Veselības ministrs: Valsts aizsardzības dienesta personu iesaiste medicīnas resorā jāvērtē no vairākiem aspektiem
Valsts aizsardzības dienestā (VAD) iesaukto personu iespēja iesaistīties medicīnas resorā ir stratēģisks jautājums, kas prasa rūpīgu izvērtēšanu, uzskata veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Ministrs norāda, ka īpaši cilvēkresursu pieejamība ārkārtas situācijās ir kritiski svarīga ārstniecības nepārtrauktības nodrošināšanai. Tāpēc šāda iniciatīva būtu jāizvērtē no vairākiem aspektiem - apmācību satura kvalitātes, apmācītspējīgā personāla kapacitātes, praktiskā īstenojuma un finansējuma perspektīvas.
Veselības ministrija (VM) novērtē Aizsardzības ministrijas (AM) iniciatīvu un ir gatava konstruktīvai sadarbībai šajā jautājumā.
Ministrs pārrunājis šo iniciatīvu ar VM valsts sekretāri un VM ekspertiem. "Mūsu ieskatā nepieciešama starpresoru diskusija un saskaņots redzējums, kurā būtu iesaistītas gan Aizsardzības, gan Iekšlietu ministrijas, lai kopīgi atrastu optimālu risinājumu valsts interesēs," sacīja Abu Meri.
Tuvākajā laikā VM par šo jautājumu plāno organizēt padziļinātu diskusiju ar AM.
Jau vēstīts, ka AM atkārtoti varētu aktualizēt diskusiju par VAD iespēju ieviešanu arī policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un medicīnas resorā, Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē atzina AM Krīzes vadības un noturības departamenta direktors Aigars Mikiško.
Diskutējot ar deputātiem par iedzīvotāju plašāku iesaisti valsts aizsardzībā un gatavību krīzes situācijām, Mikiško norādīja, ka AM gribot vairāk skatīties civilās aizsardzības formējumu virzienā. "Mēs gribētu kādā brīdī aktualizēt diskusiju par VAD iespējām policijā, VUGD un medicīnā. Tās ir jomas, kur noteikti būtu vajadzīgas cilvēku rezerves, lai cilvēki varētu piedalīties un sniegt atbalstu," izteicās Mikiško.
Mikiško vērsa uzmanību, ka Latvijā minētajos dienestos strādā aptuveni 2% iedzīvotāju, kuriem jāpalīdz 98% pārējo iedzīvotāju.
Mikiško atgādināja, ka AM ir nākusi klajā ar priekšlikumu par brīvprātīgā Zemessardzes atbalstītāju sistēmas ieviešanu. Šī sistēma dos iespēju iesaistīties valsts aizsardzībā pilsoņiem, kas dažādu iemeslu dēļ līdz šim nav pievienojušies dienestam, piemēram, nepietiekama veselības kapacitāte, pamatdarba noslodze vai citi iemesli. Atbalstītāju iespējamās funkcijas būtu atbalsta sniegšana mobilizācijas centriem vai punktiem, iesaiste nodrošinājumu sistēmā vai aizsardzības infrastruktūras būvdarbos.
VAD ir valsts dienesta veids, kas ietver valsts aizsardzības militāro dienestu, kā arī valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu). VAD pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to var aizstāt ar alternatīvo dienestu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Alternatīvo dienestu pilda 11 mēnešus AM padotībā esošajās iestādēs.
Ieviešot VAD, bija paredzēts organizēt arī alternatīvā dienesta iespējas Labklājības, Iekšlietu un VM padotības iestādēs, tomēr līdz šim iecere nav realizēta.
