No visiem Satiksmes ministrijas rūpju bērniem otrā plānā palicis "Latvijas pasts" - vai tam izdosies izrāpties no mīnusiem?
Aiz "Rail Baltic" un "Air Baltic" nebūšanām otrajā plānā palicis vēl kāds Satiksmes ministrijas rūpju bērns - tas ir "Latvijas pasts" (LP). Šā gada sākumā piedzīvojis kārtējo vadības maiņu un pasta sūtījumu tarifu kāpumu, uzņēmums cer beidzot tikt laukā no mīnusiem un iekarot plašāku tirgus daļu sīvas konkurences apstākļos. Viegli tas nebūs, jo pārāk daudz laika jau zaudēts, un te sava daļa vainas ir gan politiķiem, gan LP iepriekšējiem vadītājiem daudzu gadu garumā.
Uzmanības centrā "Latvijas pasts" nonāca pērnā gada sākumā, kad nāca klajā ar plāniem samazināt pasta nodaļu skaitu - lielākoties tas attiecās uz nerentablajām nodaļām lauku rajonos. Šāds lēmums izraisīja viļņošanos sabiedrībā, uz ko reaģēja Satiksmes ministrija, paziņojot, ka mazās lauku pasta nodaļas slēgt nedrīkst, jo tās cita starpā pilda arī "sociālo funkciju".
Toreizējā LP vadība bija spiesta ieslēgt atpakaļgaitu un meklēt citus risinājumus līdzekļu ekonomēšanai, un kopš tā laika pasta nodaļu skaits būtiski nav mainījies - slēgtas ir tikai kāds desmits nodaļu, bet visā Latvijā patlaban ir 156 nodaļas. Taču tam, ka vispār izcēlās jezga par pasta nodaļu slēgšanu, iemesls bija ļoti vienkāršs - Satiksmes ministrijas vadība nebija pietiekami skaidri noformulējusi mērķus, kādus LP vajadzētu sasniegt.
Nesagaidītā gaidu vēstule
Sākot darbu jaunai uzņēmuma valdei, būtu tikai loģiski, ja Satiksmes ministrijas vadība tai uzstādītu uzdevumu. Piemēram, vēlamies, lai "Latvijas pasts" kļūtu pelnošs un nebūtu vairs jāsubsidē no valsts budžeta, kā tas līdz šim ir bijis ar universalā pasta pakalpojumiem, piešķirot uzņēmumam kompensāciju, kuras apjoms pēdējos gados bijis ap trim miljoniem eiro. Tādēļ ierasta prakse ir uzņēmuma jaunajai vadībai nosūtīt tā saukto gaidu vēstuli, kurā no valsts - šajā gadījumā Satiksmes ministrijas - puses formulēti galvenie uzdevumi.
Taču visa pagājušā gada laikā iepriekšējā LP valde šādu gaidu vēstuli tā arī nesaņēma, tādēļ diezgan prognozējami kļuva par grēkāzi brīdī, kad izcēlās tracis par nerentablo pasta nodaļu slēgšanu. Proti, Satiksmes ministrijas vadība varēja paziņot, ka nav devusi LP valdei šādu uzdevumu, un no formālā viedokļa tā bija patiesība, jo rakstiskā formā tāda uzdevuma tiešām nebija. Taču, kā tagad saka tā laika LP valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze - Čebotare, no ministrijas puses gaidas bijušas tikai par pelņu, nevis par pasta nodaļu tīkla saglabāšanu. Tomēr uz papīra uzliktas un ar parakstiem apstiprinātas šīs vēlmes nebija.
Beāte Krauze - Čebotare amatu "Latvijas pastā" atstāja pagājušā gada vasarā, nostrādājusi tur nepilnu gadu. Kā pati atzīst, lielā mērā tādēļ, ka nolaidušās rokas cīnīties ar iepriekšējos gados uzņēmumā uzkrātajām nebūšanām, turklāt, cik var noprast, arī attiecības ar Satiksmes ministrijas vadību nav veidojušās gluži tā, kā cerēts. Tikšanos ar ministrijas pārstāvjiem bijis daudz, taču īstu skaidrību par to, ko tieši ierēdņi un politiķi vēlas panākt, tā arī nav izdevies gūt. "Var iecelt viskompetentākos vadītājus, taču, ja akcionārs nebūs noformulējis mērķus, kurus ir jāsasniedz, tad pat Bils Geitss tur neko nespēs izdarīt. Valde nevar izstrādāt stratēģiju, ja tu nezini, ko akcionārs no tevis grib. Vai viņš grib, lai katrā apdzīvotā vietā, kur ir 600 cilvēku, jābūt pasta nodaļai? Vai arī grib panākt, lai pasts strādā ar peļņu? Vai vismaz iziet pa nullēm?" tā problēmas saskarsmē ar ministriju ieskicē bijusī LP vadītāja, kurai pieredzes trūkumu pasta pakalpojumu sfērā diez vai var pārmest, jo pirms tam viņa vairākus gadus vadījusi "Omniva" Latvijas filiāli, padarot to par vienu no lielākajiem spēlētājiem šajā nozarē.
Pārsteidzoši ir tas, ka nekas jau īpaši šajā ziņā nav mainījies, jo vēl pirms mēneša gaidu vēstuli no ministrijas nebija saņēmusi arī LP jaunā valde, ko apstiprināja gada sākumā. Jaunais valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis gan sarunā ar jauns.lv diplomātiski izteicās, ka gan jau vēstule tuvākajā laikā tikšot saņemta, taču, pēc visa spriežot, ministrija ar tās sūtīšanu īpaši nesteidzas. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs atzīst, ka šajā jautājumā process tiešām ir aizkavējies, taču tam nevajadzētu kļūt par klupšanas akmeni LP stratēģijas plānošanā: "Gaidu vēstule tiek skaņota ar "Latvijas pastu" un ministrijas kolēģiem; mēģinām panākt vienošanos, ko tad vēlamies šajā dokumentā iekļaut. Taču gaidu vēstule neietekmē uzņēmuma komerciālo darbību. Skaidrs, ka tas ir mājasdarbs, kas ministrijai jāizdara, lai ieskicētu uzstādījumus. Ja mums arī būs papīrs, kurā uzrakstīsim galvenos punktus, ko "Latvijas pastam" vajadzētu izpildīt, tad vēl ir jautājums, vai "Latvijas pasts" to spēj. Tādēļ jāsaprot, kas ir realitāte, ko uzņēmums spēj paveikt. Peļņu mēs tur neliksim kā pamatfunkciju, taču uzskatām, ka "Latvijas pastam" ir jādarbojas komercapstākļos, ko uzņēmums arī dara."
Lai vai kā, bet tas, ka Satiksmes ministrija vairāk nekā pusotru gadu nav spējusi gaidu vēstulē skaidri un gaiši noformulēt "Latvijas pasta" galvenos mērķus, ir diezgan dīvaini un diez vai veicina ministrijas un uzņēmuma saprašanos. Pēc visa spriežot, nesaprašanās ar LP iepriekšējo vadību bijusi abpusēja, jo Ģirts Dubkēvičs uzskata, ka tās lēmums samazināt pasta nodaļu skaitu bijis pārsteidzīgs, jo iepriekš nav izrunāts ar pašvaldībām: "Ministrijai nekad nav bijis tāda uzstādījuma, ka mūs interesētu tikai peļņa, iepriekšējā vadība vienkārši nav ministrijā ieklausījusies. Mēs nevaram gaidu vēstulē nodefinēt tik cietus mērķus, jo biznesam jābūt fleksiblam. Tādēļ jābūt sarunām starp ministriju un "Latvijas pastu". Patlaban šādas sarunas ir, pasts strādā un no pašvaldībām nekādu sūdzību vairs nav, jo tiek nodrošināta pakalpojumu nepārtrauktība." Viņam piekrīt arī LP valdes priekšsdētētājs Ģirts Rudzītis: "Stratēģiski mums ir abpusēja sapratne ar Satiksmes ministriju par virzieniem, kādos jāiet. Tādēļ arī bez gaidu vēstules zinām, ko vajadzētu darīt. Mērķis ir nodrošināt maksimālu pasta pakalpojumu pieejamību."
Sociālā funkcija - kas tā tāda?
Patlaban tiešām "Latvijas pasts" arvien vairāk sadarbojas ar pašvaldībām. Pērn astoņas pasta nodaļas sadarbībā ar vietējām pašvaldībām pārceltas uz šo pašvaldību telpām, kur pieejami arī citi pakalpojumi, šogad iecerēts realizēt vēl apmēram 20 šādus projektus. Tas ļauj LP atbrīvoties no zaudējumus nesošiem nekustamajiem īpašumiem, kuri turklāt nereti vairs neatbilst mūsdienu prasībām, piemēram, nav nodrošināta piekļuve ratiņkrēsliem. Nav jēgas kāda pagasta centrā uzturēt veselu pasta ēku, ja nepieciešamos pakalpojumus gluži labi var sniegt vienā telpā pašvaldības klientu centrā. Savulaik pavīdēja arī ideja, ka pasta pakalpojumu sniegšanu varētu uzticēt kaut vai pašvaldības klientu centra darbiniekiem, lai nebūtu nelielā apdzīvotā vietā jāuztur vesela pasta nodaļa, taču tas īsti neiet cauri viena iemesla dēļ - caur LP tiek organizēta pensiju izmaksa un uz to kā maksājumu iestādi attiecas specifiskas Latvijas bankas prasības, kas neļauj šīs funkcijas nodot citu iestāžu darbiniekiem.
Bet kā paliek ar bieži vien piesaukto pasta nodaļu sociālo funkciju; kas tā īsti ir? Izrādās, konkrēta un skaidra formulējuma tai nemaz nav un katrs to var interpretēt pēc saviem ieskatiem. "Droši vien katram par to ir sava versija, no Satiksmes ministrijas kaut kādu konkrētu definīciju mēs neesam saņēmuši. Paskatoties uz to, ko piedāvā "Latvijas pasts", mūsu pakalpojumi veicina sociālo saziņu, arī pensiju piegādi droši vien var uzskatīt par sociālo funkciju," spriež Ģirts Rudzītis, pieminot arī to, ka LP ir kritiskās infrastruktūras uzņēmums, kura loģistikas ķēde var spēlēt būtisku lomu krīzes situācijā - kaut vai tik vienkāršā uzdevumā kā pārtikas paciņu piegāde.
Sava versija ir arī Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram Ģirtam Dubkēvičam: "Sociālā funkcija tiešām nav pietiekami labi definēta, taču, mūsuprāt, tas nozīmē to, ka cilvēkiem reģionos ir jāspēj uzturēt viņu esošā dzīves kvalitāte, īpaši jau attālos reģionos un attiecībā uz senioriem. Tātad jābūt pieejamiem pasta pakalpojumiem arī tiem cilvēkiem, kuri nevar izmantot digitālos risinājumus: saņemt abonēto presi, apmaksāt rēķinus, sazināties ar pastnieku un saņemt pakas, kā arī pensijas. Fiziska pasta nodaļa manā izpratnē ir sociālā funkcija; no valsts tēla viedokļa ir svarīgi parādīt, ka šie pakalpojumi ir pieejami arī attālākos reģionos."
Ja jau esam nonākuši līdz sociālajai funkcijai, tad agri vai vēlu valstij droši vien nāksies lielāku uzmanību pievērst arī dtukātās preses abonēšanas un piegādei, ja vien nevēlamies kļūt par nāciju, kas neko drukātu nelasa un informāciju smeļas tikai no sociālajiem tīkliem. Tas lielā mērā ir izglītības, informācijas pieejamības un arī drošības jautājums, ko viens pats "Latvijas pasts" saviem spēkiem diez vai atrisinās, pat neraugoties uz investīcijām, kas, kā stāsta LP vadītājs, tiek ieguldītas preses abonēšanas sistēmas uzlabošanā.
Tomēr sociālā funcija, lai kāda tā būtu, nav "Latvijas pasta" biznesa pamats. Par to, kā uzņēmumam sokas ar pelnīšanu un kādas ir nākotnes izredzes - rakstu sērijas nākamajā publikācijā.
