Kā neiekrist uz viltus palīdzības saucieniem vietnē "Facebook"? Skaidro bankas pārstāvis

Ārzemēs jau labu laiku pazīstams termins "charity scam" - situācijas, kad krāpnieki izveido ierakstus sociālajā vietnē "Facebook" vai citos sociālajos tīklos, uzdodoties, piemēram, par cilvēkiem, kuriem diagnosticēts vēzis vai kuri atveseļojas pēc briesmīgas autoavārijas, un kuriem nepieciešama materiālā palīdzība medicīnisko izmaksu segšanai. Nereti šādiem mērķiem tiek izmantoti arī krāpnieku it kā radinieki. Turklāt, vēstij pievienote materiāli - foto, video, u.tml.-  var būt arī oriģināli, tomēr nebūt saistīti ar stāstu, kāds sociālajos tīklos tiek izplatīts.

Kamēr neviens nenoliedz, ka aiz daudziem stāstiem, kas tiek izplatīti Latvijas publiskajā telpā, patiešām var slēpties reāli palīdzības lūgumi, Krops uzsver, ka "mūsdienās krāpnieki cenšas izkrāpt naudu visdažādākajos veidos, un nebūtu nekāds pārsteigums, ja tie censtos šādiem mērķiem izmantot arī labdarību".

Valsts policija notikušo izmeklē, kad saņem iesniegumu

Kā Jauns.lv atklāj Valsts policija (VP), "ziņojumi par šāda veida krāpšanu notiek samērā reti un VP neveic uzskaiti par šāda veida gadījumiem". "Dažkārt tirdzniecības vietās tiek nozagtas ziedojumu kastītes ar saziedoto naudu," piebilst likumsargi.

VP uzsver, ka šāda viltus ziedojumu vākšana viņu redzeslokā nonāk tikai pēc tam, kad kāds par tiem iesniedzis iesniegumu. "Saņemot iesniegumu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, policija to pārbauda," norāda VP. Tādēļ, lai izvairītos no iespējamiem riskiem Valsts policija aicina veikt ziedojumus, izmantojot oficiālās labdarības organizācijas.

Bankas pārstāvis: "Vākt ziedojumus internetā nav aizliegts."

"Vākt ziedojumus internetā nav aizliegts un komercbankas nepārbauda vai ziedojuma vācēja nodomi ir patiesi vai nē," atklāj "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops. "Tāpēc mēs allaž atgādinām, ka Latvijā tomēr ir gana daudz cienījamu un labi zināmu organizāciju, kuras palīdz ar ziedojumu vākšanu un arī "Swedbank" savus ziedojumus veic caur nevalstiskajām organizācijām. Tas gan nenozīmē, ka cilvēks nevar ziedot kam un kādā veidā vēlētos," piebilst Krops.

"Vienīgi, jāpatur prātā, ka atsaucoties kādam sirdi plosošam stāstam internetā, tie arī varētu būt cilvēki, kas izmanto līdzjūtību ļauniem mērķiem. Īpaši tagad, kad krāpnieki cenšas izkrāpt naudu visdažādākajos veidos, nebūtu nekāds pārsteigums, ja censtos izmantot arī labdarību. Un klienta lēmums kādam pārskaitīt savu naudu tomēr ir arī paša klienta atbildība," uzsver bankas pārstāvis.

Arī Krops, tāpat kā Valsts policija, iesaka ziedot līdzekļus līdzcilvēkiem tādos gadījumos, ja tas tiek darīts caur zināmiem un uzticamiem partneriem, piemēram, "Ziedot.lv", centru "Marta", "Dr.Klauns", u.c. Svarīgi krāpšanas novēršanas kotekstā runāt arī par kritisko domāšanu.

"Tās ne tikai var palīdzēt ar praktiskām lietām, bet arī palīdzēs ar uzraudzību un komunikāciju - lielāka iespēja pievērst ziedotāju interesi ir caur organizācijām, jo pie tām nonāk arī regulāri ziedotāji, kuriem varbūt tajā brīdī nav konkrēta ziedojuma mērķa un šāds ziedotājs izvēlas kādu no iniciatīvām kopējā sarakstā."

Melnais caurums - iedzīvotāju repatriācija

Vienīgais tā dēvētais "melnais caurums" varētu būt repatriācijas jautājumi, jo gadījumā, kad tuvinieks gājis bojā ārzemēs un viņam nav bijusi apdrošināšana, šie izdevumi jāsedz pašiem tuviniekiem, turklāt labdarības organizācijas nereti šos līdzekļus nevāc. "Repatriācijas summas pēdējo gadu laikā ir krasi pieaugušas un ir nesamērīgi augstas un mērāmas pat padsmit tūkstošu apmērā,"  norāda labdarības organizācijas "Palīdzesim viens otram" vadītājs un dibinātājs Edijs Pipars, kurš skaidro, ka augstās izmaksas ir viens no iemesliem, kādēļ viņa pārstāvētā organizācija ar ziedojumu vākšanu iedzīvotāju repatriācijai vairs nenodarbojas.

Arī "Ziedot.lv" Jauns.lv atklāj, ka ziedojumus repatriācijai nevāc. "Mēs ar to nenodarbojamies jau vairākus gadus. Mēs nevaram darīt visu un mūsu prioritāte ir iedzīvotāju veselība. Cilvēki, kas visbiežāk atbalsta iedzīvotājus šādās situācijās ir ģimenei tuvu stāvoši cilvēki," norāda Ziedot.lv.

Ne Ārlietu ministrijas (ĀM), ne valsts budžetā, kā vairumā Eiropas valstu, nav paredzēti līdzekļi repatriācijai smagas slimības vai nāves gadījumā, tādēļ ļoti svarīgi pirms došanās ceļojumā noformēt atbilstošu ceļojuma apdrošināšanas polisi. Ārlietu ministrija norāda, ka gadījumā, ja tuviniekiem vai draugiem nav līdzekļu, lai nosegtu repatriācijas izmaksas, pēc atbalsta var vērsties pašvaldībā, kur deklarēta mirušās personas dzīvesvieta. 

Ko darīt, ja rodas aizdomas, ka ziedojuma lūdzējs ir krāpnieks?

• Ja notikusi krāpšana, tad tieši cietušā iesniegumam Valsts policijā būs nozīme izmeklēšanas uzsākšanai un tālāk jau procesu virzīs izmeklētāji.
• Ja izlemjat ziedot naudu kādai labdarības organizācijai, tad ieteicams pirms tam pārbaudīt, vai organizācija reģistrēta un vai tai ir aktīvs statuss Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē.
• Dokumentējiet savus ziedojumus: Vienmēr pierakstiet, kad ziedojāt, kam ziedojāt un cik daudz naudas ziedojāt. Tas var vēlāk palīdzēt atpazīt krāpniekus.
• Pārliecinies par ziedojuma lūdzēja sniegtajām ziņām: vai kā pamatojums tiek sniegti konrēti dokumenti ar slimnīcas izrakstiem diagnozi u.c. pārbaudāmiem parametriem;
• "Facebook" profiliem, kas nereti cenšās kādu apkrāpt, bieži ir tikai daži sekotāji vai jums ar viņiem var būt maz kopīgu draugu;
• Izvēlies uzticamas maksāšanas metodes. Krāpnieki mazās ziedojumu shēmās nereti izmanto tādas platformas kā "PayPal" (izmantojot opciju "Friends and Family"), "Venmo", "Revolut" u.c., kas piedāvā ātru naudas apriti.

"Ja cilvēks jau ir ziedojis un tagad rodas aizdomas par krāpšanu, tad jebkurā gadījumā vispirms ir jāvēršas Valsts policijā," norāda Krops. "Protams, saņemot klientu sūdzības par kādu ziedojumu vācēju, arī banka pievērsīs tam papildus uzmanību, tomēr galavārds tāpat paliek cilvēkam, kas ziedojumu veicis."