Vairākas organizācijas iesniegušas iebildumus par virzītajiem Meža inventarizācijas noteikumu grozījumiem
Vairākas vides aizstāvju organizācijas, nevalstiskās organizācijas un valsts institūcijas ir iesniegušas iebildumus Zemkopības ministrijas (ZM) iesniegtajiem grozījumiem Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Grozījumiem minētajos noteikumos ir beidzies saskaņošanas termiņš, un tos ceturtdien, 10.jūlijā, izskatīja starpinstitūciju sanāksmē.
Iebildumus grozījumiem Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos iesniedzis meža inventarizācijas pakalpojuma sniedzējs SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Zaļā brīvība", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitologu biedrība, Pasaules dabas fonds, Tieslietu ministrija (TM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kā arī Valsts kanceleja (VK).
Tostarp VARAM konceptuāli neatbalsta tālāku grozījumu virzīšanu, kamēr Ministru kabinetā nav apstiprinātas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes un nav veikts ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums. Tāpat ministrija kategoriski nepiekrīt ZM grozījumu izvērtējumam attiecībā uz Satversmes tiesas 2024.gada 8.aprīļa spriedumā minētajiem argumentiem par to, kāpēc galvenās cirtes caurmēra samazināšanai bija nepieciešams veikt ietekmes uz vidi stratēģisko izvērtējumu.
VARAM akcentē, ka nevienam no paredzētajiem Meža inventarizācijas noteikumu grozījumiem ZM nav konstatējusi ietekmi uz lēmuma pieņemšanu, kā arī ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un no izvērtējuma izriet, ka visi paredzētie grozījumi ir tikai tehniski precizējumi, kas saistīti ar administratīvā sloga samazināšanu un nerada ietekmi uz vidi. VARAM šādam izvērtējumam nepiekrīt, uzsverot, ka vairāki no ZM virzītajiem grozījumiem var radīt būtisku ietekmi uz vidi un bioloģisko daudzveidību, kā arī iespējām saimniekot dabai draudzīgi un ilgtspējīgi.
Pasaules dabas fonda ieskatā pastāv būtisks risks, ka šā brīža tālizpētes datu ieguves tehnoloģijas nevar nodrošināt pilnvērtīgu datu apmēru un, meža inventarizācijas veikšanai izmantojot tālizpētes datus, varētu pasliktināties datu kvalitāte Meža valsts reģistrā un kopuma atbilstība ilgtspējīgas mežsaimniecības nosacījumiem.
Tāpat Latvijas Ornitoloģijas biedrības ieskatā ir nepieciešams veikt izvērtējumu par iespējām iegūt un izmantot tālizpētes datus, lai nodrošinātu līdzšinējo Meža valsts reģistra datu precizitāti nogabalu līmenī, kā arī šādu datu ieguves un apstrādes izmaksām. Biedrībā arī akcentē, lai gan tālizpētes datu izmantošana atbilstoši noteikumu grozījumiem būs tikai iespēja, nevis pienākums, šādi novērtējumi tāpat ir nepieciešami. Biedrībā arī lūdz mainīt un precizēt dažādus meža inventarizācijai izmantojamos rādītājus.
Meža inventarizācijas veicēju apvienība atzīmē, ka pārskatus par meža ieaudzēšanu un atjaunošanu nevar pielīdzināt meža inventarizācijas datiem, jo tie nesatur nepieciešamos parametrus meža sadalīšanai nogabalos.
Savukārt viens no TM lūgumiem ietver noteikumu saskaņošanu turpināt pēc likumprojekta "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums" pieņemšanas Saeimas otrajā lasījumā.
ZM sagatavotajā noteikumu projektā norādīts, ka tā mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža nozarē, lai normatīvos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas. Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi paredz veikt meža inventarizāciju atsevišķiem nogabaliem, kā arī nosaka veidus, kā Valsts meža dienests (VMD) reģistrē, uztur un katru gadu aktualizē Meža valsts reģistra datus.
Tostarp ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka Meža valsts reģistra datu aktualizācijai var izmantot tālizpētes datus, kas veicinātu tālizpētes datu izmantošanu un valsts pārvaldei nepieciešamās informācijas iegūšanu nevis no meža īpašnieka un par meža īpašnieka līdzekļiem, bet ar valsts pārvaldei lētākām metodēm. Ar grozījumiem tālizpētes datu izmantošana netiks noteikta kā pienākums, bet būs dota iespēja izmantot tālizpētes datus Meža valsts reģistra datu aktualizēšanai.
Savukārt, lai samazinātu dubultas informācijas sniegšanas prasību, situācijās, kad meža nogabala raksturošanai nav nepieciešamas specifiskas zināšanas, tostarp gadījumos, kad pēc koku ciršanas izveidojies izcirtums, vai atjaunota mežaudze, meža īpašnieka iesniegtais pārskats par meža atjaunošanu un pārskats par koku ciršanu, kad pēc cirtes mežaudzes šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, būtu pielīdzināms meža inventarizācijas datiem.
Tāpat ZM norāda, lai nepasliktinātu Meža valsts reģistra datu kvalitāti, paredzēts, ja pārskats tiek iesniegts par koku ciršanu un ar koku ciršanu mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, un pēc cirtes palikušajai mežaudzei ir noteikts augstums, šķērslaukums un caurmērs, lai pārskatu pielīdzinātu meža inventarizācijas datiem, pārskatu jāsagatavo sertificētam meža inventarizācijas veicējam.
Grozījumos arī minēts, ka meža zemes plānu varēs sagatavot Eiropas Zemes atskaites sistēmā "LKS-2020".
ZM skaidro, ka patlaban meža īpašniekam ir noteikts pienākums veikt inventarizāciju un iegūt lielas precizitātes datus arī teritorijās, kurās aizliegta mežsaimnieciskā darbība. Ministrijā arī skaidro, ka mežaudzē, kurā jau ir noteikta aizsardzības pazīme, nenotiks mežsaimnieciskā darbība, un arī valsts pārvaldes iestādēm nebūs jāpieņem lēmums par mežsaimnieciskas darbības atļaušanu, kas būtu atkarīgs no mežaudzi raksturojošajiem pamatrādītājiem, tostarp vecuma, caurmēra, augstuma vai šķērslaukuma.
Ministrijas izstrādātie grozījumi paredz arī samazināt prasības meža inventarizācijā iegūstamajiem nogabalu raksturojošajiem rādītājiem, jo nav nepieciešami tik precīzi dati.
Vairākas vides organizācijas pagājušajā gadā oktobrī atklātā vēstulē vērsās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ar aicinājumu apturēt ZM virzītos grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā.
Vēstules autori skaidro, ka oktobrī ZM sabiedriskajai apspriešanai nodeva grozījumus divos noteikumos - Noteikumi par koku ciršanu mežā un Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi.
"Šie grozījumi noteikumos formāli tika virzīti ar mērķi samazināt administratīvo slogu, optimizējot prasības datu uzskaitē, taču faktiski tie sasniedz pavisam citus "mērķus"," pauda vides aizstāvji.
Organizācijās norādīja, ka grozījumi ne tikai faktiski legalizētu samazinātos galvenās cirtes caurmērus, ko dabas aizsardzības organizācijas sekmīgi apstrīdēja Satversmes tiesā, bet paredz arī citus pasākumus, kas pastiprinātu mežizstrādes intensitāti, negatīvi ietekmējot meža vidi. Tajā pašā laikā atbilstoši grozījumu anotācijā sniegtajai informācijai ZM ne tikai nav vērtējusi grozījumu ietekmi uz vidi, bet arī neuzskata, ka šāda ietekme varētu būt, apgalvoja biedrībā "Zaļā brīvība", Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā, Latvijas Dabas fondā, Latvijas Ornitoloģijas biedrībā un Pasaules Dabas fondā.
