Vismaz 2000 eiro bruto un vēl: kas notiek uzņēmumā "CCC Riga Digital Services" - kāpēc darbinieki grib streikot
foto: LETA
"Šī cīņa nav tikai par konkrētu uzņēmumu - tā ir par ikviena darbinieka tiesībām Latvijā."
Sabiedrība

Vismaz 2000 eiro bruto un vēl: kas notiek uzņēmumā "CCC Riga Digital Services" - kāpēc darbinieki grib streikot

Ieva Ozoliņa

Jauns.lv

“Šie nav vienkārši sūdzību stāsti. Tie ir gadiem nerisināti jautājumi par darbinieku tiesībām, par cieņu pret cilvēku, kurš godprātīgi veic savu darbu. Mūsu cīņa ir par to, lai šiem cilvēkiem būtu nodrošināti elementāri darba apstākļi,” - par plānoto streiku uzņēmumā "CCC Riga Digital Services" stāsta Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS priekšsēdētāja Inga Vējiņa.

Vismaz 2000 eiro bruto un vēl: kas notiek uzņēmumā...

Neievērotas ne tikai rakstītas, bet arī nerakstītas normas

Kā Vējiņa norāda Jauns.lv, uzņēmumā "CCC Riga Digital Services" darbinieki jau ilgstoši saskaras ar situāciju, kur darba devējs neievēro pat vispārpieņemtas un Latvijā plaši pielietotas darba attiecību normas.

“Latvijā ir zināms, ka pirms svētku dienām darba diena tiek saīsināta. Šis darba devējs to ignorē. Tāpat arī, ja darbiniekam ir bērns, kurš mācās līdz 4. klasei, viņš var prasīt brīvdienu 1. septembrī ar saglabātu algu – bet uzņēmums šo principu neievēro. Šādi piemēri nav vienreizēji. Tā ir sistēma,” stāsta Vējiņa.

Viņa uzsver, ka darbinieki paši ir centušies runāt ar vadību, meklēt risinājumus. “Viņi bija pie citas arodbiedrības, bet tad vērsās pie mums – LAKRS – un iestājās par biedriem, dibinājām arodorganizāciju un sākām oficiālas sarunas ar uzņēmumu. Mēģinājām vienoties par darba koplīgumu, bet diemžēl darba devēja attieksme liecina par sistemātisku izvairīšanos no sarunām.”

Ilga vilcināšanās un izvairīšanās no dialoga

“Nav runa tikai par to, ka netiek ievērotas tiesības – ir runa par to, ka darba devējs mērķtiecīgi vilcina sarunas,” uzsver Vējiņa. “Tikšanās nenotiek, tiek teikts, ka nav saprasts, kad tā bija paredzēta. Ja tiekas, tad darba devējs prasa pārtraukumus, novilcina, lūdz pārcelt uz citu datumu. Ir sajūta, ka mērķis ir iztērēt laiku, nevis meklēt risinājumus.”

Neskatoties uz to, LAKRS stingri ievērojusi visus ar Darba strīdu likumu saistītos termiņus un procedūras. Tikai pēc ilgām, bet neproduktīvām sarunām arodbiedrība nolēma virzīties uz streiku.

Streiks kā pēdējais līdzeklis

Streiks bija ieplānots no 21. līdz 27. maijam, taču 20. maija pēcpusdienā LAKRS saņēma Rīgas pilsētas tiesas paziņojumu, ka darba devējs ir iesniedzis prasību atzīt streiku par nelikumīgu. Tā kā tiesvedība vēl nav notikusi, streiks uz laiku ir apturēts. "Mēs, protams, būtu bijuši priecīgāki, ja mēs jau 19. maijā būtu saņēmuši šo informāciju, ka viņš ir iesniedzis tiesā."

“Mēs rēķināmies ar likumu. Ja tiesa 28. maijā nolems, ka mūsu pieteikums ir likumīgs, mēs varēsim rīkot streiku,” skaidro Vējiņa.

Darbinieku prasības – pamatotas un taisnīgas

“Šīs prasības nav nekas radikāls. Tās ir saprotamas ikvienam, kurš pats ir strādājis un cīnījies par taisnīgu algu,” pārliecinoši saka Inga Vējiņa. Darbinieki pieprasa:

  1. Vienādu atalgojumu visiem darbiniekiem ar vienādiem darba pienākumiem, neatkarīgi no izmantotās valodas.

  2. Minimālo mēnešalgu 2000 eiro bruto apmērā visiem vienas profesijas pārstāvjiem.

  3. Darba dienas saīsinājumu par 2 stundām pirms svētkiem, kā tas pieņemts Latvijā.

  4. Brīvu dienu 1. septembrī vecākiem, kuru bērni mācās 1.–4. klasē, ar saglabātu darba algu.

  5. Darba vides uzlabošanu darbiniekiem, kas strādā ar ekrāniem:

  • apmaksātu redzes pārbaudi reizi gadā,
  • kompensāciju līdz 150 eiro gadā par brillēm vai lēcām.

“Šīs prasības ir ierasta prakse daudzviet Latvijā. Mēs necīnāmies par ekstra privilēģijām – mēs cīnāmies par normālu, taisnīgu darba vidi,” piebilst Vējiņa.

Brīdinājums darba devējam: likums aizsargā arī streikojošos

Arodbiedrība atgādina, ka likums aizliedz darba devējam pieņemt jaunus darbiniekus, lai aizvietotu streikojošos, kā arī piespiest citus darbiniekus veikt viņu darbu. Par šādu rīcību ir paredzēts naudas sods. “Mēs uzmanīgi sekosim līdzi, lai netiktu pārkāptas darbinieku tiesības arī streika laikā,” saka Vējiņa.

Tāpat LAKRS nodrošina saviem biedriem juridisko un praktisko atbalstu, tostarp arī kompensācijas no streika fonda.

Sarunas vēl ir iespējamas

Neskatoties uz spriedzi, LAKRS nav slēgusi durvis dialogam. “Streiks nav pašmērķis. Mēs vienmēr esam gatavi sarunām, ja vien darba devējs būtu tam atvērts. Šobrīd mēs ceram, ka tiesa nostāsies darbinieku pusē, bet pat pēc sprieduma mēs ceram uz iespējamu vienošanos,” uzsver Vējiņa.

“Šī cīņa nav tikai par vienu uzņēmumu,” saka Vējiņa. “"CCC Riga Digital Services" darbinieku drosme ir piemērs tam, ka arodbiedrības ir svarīgas, un kopā mēs varam panākt pārmaiņas. Šī cīņa nav tikai par konkrētu uzņēmumu - tā ir par ikviena darbinieka tiesībām Latvijā.”