“Viņš pat nelietoja skābekļa masku!” - izmeklēšanā par lidmašīnas avārijas nosēšanos pie Rīgas lidostas atklātas bīstamas kļūdas
Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (TNGIIB) ir pabeidzis izmeklēšanu par incidentu, kas notika 2024. gada 19. jūnijā, kad izpletņlēcēju apmācībām izmantots lidaparāts veica ārkārtas nosēšanos aptuveni piecu kilometru attālumā no starptautiskās lidostas “Rīga”. Gaisa kuģis pēc piespiedu manevra ieslīdēja meliorācijas grāvī, un tajā esošais pasažieris guva vidēja smaguma traumas.
Par incidenta norisi
Negadījuma dienā no Limbažu lidlauka ar lidmašīnu Pilatus notika izpletņlēkšanas nodarbības. Kaut arī laika prognoze jau iepriekš brīdināja par sliktu meteoroloģisko situāciju – biezām mākoņu masām, lietu un negaisu –, pirmie divi lidojumi noritēja bez starpgadījumiem. Taču trešajā lidojumā pieci no sešiem izpletņlēcējiem izlēca, bet viens atteicās lēkt apstākļu dēļ un palika lidmašīnā.
Sliktu laikapstākļu dēļ pilots nespēja nosēsties Limbažu lidlaukā, mēģinot to divas reizes. Tika pieņemts lēmums doties uz rezerves lidlauku – Rīgu. Tomēr gaisa kuģim pietrūka degvielas, lai sasniegtu lidostas skrejceļu, un pilots veica ārkārtas nosēšanos pļavā, kur lidaparāts iestiga grāvī. Vienīgais pasažieris tika hospitalizēts ar traumām.
Atklātās nepilnības
Izmeklēšanas gaitā TNGIIB atklāja vairākas nopietnas nepilnības. Biroja direktors Uldis Reimanis uzsver:
“Izmeklējot dažādus dzelzceļa, aviācijas un jūras satiksmes incidentus, mūsu mērķis nav tikai atklāt konkrētā gadījuma cēloņus, bet arī noskaidrot, vai aiz tā neslēpjas sistēmiskas nepilnības. Tikai tās novēršot, iespējams novērst līdzīgus un pat smagākus nelaimes gadījumus.”
Tostarp konstatēts, ka pilots lidojuma laikā vairāk nekā 10 000 pēdu augstumā nelietoja skābekļa masku, tādējādi pakļaujot sevi hipoksijas riskam – tas var izraisīt kognitīvus traucējumus, kas būtiski apdraud lidojuma drošību. Tāpat tiek norādīts, ka pilots, iespējams, nav ievērojis gaisa kuģa ražotāja norādījumus darbībai sarežģītos laikapstākļos un nav rīkojies atbilstoši rokasgrāmatai, rezultātā izlietojot kritiski svarīgu degvielas apjomu.
Papildu bažas raisīja komunikācijas trūkums starp pilotu un salonā palikušo izpletņlēcēju – pēdējais par situāciju sprieda vien pēc sava altimetra rādījumiem.
Drošības rekomendācijas nākotnei
Lai novērstu līdzīgu incidentu atkārtošanos, TNGIIB izstrādājis vairākas drošības rekomendācijas. Būtiskākā no tām ir adresēta Civilās aviācijas aģentūrai:
“Ir nepieciešami precīzi kritēriji un instrukcijas nelielo gaisa kuģu pilotu rīcībai dažādos meteoroloģiskajos apstākļos,” teikts biroja paziņojumā.
Aģentūrai sadarbībā ar Latvijas Izpletņlēkšanas federāciju tiek uzdots izstrādāt detalizētas procedūras, kas iekļauj gan prognozēto, gan faktisko laikapstākļu izvērtēšanu. Tādējādi pilotiem būtu iespējams savlaicīgi – 30 līdz 60 minūtes pirms iespējamu laikapstākļu izmaiņām – pieņemt lēmumu par lidojuma atcelšanu vai pārcelšanu.
Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs ir satiksmes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras būtiskākās funkcijas ir saistītas ar dzelzceļa avāriju un citu nopietnu dzelzceļa negadījumu, civilās aviācijas nelaimes gadījumu, kā arī jūras negadījumu izmeklēšanu, cēloņu analīzi un drošības rekomendāciju izveidi atbilstoši Latvijas Republikas un starptautisko normatīvu prasībām.
