Vainu noveļ ierēdņiem un atrakstās ar tvītiem - Pašvaldību un vieduma ministre Bērziņa neplāno uzņemties atbildību par balsu skaitīšanas fiasko

Balsu skaitīšana 2025. gada pašvaldību vēlēšanās naktī uz svētdienu saskārās ar tehniskām problēmām. IT problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā pavadīja demokrātisko procesu visu iepriekšējo nedēļu un kulminēja vakarnakt, apraujot balsu skaitīšanu.

Bērziņa turpina šaustīt ierēdņus, par politisko atbildību nerunā

Tā vietā, lai dienas izskaņā – kā ierasts – politiķi TV studijā diskutētu par nākotni, tika improvizētā veidā, caur sašutumu diskutēts par to, cik nejēdzīgi ir izvērtusies balsu skaitīšana. Protams, izskanēja arī pirmās prasības uzņemties atbildību tiem, kuriem bija jānodrošina šis process, galvenokārt runājot tieši ar ierēdņiem – Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA).

Ne vārda par to, ka pēc šāda fenomenāla fiasko kādam būtu jāuzņemas arī politiskā atbildība – galu galā Latvija gadu desmitiem sludina, ka vēlas līdzināties ziemeļvalstīm un šis nu ir tāds moments, kurā to var pierādīt.

Citādi sociālajos tīklos izplatītie joki par to, ka biļešu tirgošanas vietnes savu darbu tiešsaistē organizē labāk nekā tie, kuriem uzdots uzturēt Latvijas demokrātijas IT infrastruktūru – izraisa kā smieklus, tā asaras laikā, kad vēlēšanas un demokrātiju jau tā apdraud ārēji ienaidnieki.

Attiecīgi vērsāmies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), lai ministrei Ingai Bērziņai (JV) vaicātu sekojošo:

“Saistībā ar vakardienas balsu skaitīšanas fiasko - saprotams, ka VDAA šeit ir jāvērtē, bet kā ir ar politisko atbildību? Vai ministre nodemonstrēs valsts dekādēm ilgi sludināto piemēru, kas ņemts no ziemeļvalstīm un uzņemsies šo politisko atbildību? Kā?”

Ministres pārstāve iekš VARAM atbildēja atrakstoties un iekopējot atbildē jau iepriekš Bērziņas tvītoto - ka stingri jāizvērtē tikai VDAA un CVK darbs:

Vēl jāpiebilst, ka Bērziņai būtībā ir cietais mandāts Saeimā, kas ir izšķirošs valdībai, un viņa ir vienas partijas ("Kuldīgas novadam") no partiju apvienības vadītāja. Vai šis varētu būt stūrakmens politiskās atbildības ignorēšanai?

Papildus visam šim, šobrīd ļoti skaļi brēc arī Bērziņas dotie un JV mājaslapā ar melnu uz balta pierakstītie solījumi - “iedzīvotājiem draudzīgu un saprotamu IT platformu izstrāde; starpnozaru datu bāzu savietojamība un atvērto datu attīstība”.

Bez tā vēl: “administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana, t.sk., Satversmes tiesas lēmumu izpilde; teritorijas plānošanas procesa pilnveide; birokrātijas mazināšana, īpaši procesos, kas attīsta uzņēmējdarbību un jāizmanto iedzīvotājiem; novadu un valstspilsētu profilu/indeksu izstrāde, uz tiem balstītas finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveide; sadarbība Rīgas metropoles attīstībā”. Laikam jau šis ir viens no momentiem, kad vietā ir citēt klasiku, sakot: "Kā var nesolīt?"

Noraugoties uz šo visu, jāatsauc atmiņā arī Arvila Ašeradena aptuveni pirms sešiem gadiem teiktā runa. Tajā viņš aicināja partijas biedrus strādāt “pie pārdomātas ceļa kartes, lai tradicionālās Ziemeļvalstu vērtības – demokrātija, izteiksmes brīvība, vienlīdzība, savstarpējā uzticība un atvērtība pārmaiņām – patiesi būtu mūsu vērtības.”

“Latvijai nākamajā desmitgadē ir jākļūst par modernu, tālredzīgu Ziemeļeiropas valsti. Tas saskan ar mūsu vērtību deklarāciju, kurā rakstīts, ka latviskums iegūs, mums tiecoties uz Eiropas izcilību visās jomās, veidojot Latviju par Ziemeļvalstu reģiona inovāciju, radošuma, uzņēmības un kultūras centru,” sacīja Ašeradens.

Balsu skaitīšanas fiasko, kura steidzamā risināšanā neplānoti iesaistījušies bija pat žurnālisti, kā arī ministres reakcija gan diemžēl neliecina ne par tālredzīgu skatu uz ziemeļvalstīm, ne kaut ko jaunu kā Latvijas politikā tā inovāciju žanrā.