LVRA atbalsta EM virzītos risinājumus izklaides trokšņu pārvaldībā
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) pauž atbalstu Ekonomikas ministrijas (EM) virzītajiem risinājumiem izklaides trokšņu pārvaldībā Rīgā un citās Latvijas pilsētās, informēja asociācijā.
LVRA norāda, ka ir nepieciešams regulējums, kas nosaka skaidras atbildības un mērīšanas kārtību, vienlaikus nesagādājot nesamērīgu slogu uzņēmējiem. Tādējādi piedāvātais risinājums neuzliek jaunas izmaksas viesmīlības un izklaides nozares uzņēmumiem, vienlaikus dodot iespēju pašvaldībām reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām un noteikt individuālus trokšņa robežlielumus lielākiem publiskiem pasākumiem.
Asociācijas prezidents Andris Kalniņš norāda, ka EM piedāvātais modelis ir saprātīgs kompromiss, kas ļauj gan nodrošināt iedzīvotāju mieru, gan saglabāt pilsētu kā dzīvīgu un pievilcīgu galamērķi.
Asociācija aicina iesaistītās puses turpināt darbu pie pilsētu nakts ekonomikas attīstības, kas ir būtiska darba vietu radīšanai, tūrisma attīstībai un pilsētas konkurētspējai Baltijas un Ziemeļeiropas mērogā.
Jau ziņots, ka EM saskaņošanai virzījusi vairākus trokšņus reglamentējošo dokumentu grozījumus.
Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtības grozījumu anotācijā EM norāda, ka patlaban neviens normatīvs neparedz kārtību, kas ļautu noteikt, cik lielu vides troksni rada izklaides vietās uzstādītās skaņu pastiprinošās iekārtas. Tostarp nevienā normatīvā netiek noteikti izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumi, tādējādi neļaujot objektīvi pārliecināties, vai izklaides vietu darbības rezultātā tiek ievērotas iedzīvotāju tiesības uz mieru, tostarp naktsmieru.
Tāpēc noteikumu projekts paredz jaunu nodaļu "Izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana". Tajā plānots noteikt, ka vides trokšņa, ko rada dažādās izklaides vietās uzstādītās skaņu pastiprinošās iekārtas, ievērojamais robežlielums ārtelpās ir 90 decibeli (dB(A)). Tas nozīmē, ka gadījumā, ja izklaides vietā nav uzstādītas skaņu pastiprinošās iekārtas, uz to neattiecas noteiktais vides trokšņa robežlielums ārtelpās.
Tāpat noteikumu projekts paredz papildināt punktu, kas nosaka, ka izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē pašvaldība uz iesnieguma pamata.
EM arī norāda, ka pašlaik nevienā spēkā esošajā normatīvā netiek noteikta izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides trokšņa robežlielumu mērīšana un novērtēšana. Tāpēc noteikumu projekts paredz papildināt apakšpunktu, kas nosaka, ka izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa mērījumus ārtelpā veic ar trokšņa monitoringa iekārtu 15 minūtes piecu metru attālumā no trokšņa avota, kura priekšā nav fizisku šķēršļu, un vismaz pusotra metra augstumā virs zemes.
Tāpat, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un efektīvi aizsargātu iedzīvotāju tiesības uz mieru, samazinot izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni un tā negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, paredzēti grozījumi likumā "Par piesārņojumu". Tajos paredzēts noteikt, ka administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem attiecībā uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni veiks pašvaldības policija.
Savukārt Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma grozījumu anotācijā EM norāda, ka patlaban nevienā normatīvā netiek noteikti publiskos pasākumos publiskā ārtelpā ievērojamie vides trokšņa robežlielumi. Tādējādi tiek radītas situācijas, kurās publisku pasākumu norises rezultātā potenciāli var tikt apdraudētas iedzīvotāju tiesības uz mieru.
Tāpēc likumprojekts paredz papildinājumu, kas nosaka, ka publiskā pasākumā publiskā ārtelpā ievērojamais vides trokšņa robežlielums ir 100 dB(A). Šis vides trokšņa robežlielums tika izvēlēts, balstoties uz citās Eiropas valstīs pastāvošo praksi attiecībā uz dzīvās mūzikas pasākumiem, norāda EM.
Grozījumi arī paredz, ka pašvaldība, lemjot par atļaujas izsniegšanu publiska pasākuma rīkošanai, var noteikt tajā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, kas var būt lielāki par 100 dB(A).
Jau ziņots, ka saskaņā ar tiesībsarga secinājumiem Latvijā esošais vispārīgais tiesību aizsardzības mehānisms, kā iedzīvotājiem vērsties pret skaļu trokšņošanu, nav efektīvs izklaides trokšņu gadījumā.
Lai arī izklaides vietas par trokšņošanu var sodīt līdz pat 5000 eiro, soda samaksāšana neaptur no atkārtotas rīcības. Likumdevējs ar efektīvu risinājumu kavējas, tāpēc tiesībsargs valdībai devis laiku to rast, aģentūra LETA uzzināja Tiesībsarga birojā.
