Neizlēmušie balsotāji var būtiski ietekmēt vēlēšanu rezultātus, brīdina sociologs
Trijās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojuši 7,59% balsstiesīgo. Neizlēmušo vēlētāju īpatsvars pirms vēlēšanām ir liels, un pašvaldību vēlēšanu rezultātus būtiski var ietekmēt neizlēmušie vēlētāji, norāda tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
"Ja mēs raugāmies uz aptauju datiem, tad salīdzinoši liela vēlētāju daļa pēcvēlēšanu aptaujās apgalvo, ka viņi savu izvēli izdarīja vai nu vēlēšanu dienā, vai vēlēšanu iecirknī. Ja mēs pieskaitām klāt tos vēlētājus, kas savu galīgo izvēli izdara dienu vai divas pirms vēlēšanām, tad tā ir ļoti būtiska balsotāju daļa," norādīja Kaktiņš.
Viņš uzsvēra, ka tas ir saistāms ar faktu, ka lielākajai daļai politisko partiju ir ļoti slikti ar stabilu elektorātu jeb vēlētājiem, kuriem ir vairāk nekā viens iemesls balsot par konkrēto partiju. Lielākajai daļai vēlētāju ir tikai viens iemesls, līdz ar to viņu izvēle lielā mērā ir situatīva un simpātijas var ļoti viegli mainīties.
Lai veidotos stabils elektorāts, starp partijām un vēlētājiem ir jāveidojas "zināmai siržu tuvībai" par kopīgām idejām, vīzijām un doktrīnām. Kaktiņš atzina, ka Latvijā diemžēl lielākajai daļai partiju ir milzīgas problēmas ar šo ideoloģisko kodolu. "Kaut kas jau ir ierakstīts partiju programmās, bet vēlētājs jau nav muļķis un redz, ka tie ir tikai vārdi, kuriem īsti nav seguma," sacīja sociologs.
Jautāts par pirmsvēlēšanu debašu nozīmi, Kaktiņš sacīja, ka debates cilvēki ļoti bieži skatās ar mērķi izdarīt savu gala izvēli. Saeimas vēlēšanas liecina, ka vidēji trešā daļa balsstiesīgo iedzīvotāju vēlēšanās nepiedalās un politika viņus neinteresē. Otrā pusē ir cilvēki, kas par politiku interesējas ļoti aktīvi, un viņi savas domas debašu rezultātā nemainīs.
"Starp šīm galējībām ir lielākā daļa vēlētāju, kas politikā ir tādi svētdienas braucēji, kas politikai pieslēdzas no reizes uz reizi, īpaši, kad nāk vēlēšanas. Un šie vēlētāji, kas nav baltas lapas, skatās debates, lai izdarītu savu galīgo izvēli," sacīja Kaktiņš.
Vienlaikus sociologs noraidīja pieņēmumu, ka pirmsvēlēšanu aptaujas ir neprecīzas, jo daļa cilvēku kautrējas par savu izvēli un aptaujās to neatklāj. Kaktiņš atzina, ka pēc kara sākuma Ukrainā šādi vēlētāji, kas nesaka to, ko patiesībā domā, varētu būt parādījušies, taču tas ir salīdzinoši neliels segments.
Latvijā turpinās iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās
Šodien turpināsies iepriekšēja balsošana pašvaldību vēlēšanās, norāda Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Šodien nobalsot kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā būs iespējams no plkst.8 līdz plkst.11. Tāpat kā vēlēšanu dienā arī iepriekšējās balsošanas laikā vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.
Trijās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojuši 7,59% balsstiesīgo iedzīvotāju, norāda CVK pārstāvis Andrejs Vaivars. Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā Latvijā kopumā nobalsojuši 104 470 jeb 7,59% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur trijās dienās nobalsojuši 9,57% iedzīvotāju, kam seko Vidzeme ar 7,82%, Latgale ar 6,26% un Zemgale ar 6,02% nobalsojušo. Viszemākā aktivitāte bijusi Kurzemē, kur iepriekšējā balsošanā nobalsojuši 5,69% vēlētāju. Līdz šim iepriekšējo balsošanu pavadījušas tehniskas problēmas, kas ietekmēja procesam nepieciešamo sistēmu un reģistru darbu.
Iepriekšējā balsošana turpināsies vēl piektdien, 6.jūnijā, kad iecirkņi būs atvērti no plkst.12 līdz plkst.15. Sestdien būs oficiālā vēlēšanu diena. Tāpat līdz sestdienai plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis būtiski neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī pašvaldību vēlēšanu dienā, ir iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā savā pašvaldībā. Šajās vēlēšanās pirmo reizi tiks organizētas arī izbraukuma balsošanas iespējas.
