Nacionālā drošības padome atzinīgi vērtē pašvaldību vēlēšanu drošumu, kaut gan organizācijā pieļautas būtiskas kļūdas
foto: Zane Bitere/LETA
7. jūnijā notikušās pašvaldību vēlēšanas piemeklēja daudz tehnisku ķibeļu, izpelnoties sabiedrības sašutumu un liekot atkāpties vairākām augstām amatpersonām
Sabiedrība

Nacionālā drošības padome atzinīgi vērtē pašvaldību vēlēšanu drošumu, kaut gan organizācijā pieļautas būtiskas kļūdas

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Aizvadīto pašvaldības vēlēšanu organizācija bijušas būtiskas kļūdas, tomēr kopumā tās bijušas drošas, šodien secinājusi Nacionālās drošības padome. Nacionālā drošības padome bija vienisprātis, ka pašvaldību vēlēšanu norises procesā ir pieļautas būtiskas kļūdas no atbildīgo amatpersonu un iestāžu puses, tostarp plānošanā, darba organizēšanā, tehnoloģiskajā nodrošinājumā, informācijas tehnoloģiju sistēmu jaudu prognozēšanā, kā arī iesaistīto institūciju savstarpējā sadarbībā un atklātā dialogā par identificēto nepilnību savlaicīgu novēršanu.

Nacionālā drošības padome atzinīgi vērtē pašvaldīb...

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča padomnieks Mārtiņš Drēģeris paziņoja, ka sēdē tika uzklausīti Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājas Kristīnes Saulītes, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas (JV), Valsts digitālās attīstības aģentūras pārstāvja, Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāja ziņojumi par 2025.gada pašvaldību vēlēšanu norisi Latvijā.

Vienlaikus sēdē tika uzklausīta kompetento valsts drošības iestāžu sniegtā informācija, ka nav konstatēti ārēji draudi un iejaukšanās vēlēšanu procesā. Padome guvusi pārliecību, ka vēlēšanas bija drošas.

Padome aicināja detalizēti izvērtēt pieļautās kļūdas, novērst nepilnības un iespējamos riskus vēlēšanu sistēmu izmantošanai 2026.gada Saeimas vēlēšanās.

Tāpat Nacionālā drošības padome uzklausīja ārlietu un aizsardzības ministru, kā arī Latvijas pastāvīgā pārstāvja NATO ziņojumus par gatavošanos NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmei jūnija izskaņā.

Ņemot vērā, ka NATO samita galvenais jautājums būs sabiedroto skaidra apņemšanās būtiski palielināt ieguldījumus aizsardzībā, nodrošinot katrai valstij izvirzīto NATO spēju mērķu izpildi, ziņojumus par Latvijas saistībām spēju mērķu īstenošanā sniedza aizsardzības ministrs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Padome bija vienisprātis par efektīvas atturēšanas un aizsardzības kritisko nozīmi iepretim Krievijas ilgtermiņa draudam, tādējādi uzsverot Latvijas intereses nodrošināt NATO spēju mērķu izpildi. Padome atzina, ka Latvijai kā valstij ar Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu ir papildu atbildība nodrošināt prioritārās aizsardzības spējas un Nacionālo bruņoto spēku cilvēkresursu palielinājumu, apzinoties šo lēmumu finansiālo ietekmi uz valsts budžetu.

Sēdē tika uzklausīti valsts drošības iestāžu ziņojumi par aktuālo situāciju.

Nacionālo drošības padomi vada Valsts prezidents, kurš sasauc padomes sēdes. Padomes locekļi ir Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs. Padomes sēdēs ir tiesības piedalīties arī ģenerālprokuroram.

Kā vēstīts, balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās sestdien, 7.jūnijā, un naktī uz svētdienu, 8.jūniju, saskarās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskajā problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs pirmdien žurnālistiem pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes sacīja, ka pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo.

Tikmēr VDAA darbu pārraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) saistībā ar nedienām vēlēšanās no amata atstādinājusi VDAA direktoru Jorenu Liopu. Trešdien Bērziņa pati paziņoja, ka atkāpjas.

Paralēli VDAA ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, apliecināja aģentūrā.

Par atkāpšanos trešdien paziņoja arī CVK vadītāja Kristīne Saulīte.