Saeimas deputāte Armaņeva žēlojas par "neiepriecinošajiem 9. klases eksāmenu rezultātiem" un vaino tajos izglītības sistēmu
Saeimas deputāte Maija Armaņeva sociālajos tīklos publicējusi sava dēla vienaudžu 9. klases noslēguma eksāmenu rezultātus, kas, jāsaka, nav visai iepriecinoši. Politiķe par rezultātiem paudusi nožēlu un uzskata, ka pie tiem esot vainojama Latvijas izglītības sistēma. Jāpiebilst, ka oficiālā statistika par 2024./2025. mācību gada eksāmenu rezultātiem vēl nav pieejama.
"Dēls vakar sociālajos tīklos ievietoja savus 9. klases eksāmenu rezultātus un palūdza arī citus skolēnus padalīties komentāros ar saviem rezultātiem. Pagaidām bilde nav iepriecinoša, bet tas arī nepārsteidz, ņemot vērā visas lielās problēmas mūsu izglītības sistēmā ar visu Skola2030 priekšgalā, nemaz nerunājot par mācību līdzekļu un skolotāju trūkumu…!" vietnē "Facebook" norāda deputāte.
"Uzskatu, ka IZM ir steidzami jālabo situācija, jo ne pirmo gadu eksāmenu rezultāti ir kliedzošs signāls tam, ka izglītības sistēmā ir milzīgs robs," uzsver politiķe.
Daļa iedzīvotāju Armaņevai piekrituši, norādot, ka "mūsu bērni trīs pandēmijas gados bija kā izmēģinājuma trusīši", "mācību programma skolās esot par smagu un drastisku" vai "šādi rezultāti ir tādēļ, ka nav normāli sastādīti eksāmeni un skolēniem tajos jāsastopas ar jautājumiem, par kuriem iepriekš viņi nav mācījušies". "Eksāmenus sastāda “fanāti” tie kas ļoti ļoti šauri domā un prot tik savu sfēru," norāda Aivars.
Tikmēr daļa iedzīvotāju par deputātes publicētajiem eksāmenu rezultātiem ir neizpratnē. "Piedodiet, bet lai eksāmenā nopelnītu 7%, tur nav vainīgs ne skolotājs, ne sistēma. Pašam taču arī kaut kas jāmācās," norāda Maija. "9 gadus mācās skolā un kā var dabūt 2% matemātikā," neizpratnē ir Ligita. Bet Felicita norāda, ka viņas paziņu lokā nav neviena, kuram 9. klases eksāmenos būtu mazāk par 55% un norāda, ka "bērniem pašiem jāmācas cītīgāk".
Pēc "negatīvās iedzīvotāju reacijas", Armaņeva precizējusi, ka starp publicētajiem rezultātiem neesot atrodami viņas dēla rezultāti. "Ar viņa rezultātiem esmu apmierināta, bet tas man neliedz uztraukties par pārējiem Latvijas bērniem!" Tāpat deputāte norāda, ka "viņai neceļas roka novelt visu vainu uz bērniem, kā daudzi to darot".
Latvijas Izglītības fonda dati liecina, ka 2022./2023. mācību gadā skolēniem vislabāk veicās angļu valodā, kur vidējais vērtējums sasniedza 67%. Kopumā labas prasmes uzrādītas visās eksāmena daļās, tomēr eksāmenu nenokārtoja 143 skolēni. Zemāks rezultāts tika uzrādīts latviešu valodā – 58%. Bet visgrūtāk skolēniem veicās matemātikā, kur vidējais vērtējums bija 51%.
Arī 2023./2024. mācību gadā pamatskolēni augstāko sniegumu uzrādīja angļu valodas centralizētajā eksāmenā, bet zemāko – matemātikā. Angļu valodas eksāmenā skolēni ieguva vidēji 63,9 procentus, kamēr matemātikā – 43,2 procentus. Rezultāti šajos mācību priekšmetos bija zemāki nekā 2022./2023. mācību gadā, kad vidējais rezultāts angļu valodā bija 67 proceni, bet matemātikā – 51 procents.
Lai nokārtotu 9. klases eksāmenus, skolēniem bija jāiegūst vismaz 10% no maksimālā vērtējuma. Aizvadītajā mācību gadā pamatskolēni visvairāk skolēni izkrita matemātikā – 654 skolēnu sniegums tika novērtēts zem 10 procentiem.
