Ogres iedzīvotāji pieprasa pārtraukt kailcirtes piepilsētas mežos ligzdošanas laikā
Ogres pilsētas iedzīvotāji vēršas pie Ogres novada domes un Rīgas domes, Zemkopības ministrijas, Valsts Meža dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes ar lūgumu nekavējoties aizliegt meža izstrādes darbus Ogres piepilsētas mežos, ko šobrīd aktīvi veic Rīgas pilsētas kapitālsabiedrība “Rīgas meži”.
Ogres meži ir (bija līdz ciršanai) bioloģiski daudzveidīgi ar bagātīgu putnu ligzdošanu – šobrīd to ciršana ir neētiska, katastrofāla tur ligzdojošajiem putniem un neatbilst labai meža apsaimniekošanas praksei, jo daudzviet Latvijā līdz 31.jūlijam ir noteikts koku ciršanas aizliegums putnu ligzdošanas laikā.
Formāli normatīvo aktu bezzobainības dēļ šis meža ciršanas aizliegums neattiecas uz šiem Ogres mežiem. Atsevišķas pašvaldības Latvijā ir pašas noteikušas stingrākus ierobežojumus meža izciršanai putnu ligzdošanas laikā – aicinām arī Ogri sekot šai praksei, it īpaši, ja šobrīd tiek izstrādāts jauns teritoriālais plānojums Ogres novadam.
Mūsu kā iedzīvotāju novērojumi liecina, ka Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība “Rīgas meži” pēdējos piecos gados ir uzsākuši ļoti intensīvu egļu un priežu mežu kailciršu veidošanu Ogres piepilsētas mežos, kurus kā rekreācijas vietu izvēlas tuvumā dzīvojošie ogrēnieši. Šādu attieksmi pret mežu apsaimniekošanu nevar novērot ne Rīgā, ne tuvajos Pierīgas mežos, kur kailciršu vietā izvēlas sanitāro cirti. Jāmin, ka mēs runājam pat vienuviet izcirstiem daudziem desmitiem hektāru egļu un priežu mežu, bet jauniestādītie koki aug ļoti lēnu un šajās vietās tiek noplicināta dabas daudzveidība, tie nav piemēroti putnu ligzdošanai. Egles un priedes sasniegs normāla koka izskatu tikai pēc 60 – 70 gadiem. Tātad izcirsto kailciršu vietā mums ierastos mežus redzēs tikai mūsu bērni vecumdienās un mazbērni.
Iedzīvotāji savā vēstulē norāda, ka ogrēnieši ir izvēlējušies kā savu dzīvesvietu Ogri tieši apkārtējo bagātīgo mežu dēļ, kas dod tīru gaisu un nodrošina daudzpusīgas rekreācijas iespējas ģimenēm ar bērniem, tostarp arī sportošanu. Pēdējos dažos gados mēs redzam mērķtiecīgu pie Ogres pilsētas mežu izciršanu, pārvēršot vienu pēc otras tos par kailcirtēm. Iedzīvotāju apkopotie dati liecina par vismaz 20 lielām (vairāku stadionu platībā katrā) kailcirtēm salīdzinoši mazā piepilsētas teritorijā, kas veiktas pēdējos piecos gados, bet to uzskaite un patieso apmēru noteikšana turpinās. Jāmin, ka pirms jaunās domes sasaukuma Ogres pievārtē mežu atjaunošana ar kailcirtēm notika reti un mazās platībās, ko var patiešām skaidrot ar vēlmi kopt mežus. Paskatoties “Rīgas meži” gada pārskatus kopš tās izveides 2028.gadā, var secināt, ka mežizstrāde kā prioritāte ir kļuvusi vien pēdējos gados ar mērķi gūt ienākumus.
Šobrīd “Rīgas meži” ir izziņojuši par vēl 11 kailciršu veikšanu līdz 2026.gadam Ogres piepilsētas mežos starp Ogres Tīnūžu ceļu (Ogres zilajiem kalniem), Ogres meža tehnikumu līdz pat Tūrkalnes ielai un Kokneses šosejai. Turklāt ciniski tos sākot aktīvi cirst vēl maijā putnu ligzdošanas laikā, nesaudzējot putnus un tos mazuļus. No vienas puses “Rīgas meži” pavasarī rīko rīdziniekiem putnu būrīšu akcijas, bet vēlāk putnus aukstasinīgi iznīcina, veicot kailcirtes laikā, kad tiem dzimst mazuļi.
Tāpat pēc mūsu ieskatiem un novērojumiem kritiku neiztur apgalvojumi par kailciršu veidošanu ar mērķi ierobežot mižgrauža izplatību, jo pēdējo gadu kailciršu pieredze rāda, ka dažu desmitu mižgraužu bojāto egļu izciršanai tiek izcirsti 5 un vairāk hektāri ar priedēm un veseliem kokiem (mižgrauzis jau sen ir atstājis šo teritoriju un neatgriezīsies).
Jāmin, ka izņēmums ir dabas parks “Ogres Zilie kalni” un tur esošās mižgraužu bojātās egles, kur tiek veikta sanitārā cirte, bet šī teritorija ir ar īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu un tūrisma objekts. Vēlamies uzsvērt, ka arī šajā teritorijā un ap Ogri kopumā mižgraužu postījumus varēja jau savlaicīgi ierobežot, izcērtot bojātos kokus, bet to gadiem nesaprotamu iemeslu dēļ “Rīgas meži”, kas apsaimnieko šo teritoriju, nedarīja, sekmējot daudz lielākus postījumus.
“Rīgas meži” pieder Rīgas pašvaldībai. Nav saprotams, kā var būt tā, ka vienai pilsētai, šajā gadījumā Rīgai, tiek uzdāvināti publiskie meži ārpus savas teritorijas, kura tos aiz lozunga par rūpēm par mežu izmanto pilnīgai izciršanai ar mērķi palielināt pašvaldības ieņēmumus, bet atņemot iespējas citai pašvaldībai un tās iedzīvotājiem lemt par savā teritorijā esošajiem mežiem un vērtīgo rekreācijas vietu saglabāšanu. Publiskie uzņēmuma pēdējo gadu pārskati liecina, ka 80 - 85% no kapitālsabiedrības ieņēmumiem veido mežizstrāde. Arī tikko “Rīgas Meži” ir izplatījuši preses relīzi, kurā informē, ka kapitālsabiedrības apgrozījums pirmajos trīs mēnešos veidoja 7,57 miljonus eiro, no kuriem peļņa bijusi ap 2 miljoniem eiro. Tāpat preses relīzē uzņēmums norāda, ka 80% no kopējiem ieņēmumiem veido apaļkoku un zāģmateriālu tirdzniecība.
Ogrēnieši uzskata, ka valstī un pašvaldībās ir jāmaina normatīvie akti un tajos ir jābūt iespējai iedzīvotājiem līdzdarboties lēmumu pieņemšanā par publiskajiem mežiem, kuru teišā tuvumā tie dzīvo. Attiecīgi būtu jābūt sabiedriskajām apspriedēm, kurās kopumā tiek lemts par mežu kopšanu ilgtermiņā, nepasliktinot to dzīves kvalitāti.
