Cēsu vāgneriāna - mūzikas notikums, ko nepalaist garām augustā
Riharda Vāgnera opermūzika, vasara un Cēsis ir lielumi, kuru savstarpējā saikne ar katru gadu kļūst arvien stiprāka. Sestdien, 9. augustā, plkst. 16.00 Koncertzāle “Cēsis” un Cēsu Mākslas festivāls klausītājus aicina uz Riharda Vāgnera operas “Parsifāls” koncertatskaņojumu. Turpinot vasaras tradīciju, šī gada kultūras galvaspilsēta pulcēs Vāgnera daiļrades cienītājus, piedāvājot spilgtu mūzikas notikumu izcilu pasaules opermūzikas zvaigžņu, VAK “Latvija” un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sniegumā, LNSO mākslinieciskā vadītāja Tarmo Peltokoski muzikālajā vadībā. Video darba autors – Dāvis Sīmanis.
Atskats uz Cēsu vāgneriānas iepriekšējiem gadiem
Riharda Vāgnera opermūzika, vasara un Cēsis ir lielumi, kuru savstarpējā saikne ar katru gadu kļūst arvien stiprāka.
“Opera “Parsifāls” ir bijusi man nozīmīga kopš, ja nemaldos, 12 gadu vecuma. Atminos, ka jau agrā vecumā pieķēru sevi pie domas, ka šī ir viena no visapburošākajām partitūrām pasaulē. Rakstīju par to esejas mūzikas skolā un literārus apcerējumus pamatskolā. Vienmēr esmu domājis, ka šis būtu tas skaņdarbs, ko ņemtu sev līdzi uz vientuļu salu.
“Parsifāls” ir Vāgnera noslēdzošā opera, viņa testaments un griba, kā arī vienīgais darbs, kas komponēts pēc Baireitas operteātra uzbūvēšanas, un tādējādi vienīgais darbs, kura radīšanā īpaši ņemta vērā nama sevišķā akustika. Tā pilnīgi noteikti nav opera, bet gan Bühnenweihfestspiel jeb skatuves iesvētīšanas festivāla luga. Es novērtētu nesaņemt aplausus pēc pirmā cēliena saskaņā ar Baireitas tradīciju.
Šo nevajadzētu uztvert kā operas uzvedumu vai teātra darbu, vai kā gluži vienkāršu skaņdarbu, bet gan kā transcendentālu, spirituālu pieredzi, kā atzīšanos, ticības, grēka, to nožēlas un pestīšanas izpausmi. Katrā Lielajā piektdienā spēlēju “Parsifālu” vai vismaz tā trešo cēlienu. Tas ir svēts notikums, un kaut kādā ziņā man ir mazliet žēl to atskaņot ārpus Baireitas (ko Vāgners pats nevēlējās) – bet, kā jau mēs šobrīd esam noskaidrojuši, Cēsis ir ziemeļu Baireita! Man ir patiesi palaimējies pēdējos divos gados atskaņot Vāgnera “Zīgfrīdu” un “Dievu mijkrēsli”, un loģiski, ka tagad kārta pienākusi nākamajam – viņa pēdējam darbam. Nākamgad mēs atskaņosim kaut ko pavisam citu, bet arī par to esmu ļoti patīkami satraukts. Jūs redzēsiet – tas būs ļoti loģisks turpinājums pēc “Zīgfrīda”, “Dievu mijkrēšļa” un “Parsifāla”... Uz tikšanos Cēsīs!” par koncertuzvedumu un tā nozīmi stāsta diriģents Tarmo Peltokoski.
Taču viss sākās 2019. gada jūnijā, kad Koncertzāles “Cēsis” piecu gadu jubilejā izskanēja Riharda Vāgnera operas “Valkīra” pirmā cēliena koncertatskaņojums, kam 2021. gada Cēsu Mākslas festivāla programmā sekoja šīs pašas operas trešā cēliena koncertuzvedums Cēsu pils parka estrādē.
Savukārt, 2022. gadā Cēsu Mākslas festivāls sadarbībā ar Koncertzāli “Cēsis” sāka tradīciju, kas dēvēta par “Cēsu vāgneriānu” jau paguvusi ieņemt nozīmīgu vietu Latvijas kultūrkartē. Ik vasaru augustā Cēsīs Riharda Vāgnera daiļrades cienītājiem ir iespēja baudīt kādas komponista operas koncertatskaņojumu ar pasaules vadošo šī repertuāra solistu piedalīšanos. Nemainīga vērtība - Vāgnera mūzikas lasījumos pieredzējušais Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
Kā pirmo “Cēsu vāgneriānā” varējām baudīt operu “Tristans un Izolde”, kam 2023. gadā sekoja Nībelungu gredzena cikla opera “Zīgfrīds”, kas saņēma Lielo mūzikas balvu nominācijā “Gada koncerts”, bet 2024. gadā - “Dievu mijkrēslis”.
Šogad Koncertzālē “Cēsis” izskanēs Riharda Vāgnera daiļradi noslēdzošās operas “Parsifāls” koncertatskaņojums.
