"Īsta naudas mešana vējā" - sabiedrība asi kritizē valdības ieceri ieguldīt 20 miljonus eiro reģionu iedzīvotāju prasmju pilnveidei atbilstoši klimatneitrālai ekonomikai
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu ieguldīt teju 20 miljonus eiro četru gadu laikā, lai sagatavotu darbaspēku, kas atbilstu ekonomikas zaļās pārkārtošanās radītajām darba tirgus vajadzībām. Valdības lēmums izraisījis plašas diskusijas un kritiku sociālajos tīklos.
Ir teikts, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta speciālistu sagatavošanai reģionos, kurus visvairāk skar pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku. Mācības notiks īsā cikla izglītības programmās, tai skaitā darba vidē balstītā formā. Profesionālās izglītības iestādēm būs jānodrošina profesionālās izglītības programmu vai to moduļu apguve mērķa grupas dalībniekiem, tostarp jauniešiem līdz 29 gadu vecumam, kuri nemācās un nestrādā, kā arī nodarbinātajiem ar zemu izglītības līmeni. Tāpat plānots izmaksāt stipendijas un sadarboties ar uzņēmumiem reģionos, lai īstenotu darba vidē balstītas mācības. Līdz 2029. gada nogalei mācībās plānots iesaistīt 5560 nodarbinātos, tostarp 1610 ārpus izglītības sistēmas un darba tirgus esošos jauniešus.
Lielākā daļa cilvēku platformā "X" pauž bažas, ka valsts šobrīd rīkojas ar naudu visai nesaudzīgi un ka projekts varētu palikt tikai formāla iniciatīva bez reālas ietekmes. Viņi to nosauc par "bezjēdzīgu", "naudas atsišanas projektu" un "naudas nozagšanas projektu", no kura, pēc viņu domām, "nebūs nekādu rezultātu un naudas arī vairs nebūs".
Arī Artis Pabriks, domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors un Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs, izteicies par šo projektu: "Īsta naudas mešana vējā."
Cilvēki platformā "X" uzskata, ka šis ir tikai projekts, lai radītu iespaidu, ka tiek darītas “labas lietas”, taču patiesībā tas neuzlabos situāciju nedz darba tirgū, nedz reģionos. Olita Augustovska raksta: "Es neticu, ka valdība patiesi grib; tai ļoti vajag samazināt izdevumus! Pļāpā tikai, jo neviens šo ietvaru netur un neīsteno. Tas ir tikai kārtējais PR teksts."
vai tikai tā nav kādam ērti sashēmota to 180 miljonu TPF naudas apgūšana,kuru saņēmām priekš kūdras industrijas transformācijas,no kuras pati nozare redzēs tikai ēzeļa ausis?🤔
— Ivars Zariņš (@ZarinsI) June 17, 2025
un pēc tam var sanākt liels skandāls ar EK par šīs naudas neatbilstošu izmantošanu...☝️@VARAM_Latvija
Kā arī komentāros dominē uzskats, ka labāk valsts finansējums būtu jānovirza veselības aprūpei un sociālajai palīdzībai, piemēram, vēža slimnieku atbalstam, paliatīvajai aprūpei, bērnu veselības pakalpojumiem un ceļu infrastruktūras uzlabošanai. Rolands Dzenis min: “Nu, naudas taču ir tik daudz kā nekad nav bijis. Tikmēr LOC rekonstrukcija pagaidīs.”
Jau vēstīts, ka Krūts vēža pacientu biedrība "Vita" vakar pie valdības ēkas rīkoja piketu, prasot steidzami un plānveidīgi rekonstruēt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centru (LOC). Pikets tika rīkots, atbalstot centra personāla vēstuli par LOC rekonstrukcijas nepieciešamību, norāda organizatori. Biedrības "Vita" valdes priekšsēdētāja Irīna Jaunuma uzsvēra, ka diskusijas un strīdi ap LOC rekonstrukciju notiek jau vismaz desmit gadus.
Pēteris Ozoliņš par situāciju saka šādi: "Nu, lieliski! Tiks izveidota varena komisija, kura par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību visu šo sviestu kuls, vadīs, koordinēs un organizēs! Priecājieties, kungi un dāmas, maksājiet nodokļus — jūsu naudiņa tiks saprātīgi izlietota zaļās un vēl zaļākas nākotnes veidošanai! Aplausi!”
Kopumā sabiedrība ir piesardzīga un kritiska — cilvēki ar skepsi raugās uz valdības spēju un vēlmi efektīvi īstenot zaļās pārkārtošanās plānus.
Ekonomikas zaļās pārkārtošanās atbalstam plānotais kopējais finansējums ir 19,9 miljoni eiro, tostarp 16,9 miljoni no Taisnīgas pārkārtošanās fonda un nepilni trīs miljoni no valsts budžeta. Projekta iesniegumos pieejamais finansējums plānots līdz 18,6 miljoniem eiro, bet rezultāti tiks vērtēti proporcionāli pieejamajiem līdzekļiem.
