Rinkēvičs: NATO samitā Hāgā sabiedrotie apliecināja vienotību
NATO samitā Hāgā sabiedrotie apliecināja vienotību, žurnālistiem preses konferencē norādīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs pēc NATO samita Hāgā, Nīderlandē, oficiālā noslēguma.
Viņš klāstīja, ka bijusi laba diskusija par aizsardzības izdevumu palielinājumu. Neviena alianses dalībvalsts neiebilda, ka aizsardzībai jāatvēl 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas prezidents pieminēja, ka nereti publiskajā telpā ir daudz jautājumu, diskusiju, bet, kad sarunas notiek pie galda un ir jāpieņem lēmumi, visas 32 NATO dalībvalstis, to vadītāji nolēma līdz 2035. gadam palielināt izdevumus aizsardzībai un drošībai 5% apmērā no IKP.
Rinkēvičs uzsvēra, ka ne mazāk svarīgs ir NATO deklarācijas garums - tā ir īsa un saturs ietilpst vienā lapā. Latvijas prezidents pieļāva, ka tas, iespējams, ir labāk nekā uz desmit lapām aprakstītas prioritātes un ziņas, bet beigu beigās nav nekā.
Viņa ieskatā, no Latvijas viedokļa centrālās ziņas ir vairākas, pirmkārt, vēlreiz apstiprināta NATO sabiedroto apņēmība dzelžaini ievērot NATO līguma 5.pantu. Otrkārt, Krievija tiek uzlūkota kā risks. Treškārt, apņemšanās palielināt aizsardzības izdevumus un stiprināt spējas.
"Diskusija tiešām bija produktīva. Protams, bez šiem aspektiem daudz tika runāts arī par to, ka ir jāturpina atbalsts Ukrainai. Tai ir jāturpina saņemt palīdzība militārā ziņā. Tāpat ir jāturpina spiediens pret Krieviju un tam ir jābūt gan politiskam, gan ekonomiskam," sacīja Latvijas prezidents.
Rinkēvičs atzīmēja, ka diezgan daudz tika runāts par notikumiem Tuvajos Austrumos, sevišķi saistībā ar ASV veikto operāciju pret Irānu. Pēc Latvijas prezidenta paustā, daudzi līderi norādīja, ka šāda izlēmīga un apņēmīga rīcība dod arī labu signālu citiem "problemātiskiem līderiem", ka tomēr ir kaut kādas robežas, kuras būtu jāievēro.
"Samits tiešām bija labs, jo demonstrēja gan sabiedroto apņēmību palielināt aizsardzības izdevumus, kā arī to, ka tā ir cita alianse iepretim tai, kāda tā bija pirms desmit, piecpadsmit gadiem. Bet tagad pats būtiskākais ir, kā mēs šos lēmumus īstenosim," teica Rinkēvičs.
Latvijas prezidents skaidroja, ka lēmums aizsardzībai atvēlēt 5% no IKP ir jāsasniedz līdz 20235.gadam, taču pārskats būs 2029.gadā. Viņš klāstīja, ka tas gan vairāk ir saistīts ar NATO četru gadu plānošanas ciklu. Tikko apstiprināti NATO spēju attīstības mērķi, kas ir saistoši arī Latvijai. Nākamais plānošanas cikls un spēju mērķu pārskatīšana notiks 2029.gadā.
"Tad, redzot, ko Latvija un citi sabiedrotie ir sasnieguši, vērtēs, vai izdevumi aizsardzībai ir par daudz vai par maz, attiecīgi veicot korekcijas," sacīja Latvijas prezidents.
Hāgā vakar un šodien noritēja NATO samits. Nīderlandē NATO samits notika pirmo reizi alianses vēsturē. Samitu vadīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
