Saeimas vēlētājiem cerības zūd, pauž Valsts prezidents
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norāda, ka ar katru jaunu Saeimu vēlētājiem ir cerības par atbildīgu politiku, bet bieži vien Saeimas darba laikā šīs cerības pakāpeniski zūd, un tā tas notiek arī šajā parlamentā.
Prezidents izcēla, ka to, cik labi cilvēki jūtas mūsu valstī, ietekmē arī tas, vai valsts un sabiedrības starpā valda uzticēšanās. Bieži skan jautājumi: vai esam stipri, vai esam droši, norādīja Rinkēvičs. Viņš arī atzina - lai gan ar katru jaunu Saeimu vēlētājiem ir cerības un gaidas par atbildīgu politiku, bieži vien Saeimas darba laikā šīs cerības pakāpeniski zūd, pauda Rinkēvičs. "Diemžēl jāsaka, ka tas notiek arī šobrīd," viņš sacīja.
Rinkēvičs atzina, ka nesenās pašvaldību vēlēšanas notika "kā pa celmiem". Un, lai arī amatpersonas uzņēmušās atbildību, ar to vien nepietiek un gūtās mācības ir arī jāliek lietā, uzsvēra prezidents. Vienlaikus paliek arī daudzi jautājumi par plašāku valsts attīstību. Rinkēvičs uzdeva vairākus retoriskus jautājumus gan par laikā neuzbūvētiem slimnīcu korpusiem, gan "Rail Baltica" projektu un citus.
"Patiesību sakot, mēs zinām visas savas kaites, mēs zinām, ka mēs esam savā ziņā kaut kur uz procesu, nevis uz rezultātu orientēta valsts pārvalde," teica Rinkēvičs.
Viņš izcēla, ka mēs jau šobrīd esam iekavējuši piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma apgūšanu, jo te ikviena Eiropas projekta sīkākā detaļa tiek skaņota valdības līmenī, un tā "īsti nav Briseles prasība".
Vienlaikus Saeima bieži vien pieņem labus un izsvērtus likumus, bet problēma sākas, kad šie likumi ir jāīsteno, atzīmēja Rinkēvičs. Prezidents uzsvēra, ka mums kopumā kā sabiedrībai, valsts pārvaldei ir jāsāk uzticēties cilvēkiem un jārada pārliecība, ka arī cilvēki var uzticēties valstij. "Mums pašiem par to ir jābūt pārliecinātiem," pauda Rinkēvičs.
Tāpat viņš uzsvēra, ka mūsu valsts galvenās prioritātes ir un paliek nemainīgas - Latvijas valsts aizsardzība un drošība, demogrāfija, ekonomiskā attīstība un kvalitatīvas izglītības izaicinājumi. Un arī viņa līdz šim Saeimā iesniegtās likumdošanas iniciatīvas ir tikušas pakārtotas šim mērķim, norādīja Rinkēvičs. Kopumā līdz šim viņš Saeimas prezidijam ir iesniedzis 17 likumdošanas iniciatīvas.
Savā uzrunā prezidents pieskārās karadarbībai Eiropā un Tuvajos Austrumos. Viņš norādīja - lai arī vārdos to saprotam, tomēr ne vienmēr ar darbiem mums veicas. "Mums ir jāceļas un jārīkojas tagad!" uzsvēra Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā ir izaugusi līdz brigādes līmenim Kanādas vadībā. Sabiedrotie un to kuģi nodrošina fizisku klātbūtni gan mūsu gaisa telpā, gan Baltijas jūrā. "Mēs kopā esam stipri, taču katram ir arī savi mājasdarbi darāmi, un mums to ir ļoti daudz," atzina Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka jau tagad mums ir nepieciešamas konkrētas militārās spējas un ieguldījumi militārās infrastruktūras attīstībā, taču kara attīstība Ukrainā parāda, ka ar klasisku pieeju nepietiek. "Mums, patiesību sakot, jāgatavojas nākotnes, nevis pagātnes karam," teica Valsts prezidents, uzsverot, ka ir jāgatavojas, lai tas nenotiktu.
5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai un drošībai nav tikai skaitlis, viņš uzsvēra. "Nauda pati nešauj, zem tās nevar patverties apdraudējuma gadījumā. Mums ir jārūpējas, lai mūsu un NATO aizsardzības plāni būtu balstīti reālās spējās," teica Rinkēvičs.
Saistībā ar to viņš pauda atzinīgus vārdus valdībai, norādot, ka tie lēmumi, kas ir pieņemti un kas tiek īstenoti, tie ir pareizi un savlaicīgi. Latvija gaidāmajā NATO samitā aicinās katru alianses sabiedroto ieguldīt vairāk un ātrāk. "Mums arī ir skaidrs, ka mūsu pašu mājasdarbu sarakstā, lai gan ir sākts, bet jāturpina strādāt pie civilās aizsardzības, militāri civilās sadarbības un arī plašas sabiedrības iesaistes valsts aizsardzībā," teica Rinkēvičs.
Prezidents izcēla, ka cilvēka sajūtas atspoguļojas arī demogrāfijas rādītājos. Pagājušajā gadā Latvijā piedzima mazāk nekā 13 000 bērnu. Pēc 20 un 30 gadiem problēma būs reāla un ļoti dārga, uzskata Rinkēvičs.
Viņš norādīja, ka atbilstoši prognozēm turpmāko 25 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits var samazināties par 100 000 cilvēku. Prezidenta ieskatā, ja mēs gribam šo situāciju, pirmkārt, apturēt un labot, un labot to faktiski gadu garumā, jo ar vienu mēnesi, ar vienu lēmumu nepietiks, tad lēmumi ir jāpieņem šodien.
Tostarp jāpārskata pabalstu apmēri. Rinkēvičs norādīja, ka bērna kopšanas pabalsts 2014.gadā pēdējo reizi akceptētais bija 50% no minimālās algas, bet šobrīd tie ir vairs tikai 20%. "Nepietiek tikai ar vienreizēju pabalstu palielināšanu, ir nepieciešams ieviest arī to regulāru pārskatīšanu un indeksāciju," uzsvēra viņš.
Tomēr prezidents arī atzina, ka ar pabalstu pārskatīšanu vien demogrāfijas situāciju atrisināt nevar. Tāpat. jāiegulda mātes un bērna veselības aprūpē un mājokļu pieejamībā jaunām ģimenēm. Arī izglītība ir būtisks demogrāfijas faktors. Izglītoti cilvēki visos vecumos ir kritisks resurss demogrāfiskās lejupslīdes apstākļos.
Rinkēvičs uzsvēra, ka nākamā gada budžetam, lai cik sarežģīti to būtu sastādīt, ir jāatspoguļo šīs pamata prioritātes. Viņš pauda, ka šie lēmumi, kas rezultēsies nākamā gada budžetā, būs ar ilgstošu ietekmi ne tikai 2026., bet arī daudz, daudz ilgākā laika posmā. "Tie ir lēmumi mūsu nākotnes vārdā," sacīja prezidents.
Šā gada Saeimas rudens sesija tiks sākta 1.septembrī, bet slēgta 22.decembrī. Saeimas kārtības rullis paredz, ka Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas - rudens, ziemas un pavasara. Saeimas sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sesija.
