Latvijas formula: Latvijas inovāciju nākotne - zinātnes un uzņēmēju sadarbībā

Latvijā Globālajā inovāciju indeksā (GII) 2024. gadā ierindojās 42. vietā būtiski atpaliekot no Igaunijas, mazāk, bet arī Lietuvas un kopumā šajā jomā ir viena no vājākajām Eiropas savienības valstīm.

Analizējot valstis ar augstiem ienākumiem, Latvija ieņem 36. vietu no 51 ekonomikas, Eiropas mērogā ierindojamies 26. vietā starp 39 valstīm. Zīmīgi, ka Latvijas sniegums inovāciju rezultātu ziņā 2024. gadā ir vājāks nekā ieguldījumos. Citiem vārdiem – iztērētā nauda nesniedz tās apjomam adekvātu rezultātu. Inovāciju ieguldījumos Latvija ieņem 38. vietu, bet rezultātos ierindojas 46. vietā, kas ir zemāks rādītājs nekā pērn. Kopumā Latvijas sniegums ir tās IKP atbilstošā līmenī.

Latvijā visaugstāk novērtēta infrastruktūra (33. vieta), radošie rezultāti (39. vieta), uzņēmējdarbības pilnveidošana (40. vieta) un institūcijas (42. vieta). Inovāciju vājākās vietas – politikas prognozējamība un stabilitāte uzņēmējdarbībai (118. vieta), iekšzemes kredīti privātajam sektoram (100. vieta)   un intelektuālā īpašuma maksājumi (99. vieta).

Vai visi šie skaitļi liek izdarīt tradicionālo secinājumu, ka viss ir slikti? Nebūt, tie vienkārši ir pamats pievērst uzmanību jomām, kurās šī indeksa veidotāji saredz mūsu vājās vietas un turpināt attīstīt tās, kurās mums ir labi rādītāji.

Jāatzīst, ka sarunās ar Latvijas vadošo universitāšu ekspertiem, nekādas drūmas nolemtības vēsmas nav jūtamas. Mūsu eksperti šoreiz ir Rīgas Stradiņa Universitātes prorektors akadēmiskajā darbā asociētais profesors Dins Šmits, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Tehnoloğiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja profesore Sandra Muižniece-Brasava un Latvijas Universitātes attīstības prorektors Enno Ence.

Vai krīze ASV ir iespēja Latvijai?

Mūsdienu pasaule kļuvusi izteikti egocentriska – tā visa koncentrēta ap vienu milzīgu ego, kurš salauzis visus priekšstatus par demokrātijas mehānismiem un jau otro reizi kļuvis par ASV prezidentu. Teju katra tēma, par kuru mēs runājam “Latvijas formulas” ietvaros sākas ar situāciju pasaulē, bet to vislielākajā mērā šobrīd nosaka ASV prezidenta Donalda Trampa haotiskās kustības.

Mūsu aktuālā tēma – inovācijas un tieši ASV jau daudzus gadus ir šīs jomas flagmanis. Šobrīd ASV akadēmiskā vide sastingusi neziņā. Ārvalstu zinātnieki un studenti tiek brīdināti par potenciāliem deportācijas draudiem, nestabilā ekonomiskā situācija neļauj prognozēt nākotnē pieejamo finansējumu, un daudzi gluži vienkārši vairs nejūtas iederīgi jaunajā demokrātijas citadeles versijā. 

Pārējā pasaule uz šo procesu raugās ar neviltotu interesi piesaistīt gaišās galvas savām universitātēm. Saprotams, ka šajā procesā Latvija nav pirmajā rindā, tomēr iespēju kādam no projektiem, kuros mums ir labi sasniegumi, piesaistīt kādu spilgtu, pasaules līmeņa zinātnieku, neviens pilnībā neatmet.

Profesors Dins Šmits uzsver, ka ASV problēmas, iespējams, nav tik nopietnas kā šķiet, raugoties no attāluma, tomēr iespēju, ka kāds Trampa politikā vīlies zinātnieks, varētu ieinteresēties par projektiem Latvijā, neizslēdz: “Ja mēs uz to visu raugāmies kā uz mežu, tad pāris koki, kas nocirsti Hārvardā, kopējo bildi nemaina, jo diezgan daudz vēl palikuši. Saprotams, ka mēs šeit Latvijā meža funkciju nevaram pildīt, jo ir pavisam cits mērogs un finansiālās iespējas, tomēr pa kādam kokam mums ir. Tās ir jomas, kurās mēs varam konkurēt, kurās esam izcili – piemēram, kvantu izpēte vai ģenētiskie pētījumi. Nav izslēgts, ka šajās jomās mēs varam piesaistīt cilvēkus, kas nevar vai nevēlas turpināt darbu ASV.”

Universitāte būvē tiltu starp zinātni un biznesu

Latvijas Universitātes attīstības prorektors Enno Ence uzsver, ka, lai rastos inovācijas, nepieciešamas kompetence, zināšanas un finansējums, bet ir svarīgi izveidot sistēmu, lai šīs zināšanas nonāktu līdz praktiskam pielietojumam, tāpēc jāveido sadarbība starp uzņēmējiem un zinātni: “Visi zinātnieki var kaut ko izgudrot, bet ne visi tam atradīs praktisku pielietojumu. Ikviena inovācija ir liela nenoteiktība, jo nekad nevar zināt – izdosies, vai nē. Ir svarīgi definēt, ko mēs saprotam ar vārdu – inovācijas. Pēc būtības inovācijas ir rezultāts, nevis process. Tikai tad, ja no konkrētā izgudrojuma uzņēmējs vai sabiedrība saņem kaut kādu labumu, ir taustāms rezultāts to var uzskatīt par inovāciju, līdz tam tas ir vienkāršs izgudrojums. Zinātnieki mīl stāstīt, ko un kā viņi dara, nevis, kā tas var palīdzēt uzņēmējam, savukārt uzņēmēji domā – kā ar to nopelnīt naudu? Viņiem nepatīk nenoteiktība – process, kuram nav skaidrs rezultāts. Tāpēc mēs LU esam izveidojuši vienas pieturas aģentūru, inovāciju centru, kura uzdevums ir apvienot zinātnieku zināšanas un uzņēmēju kompetences. Ja mēs kopīgi saprotam, ka viņiem tas der, sākam meklēt finansējumu, lai izgudrojumu varētu pārvērst inovācijā un rezultātā piedāvāt patērētājiem.”

Izpratne rodas, pacietības pietrūkst

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Tehnoloğiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja profesore Sandra Muižniece-Brasava ir pārliecināta, ka ir būtiski veidot uzticēšanos starp zinātniekiem un uzņēmējiem: “Nereti uzņēmējiem pietrūkst pacietības rezultātu sagaidīt, jo viņam vajag tagad un tūlīt pelnīt naudu, viņi nevēlas gadu gaidīt rezultātu. Tāpēc mums ir būtiski abām pusēm skaidrot otras pozīciju un atrast kopsaucējus.”

Neraugoties uz šīm pretrunām Muižniece-Brasava uzsver, ka veiksmīgas sadarbības piemēru netrūkst: “Mēs kā universitāte varam lepoties, ka mums Latvijas Investīciju attīstības aģentūras programmas iepriekšējā periodā bija 58 uzņēmumi, kas izmantoja savus LIAA vaučerus un mēs esam nonākuši līdz konkrētam rezultātam kad mēs kā zinātnieki esam devuši savu pienesumu, no idejas izveidojuši gatavu produktu un tie šobrīd ir veikalu plauktos un tiek eksportēti uz vairāk kā 20 valstīm.”

Universitātes meklē uzņēmējus

Šobrīd visās lielākajās Latvijas universitātēs ir izveidotas vienas pieturas aģentūras – biznesa atbalsta un konsultāciju centri, kuros ikviens uzņēmējs ar doties ar savām idejām, vai arī, lai vienkārši uzzinātu, ko zinātnieki piedāvā, kādus produktus viņi veido un arī – kādas ir iespējas radīt ko pavisam jaunu. Visi mūsu sarunu biedri ir vistiešākajā veidā saistīti ar šīm aģentūrām.

Dins Šmits stāsta kā sadarbība ar uzņēmējiem notiek RSU: “Mums ir vienas pieturas aģentūra RSU inovāciju centrs, kurā var vērsties – klau man ir šāda vajadzība. Notiks tikšanās, kurā mēģināsim saprast, kas ir risināmā problēma. Viens piemērs. Ir tāds augs – rodiola. Tam ir tonizējošas īpašības līdzīgi kā kofeīnam, bet nav kofeīna blakņu. Mūsu uzdevums ir saglabāt šī auga īpašības pēc apstrādes – arī samaltā veidā un izveidot no tā garšīgu dzērienu ar visām tonizējošajām īpašībām, turklāt tā, lai tas nemaksā pārlieku dārgi. Mēs veicam testus un laboratoriskos pētījumus, izmantojam savas zināšanas un radam šo produktu. Uzņēmējam noteikti neatmaksātos pašam veikt šos pētījumus, iegādāties iekārtas u.t.t. Savukārt, ja mēs šo produktu nemākam iepakot, dodamies pie kolēģiem uz Jelgavu, kuriem ir šādas kompetences. Līdz ar to uzņēmējam nav jādomā, uz kuru universitāti viņam labāk iet – mēs sagaidīsim, izrunāsimies un atradīsim viņam labāko risinājumu.”

Sandra Muižniece-Brasava ar lepnumu atzīst, ka pateicoties uzņēmēju sadarbībai ar LBTU radusies virkne produktu, kas populāri ne tikai Latvijā: “Rūdolfa biezenīši, Gaci produkti, mūsu radītais griķu kefīrs ir ļoti populārs Somijā. Tie ir tikai daži piemēri.”

Enno Ence piekrīt – pastāv problēma, ka uzņēmēji bieži pat neiedomājas vērt universitātes durvis, lai meklētu tur palīdzību: “Es pats runāju ar zinātniekiem, saprotu, ko mēs varam piedāvāt un tad dodos pie biznesa ar konkrētiem risinājumiem. Ja interese ir, kopā meklējam finansējumu.”