“Nepieļaujami zemi rādītāji” - epidemiologs norāda, ka pusaudžu vakcinācija pret vēzi un citām slimībām ir nepietiekama

Atzīmējot desmit gadus kopš Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra izveides, kā arī Eiropas Imunizācijas nedēļu Latvijā, notiek kampaņa "Tici zinātnei! Vakcinējies!". Kampaņas laikā SPKC eksperts skaidro, cik lielu ieguvumu valstij sniedz katrs vakcinēts iedzīvotājs un cik augsti ir vakcinācijas aptveres rādītāji Latvijā.

Perevoščikovs skaidro, ka pagājušā gada dati liecina, ka zīdaiņu vakcinācijas aptvere ir sasniegusi mērķa līmeni. Vakcinācijas aptvere bijusi 95%, izņemot vakcināciju pret rotavīrusa infekciju.

Minētie dati apkopoti par vakcīnām pret tādām slimībām kā tuberkuloze, B hepatīts, kombinētās vakcīnas pret stingumkrampjiem, garo klepu, difteriju un citām vakcīnām, kas iekļautas bērnu vakcinācijas kalendārā.

Arī otrajā dzīves gadā saņemamajām vakcīnām uzrādīti pietiekami labi rezultāti. Otrajā dzīves gadā bērni saņem kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu, un aptvere tai bija 98%. Vakcinācija pret vējbakām tiek saņemta līdz 15 mēnešu vecumam, un arī tai aptvere ir 98%.

Kopumā vakcinācijas aptvere zīdaiņiem un maziem bērniem Latvijā ir pietiekami laba un atbilst noteiktajam līmenim. Tomēr bērniem septiņu gadu vecumā, kā arī pusaudžiem, rādītāji varētu būt labāki, uzskata Perevoščikovs.

Piemēram, vakcinācijas aptvere kombinētajai vakcīnai pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu pagājušajā gadā bija 89% no visiem septiņgadniekiem. Vakcinācijai pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu aptvere bija 88%, bet pret vējbakām - 78%.

No 12 gadu vecuma bērni sāk saņemt pirmo vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju, kas ir daudzu ļaundabīgu audzēju iemesls. Šīs vakcinācijas aptveres rādītājs 12 gadus vecām meitenēm pērn bija 44%, savukārt zēniem - 36%. Speciālista vērtējumā, ievērojot onkoloģisko slimību bīstamību, tie ir nepieļaujami zemi rādītāji.

Tāpat 14 gadu vecumā ir paredzēta kombinētās vakcīnas saņemšana pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu, un pērn šīs vakcinācijas aptvere bija 89%.

Perevoščikovs uzsver, ka vakcinācija ir nopietns ieguldījums demogrāfisko rādītāju uzlabošanā un viens no izdevīgākajiem pasākumiem veselības labā, kas palīdz novērst gan saslimstību, gan mirstību.

Perevoščikovs atgādina, ka vakcināciju vajadzētu pēc iespējas veikt saskaņā ar vakcinācijas kalendāru. Dažkārt vecāki bērna vakcināciju atliek, taču vakcinācija agrīnā vecumā ir paredzēta tieši tāpēc, ka pastāv sakarība: jo mazāks ir bērns, jo lielāka iespējamība, ka slimība noritēs smagi.

Piemēram, garais klepus zīdaiņiem ir potenciāli nāvējoša slimība. Pagājušajā gadā šīs infekcijas izplatīšanās gan pieaugušo, gan pusaudžu vidū bijusi visai liela, kas nozīmē, ka risks inficēties zīdaiņiem bija ļoti augsts.

Speciālists vērš uzmanību kolektīvās imunitātes nozīmei - ja vienu gadu aptuveni 1000 bērnu nesaņem attiecīgo vakcīnu, tas kopumā nav liels ļaunums. Taču, ja nākamajā gadā nesaņem vēl 1000, aiznākamajā vēl 1000, tad 15 gadu laikā tie būs jau 15 000 bērnu, kas nav vakcinēti, un tas jau ir liels skaits, kas kolektīvai imunitātei neļaus pilnvērtīgi darboties un turpināt pasargāt nevakcinētos cilvēkus.

Attiecīgi, ja sabiedrībā kāda infekcija tiks atvesta no ārvalstīm, tad infekcijai izplatīties būs pietiekami viegli - veidosies ķēdes reakcija, jo inficētam cilvēkam ir lielāka iespēja satikt nevakcinētos.

Savukārt, ja aptvere ir vismaz 95%, tad matemātiskā varbūtība, ka inficēta persona satiek nevakcinētu, ir niecīga, un slimība nevar plaši izplatīties.

Perevoščikovs skaidro, ka šādi darbojas kolektīvā imunitāte - vakcinētie cilvēki no inficēšanās pasargā tos, kam imunitātes nav un kam vakcinācija ir kontrindicēta. Visās sabiedrībās ir pacienti - tādu gan nav daudz -, kas nedrīkst vakcinēties, jo viņiem, piemēram, ir imūndeficīts un dzīvās vakcīnas saņemt nedrīkst, taču tas nenozīmē, ka šiem cilvēkiem ir jāpaliek neaizsargātiem - viņus var sargāt kolektīvā imunitāte.

SPKC seko līdzi arī pieaugušo vakcinācijas aptverei pret difteriju un stingumkrampjiem - tā ir jāveic reizi desmit gados, un pērn tās aptvere bija 54%.

Līdztekus Perevoščikovs atzīmē, ka neliels vakcinācijas aptveres kritums visās vecuma grupās un attiecībā uz visām vakcīnām kopumā bija redzams Covid-19 pandēmijas laikā. Turpretī šobrīd, vērtējot visu vakcinācijas grupu vakcinēšanas pabeigšanas rādītājus, redzams, ka visās vakcinācijas grupās vakcinācijas rādītāji ir pieauguši, vienīgi dažām pieaugums nav vēl tik liels, cik būtu vēlams, lai sabiedrība kopumā būtu pasargāta.

Speciālists skaidro, ka šobrīd kopumā Eiropas Savienībā ievērojami pieaugusi saslimstība ar masalām.

SPKC pārstāvis norāda, ka viens no 1000 ar masalām saslimušajiem bērniem mirst. Pirms vakcinācijas periodā ar masalām izslimoja gandrīz visi bērni. Tātad, ja šobrīd gadā Latvijā piedzimst ap 13 000 bērnu, tad, ja visi saslimtu un vakcinācijas nebūtu, sagaidāmais nāves gadījumu skaits gadā būtu 13. Savukārt difterijas gadījumā pat pie vislabākās veselības aprūpes mirst vidēji katrs desmitais difterijas slimnieks.

SPKC aprēķini liecina, ka vakcinācijas programma katru gadu Latvijā palīdz novērst aptuveni 40 000 saslimšanas gadījumus ar tādām slimībām kā, piemēram, poliomielīts, difterija un masalas.