijas teritorijās. Apsūdzētajam par piedāvāto atlīdzību - 350 eiro - bija jāveic dažādas darbības, kas vērstas pret piemiņas vietām.
Abi vīrieši apzināti izpildīja Krievijas izlūkdienesta darbinieka rīkojumu - apgānīja pieminekli "Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem - Latvijas leģiona karavīriem" Tukuma novadā, Džūkstes pagastā, "Rumbās".
Šādas darbības atzīstamas kā tīša bīstama kaitnieciska provokācija, lai atbilstoši Krievijas un ārvalstnieka interesēm vērstos pret Latvijas valsts drošību un Latvijas sabiedrībā vairotu nedrošības un baiļu sajūtu.
Prokuratūra norāda, ka apsūdzētā noziedzīgā nodarījuma rezultātā tika radīts arī mantisks kaitējums 2367 eiro apmērā.
Prokuratūra iepriekš informēja, ka 1977.gadā dzimušo apsūdzēto Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni, visticamāk, Krievijas specdienesti savervējuši platformā "Telegram".
VDD jau iepriekš medijiem paziņoja, ka minētā darbība vērtējama kā provokācija, lai atbilstoši Krievijas interesēm Latvijas sabiedrībā vairotu nedrošības un baiļu sajūtu. Izmeklēšanā konstatēts, ka līdzīgas pieminekļu apgānīšanas veiktas arī pārējās Baltijas valstīs.
VDD jau iepriekš atzinis, ka Krievijas specdienesti savervētos Eiropas valstu iedzīvotājus nereti sūta īstenot kaitnieciskas aktivitātes ārpus viņu mītnes valsts, lai jauktu pēdas.
