Lai celtu vēja parkus, plāno izcirst vairāk nekā 100 000 hektāru valsts mežu

Valsts mežu zemēs ar vēja parku attīstītājiem noslēgti tuvu 30 apbūves tiesību līgumi. Aptuveni trešdaļa zemju atvēlēta “Latvenergo” meitas uzņēmumam “Latvijas Vēja parki”. Savukārt pārējais pērn un aizpērn izsolīts dažādiem attīstītājiem.  

“Nozāģējot mežu, mēs varam iestādīt [jaunu], un mežs tur būs, bet, atmežojot jeb uzbūvējot ceļu vai vēja ģeneratoru, tur nekad vairs nebūs mežs,” lēmumu apturēt jaunu izsoļu rīkošanu pamato zemkopības ministrs Krauze.

Krauze piemin arī sabiedrības neapmierinātību un jau tā pārāk lielo pieteikto projektu skaitu. Ministrs vaino Krišjāņa Kariņa valdību, kura to pieļāvusi: “Šādi lēmumi tiek pieņemti valdības līmenī. Kariņš bija vadītājs, bet, protams, tur bija arī Nacionālā apvienība, vadīja abas divas ministrijas (Zemkopības un Ekonomikas – red.), un tas notika ar Nacionālās apvienības politiķu piekrišanu, šī mežu nodošana izsolēm.”   

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas padomes priekšsēdētājs Gatis Galviņš atzīst, ka ministra lēmums ir radījis satraukumu, bet viņš to vairāk uzskata par komunikācijas problēmu. Nozare centīšoties vairāk skaidrot vēja enerģijas nepieciešamību.

“Cilvēki nesaprot to, ka dotajā brīdī visi tie projekti, kas ir uz papīra, tie ir izpētes stadijā. Arī Latvijas valsts mežos būtībā ir kompānijas, kas maksā par to iespēju, ka viņas var pētīt. (..) Cik viņi tiks uzbūvēti, to neviens nevar pateikt. Tur ir ļoti daudz apstākļu, lai viņus neuzceltu. Un tikai daži, lai uzceltu,” saka Galviņš.

Pēdējās nedēļās zemkopības ministram bijušas tikšanās gan ar vēja parku attīstītāju pārstāvjiem, gan arī ar uzņēmējiem, kas apvienojušies biedrībā “Drosme darīt” pret vēja parkiem. Viņi uzskata, ka ne tikai jāaptur jaunas izsoles valsts mežos, bet jāatceļ jau notikušās, jo tās pārkāpj sabiedrības intereses.   

“No attīstītāju puses tas ir sabiedrības maldināšanas elements, ka viņi neuzbūvēs lielāko daļu, jo es nezinu nevienu investoru, kurš ieguldītu tik milzīgus līdzekļus IVN izpētēs, algojot juristus un ekspertus, uzturot šo administratīvo aparātu, iztērējot vairākus miljonus, lai tikai veiktu izpēti. Tad priekš kam,” saka organizācijas “Drosme darīt” valdes loceklis Kaspars Bokta.

Attīstītāji “Latvijas Valsts mežiem” vienreizējos maksājumos jau samaksājuši 6,4 miljonus eiro. Nosolītās summas svārstās no viena tūkstoša eiro līdz daudziem simtiem tūkstošu. Runājot par lielākajiem attīstītājiem, ja neskaita valstij piederošā “Latvenergo” meitasuzņēmuma 3 miljonu eiro maksājumu, tad no privātajiem, piemēram, 864 tūkstošus eiro samaksājuši “PurpleGreen Solwin”, 618 tūkstošus eiro - “Sunly Land Solar”, 502 tūkstošus eiro – “Notus Energy Plan”, 491 tūksotošus - “Enery Latvia”. Valsts meži rēķinās ar ienākumiem arī tālākos projektu posmos, atbilstoši uzstādītajām jaudām.

Arī kompānijā “Latvenergo” atzīmē, ka ne visās noskatītajās vietās celt vēja parkus atmaksāsies. Bet ir svarīgi ietekmes uz vidi novērtējumus pabeigt, jo projekti var kļūt izdevīgi vēlāk.

“Ja pat šobrīd vai uzreiz pēc IVN veikšanas kādam no vēja parkiem nav saskatāms vai aprēķināms ekonomiskais pamatojums būvniecībai īsā termiņā, tad tāds var rasties tuvāko gadu laikā,” skaidro “Latvenergo” valdes locekle Ilvija Boreiko.  

“Latvenergo” pašlaik piešķirtas 11 teritorijas Latvijas valsts mežu zemēs potenciālajiem vēja parkiem, un kompānijas valdes locekle uzskata, ka pilnīgi atteikties no izpētes valsts mežos nevajadzētu: “Šīs ir vienkopus ļoti lielas teritorijas, kas pieder vienam īpašniekam, kā rezultātā šajās teritorijās ir iespējams vienkopus kompakti izvietot daudz lielākus vēja parkus no turbīnu skaita viedokļa.”

Uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” vadītājs Pēters Putniņš skaidro - bezkaislīgi pildot valsts uzdevumu. Iepriekš izsoles rīkojuši, jo valdības bija devušas zaļo gaismu vēja parkiem valsts mežos. Tagad politiskais uzstādījums mainījies.

“Protams, mums katram varbūt savas pārdomas, kā jau jebkuram cilvēkam, bet tas piegājiens ir tīri tehnokrātisks – būs tāds rīkojums, rīkosimies vienā veidā, būs savādāks, rīkosimies savādāk,” pauž Putniņš.  

Jau notikušās valsts mežu zemju izsoles zemkopības ministrs Krauze neplāno un nevarot atcelt. No viņa gan izskan kritika, ka attīstītājiem būtu ar valsti jādalās jebkurā gadījumā, nevis atkarībā no tā vai vēja parks ir pelnošs vai nav pelnošs.

Uz jautājumu, vai noslēgtie līgumi paredz valstij veikt maksājumus tikai peļņas gadījumā, Krauze atbild: “Es par visiem līgumiem nevaru atbildēt, bet es zinu, ka tādi ir, un tas ir ļoti nepareizi, kas ir izdarīts vēsturiski.”

Vaicāts par jau noslēgtajiem līgumiem “Latvijas Valsts mežu” vadītājs Putniņš atbild, ka paredz vēja parku strādāšanu ar peļņu: “Neviens jau nedarbinās vēja parku, ja tas ģenerē zaudējumus. Mēs izejam no tā, ka ir produkcija, ir peļņa un tiek atskaitīts procents Latvijas valsts mežiem.”

Putniņš gan piebilst, ka pirms atdot meža zemes vēja parkiem pareizāk būtu bijis uzzināt sabiedrības viedokli, jo tagad ietekmes uz vidi vērtējumu sabiedriskajās apspriešanās izskanot, maigi sakot, neviennozīmīga attieksme.

“Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka šis projekts, ja tiktu īstenots pilnā apmērā, viņš izmainītu, kā minimums uz 70 gadiem, Latvijas valsts ainavu ļoti būtiski,” teic Putniņš.

SKDS pērn veiktā aptauja rāda, ka 65% aptaujāto drīzāk vai noteikti atbalsta sauszemes vēja parkus. Tomēr lielāks atbalsts ir vēja parkiem jūrā vai uz lauksaimniecības zemēm. Lielākā daļa – ap 65% - mežus nosauca par nepiemērotiem vēja enerģijas ieguvei.

Vēja enerģijas asociācijas padomes priekšsēdētājs Galviņš uzskata, ka filozofēt par ietekmi uz ainavu nav konstruktīvi. “Es tik pat daudz cilvēkus zinu, kas saka, ka viņam patīk, kā vēja turbīnas izskatās un ka viņas griežas.”

Modernās vēja turbīnas ir stipri augstākas par tām, kas Latvijā uzceltas agrāk. Piemēram, Grobiņas apkārtnē esošās sasniedz 80 metru augstumu, Tārgalē un Popē – 140-160 metru augstumu. Pašlaik pa visu Latviju izpētē esošajos parkos turbīnas paredzētas 250-300 metru augstumā. Salīdzināšanai – tas ir divreiz augstāk par Pēterbaznīcas smaili (123 metri), bet zemāk par radio un televīzijas torni Rīgā (368 metri).

“Tas ietekmēs ainavu gan piejūras teritorijā, gan valsts vidienē, gan Latvijas valsts mežu teritorijās un tā tālāk. Tā ir nepārtraukta mirgošana, ēnošana, skaņa,” prognozē “Drosme darīt” pārstāvis Bokta.

Biedrība saskaitījusi, ka dažādās Latvijas vietās, ne tikai meža zemēs, pašlaik norit ap 100 ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru par kopskaitā vairāk nekā 3000 vēja turbīnu.  

Klimata un enerģētikas ministrijā uzsver, ka nevarot noteikt limitu turbīnu skaitam, jo enerģijas ražošanā ir brīvais tirgus. Reālo apjomu nofiksēs ietekmes uz vidi novērtējumi, bet ministrs Kaspars Melnis (ZZS) ir drošs, ka 3000 turbīnu Latvijā nebūs. Arī pieejamās jaudas to neatļautu.

“Tā ir zināmā mērā manipulācija ar cipariem. Ja mēs gribam lielākus ciparus, tad mēs varam paņemt visu, kur ir sasapņojušies cilvēki, ka viņi tur būvēs. Bet realitātē, ko mēs redzam uz tiem 1300-1500MW, mēs runājam par kopumā Latvijā par 200 turbīnām, kas varētu būt, un te es uzsveru varētu būt,” saka klimata un enerģētikas ministrs Melnis.

Pašlaik vistuvāk realizācijai ir divi “Latvenergo” iegādāti vēja projekti. Jau ielikts pamatakmens līdz šim lielākajam vēja parkam Latvijā bijušajos kūdras ieguves laukos Jelgavas novadā. Otrs parks taps Tukuma novadā, kur elektrības ražošanu paredzēts sākt 2027. gada pirmajā pusē.