"Raudoša balss" telefonā vai "ātruma pārkāpuma" īsziņa - jūnijā Latvijas cilvēkiem izkrāpti vairāk nekā 700 tūkstoši eiro
Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati* par krāpšanas apjomiem četrās lielākajās bankās Latvijā liecina, ka vasarā esam kļuvuši neuzmanīgāki, tāpēc krāpniekiem izdevies jūnijā izkrāpt vairāk nekā miljonu eiro jeb 1 079 022 eiro.
Visvairāk ir telefonkrāpnieku upuri. Jūnijā šādi izkrāpti vairāk nekā 708 tūkstoši eiro. Cilvēki visbiežāk uzķērušies uz svešvalodā raudošām mātēm vai radiem, kas lūdz palīdzību ārkārtas situācijā. Tāpat vairāk nekā simts cilvēku noticējuši viltus īsziņām CSDD vārdā – šādā veidā izkrāpti vairāk nekā 174 tūkstoši eiro.
Populārākā telefonkrāpšanas metode – "šoka zvani"
Šoka zvani, kad krāpnieki izliekas par upura radiniekiem, kas nonākuši ārkārtas situācijā un kam steidzami nepieciešama nauda, ir izplatītākā telefonkrāpšanas metode. Valsts policijas dati liecina, ka šādā veidā pirmajā pusgadā izkrāpti 2,7 miljoni eiro.
Telefonkrāpšanu bankām ir daudz grūtāk novērst, jo cilvēki paši labprātīgi pārskaita naudu vai atklāj personīgo informāciju krāpniekam. Šī gada pirmajos sešos mēnešos bankām izdevies novērst 2 574 telefonkrāpšanas mēģinājumus, pasargājot vairāk nekā 2,5 miljonus eiro. Tomēr 1 832 gadījumos kopā zaudēti 2,9 miljoni eiro.
Organizēta darbība un daudzveidīga krāpnieku taktika
Jūnijā novērots, ka krāpnieki darbojas organizēti. Īsā laikā tiek veikti vairāki zvani no dažādiem numuriem, uzdodoties par dažādu iestāžu pārstāvjiem. Piemēram, vienā shēmā zvani bija it kā no LMT vai Tele2, piedāvājot "izdevīgu līgumu".
Cilvēks tiek steidzināts un aicināts līgumu parakstīt jau sarunas laikā. Citā gadījumā krāpnieks stādījās priekšā kā eParaksta pārstāvis, apgalvojot, ka nepieciešams pārliecināties par iespējamu krāpšanu, vaicājot arī par piesaistītām ierīcēm. Pēc tam cita persona zvanīja kā Latvijas Bankas "drošības dienesta" pārstāvis, aicinot veikt "neatliekamus finanšu drošības pasākumus".
FNA atgādina, ka jebkura šāda veida komunikācija prasa piesardzību. Ja rodas kaut vismazākās šaubas, saruna nekavējoties jāpārtrauc un jāsazinās ar attiecīgo iestādi, izmantojot tikai tās oficiālos kontaktus vai arī ar radiniekiem, kas it kā nonākuši grūtībās.
Nebeidzama datu pikšķerēšana
Jūnijā digitālajā vidē turpinājās viļņveidīgas pikšķerēšanas kampaņas, kuru mērķis bija iegūt cilvēku piekļuves datus dažādiem viņu kontiem. Jūnijā visbiežāk izmantotie uzņēmumi, aiz kuriem slēpās krāpnieki, bija CSDD, kā arī Latvijas Pasts un FedEx. E-pasta vēstulēs dominē maldinoši paziņojumi, piemēram: "Nepieciešama verifikācija!", kas mudina steidzīgi noklikšķināt uz pievienotās saites.
FNA aicina ikvienu būt modram un nekad neatbildēt telefona zvanam vai nenoklikšķināt uz saitēm bez pārliecības par zvanītāja vai sūtītāja patiesumu.
Investīciju krāpšana ir labāk kontrolējama
Salīdzinot ar citām metodēm, finanšu iestādēm daudz veiksmīgāk izdodas novērst investīciju krāpšanu. Jūnijā novērsti 1 084 krāpšanas mēģinājumi un pasargāti 741 672 eiro. Izdevušās tikai 235 krāpšanas, kurās kopējie zaudējumi – 317 658 eiro.
No investīciju krāpšanās kopumā pusgadā nosargāti 2,7 miljoni eiro, diemžēl izkrāpti – 1,99 miljoni eiro.
Svarīgi! Lai aizsargātu Latvijas cilvēkus no krāpšanas vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu: https://dnsmuris.lv.
Plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājaslapu: https://neuzkeries.lv.
*FNA apkopotie dati par krāpšanas gadījumiem no 2025. gada janvāra līdz jūnijam četrās lielākajās bankās.
