Latvijas formula: Vai digitalizācija apdraud latviešu kultūru?
Latviešu valoda, kas spējusi pārdzīvot pārvācošanu un pārkrievošanu, nu saskārusies ar vēl lielāku izaicinājumu – globalizācijas ietekmē tās lietošana būtiski sarūk.
Jaunākajā diskusiju cikla “Latvijas formula” raidījumā eksperti sprieda par latviešu valodas un kultūras aktuālajiem apdraudējumiem. Kā allaž, diskusiju vadīja profesors Mārcis Auziņš, bet tajā piedalījās izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, Latvijas Universitātes (LU) Doktorantūras skolas direktore, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Zanda Rubene un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) tenūrprofesore akadēmiķe Baiba Rivža.
Iesākot sarunu, Mārcis Auziņš uzsvēra, ka vēsturiski Latvijas teritorijā piedzīvoti gan zviedru, gan vācu, gan krievu laiki, tomēr latviešu valoda joprojām ir dzīva. “Mūsu kultūra joprojām ir ar mums, mēs runājam latviešu valodā. Vai tiešām šobrīd ir situācija, ka mums īpaši būtu jāsatraucas par valodu, kultūru, vai ir kaut kādi īpaši jauni apdraudējumi?”
Digitālais izaicinājums
Izglītības ministre Dace Melbārde piekrīt diskusijas vadītājam, ka mūsu valoda un kultūra laika gaitā ir saskārusies ar dažādiem apdraudējumiem – ar pārvācošanas un rusifikācijas mēģinājumiem –, taču mēs joprojām runājam latviešu valodā un dziedam latviešu dziesmas. Bet mūsdienu izaicinājumi ir atšķirīgi. “Ja lūkojamies uz laikmetu, kurā dzīvojam, ir jāapzinās riski, kas ietekmē valodas un kultūras ilgtspēju. Šī laikmeta īpašā iezīme ir tā, ka viss notiek ļoti ātri, dinamiski un strauji mainās. Lielas izmaiņas ievieš digitālās transformācijas, kas veido spēles laukumu – tai skaitā arī nacionālajām kultūrām un valodai.”
Kā vēl vienu izaicinājumu ministre saskata mākslīgā intelekta ierobežotās latviešu valodas zināšanas. “Cilvēki tagad ļoti labprāt izmanto mākslīgo intelektu kā informācijas avotu. Arī es, protams, mēģinu ar to darboties, un secinājums ir tāds, ka angļu valodā es varu saņemt daudz kvalitatīvāku rezultātu nekā latviski. Mums ir jāmeklē risinājumi, lai cilvēki mākslīgo intelektu varētu pilnvērtīgi lietot arī latviešu valodā. Mēs nevaram no tā paslēpties, tā ir realitāte, kuru nevar nobremzēt, bet kurai ir jāgatavojas.”
Digitālā maigā vara
Šo domu attīsta arī LU profesore Zanda Rubene: “Dzirdot vārdu “apdraudējums”, mēs parasti domājam par kādu ārēja spēka ietekmi, nedaudz uzspiestu un vardarbīgu, tomēr patlaban, runājot par digitalizāciju, stāsts ir par maigo varu. Šis apdraudējums mūsu kultūrai un valodai notiek tā maigi un nepiespiesti. Mūsu valodai un kultūrai ir jākonkurē ar globālām parādībām globālajā tīmeklī. To ir ļoti, ļoti grūti izdarīt, īpaši, domājot par bērniem un jauniešiem. Ir jādomā, kā uzrunāt bērnu un jaunieti tā, lai viņam šī latviskā identitāte, latviešu kultūra, latviešu valoda šķistu atraktīvāka un pievilcīgāka nekā tas, ko piedāvā globālais tīmeklis.”
Profesore uzsver – problēma ir ne tikai tajā, ka jaunā paaudze savstarpējai komunikācijai aizvien vairāk izmanto angļu valodu, bet ka digitālās vides ietekmē cilvēki vispār mazāk sarunājas.
Valoda ir jālieto ikdienā
LBTU tenūrprofesore Baiba Rivža ir pārliecināta, ka digitālo vidi nepieciešams latviskot. “Valoda dzīvos tiktāl, cik mēs to lietosim. Tāpēc ir svarīgi to kopt gan ģimenē, gan skolā, gan citviet. Protams, ka digitālā vide ir ienākusi mūsu dzīvē; ar to jārēķinās. Domāju, ka visām datorprogrammām jābūt latviešu valodā. Jo vairāk mēs lietosim latviešu valodu, jo tā būs arī stiprāka.” Akadēmiķe atzīst, ka viņas mazmeita arī runā angliski. “Mans piecgadīgais mazbērns Līviņa ļoti labprāt runā angliski un lieto tik sarežģītus vārdus. Es saku, ka nesaprotu, bet viņa: “I will say you slowly.” Multfilmas ir angļu valodā, bet jācenšas, lai tās būtu latviski. Mums ir brīnišķīgas grāmatas! Kādreiz bija obligātā literatūra, kas pa vasaru jāizlasa, bet tagad – pēc skolotāja ieskatiem. Mums ir maksimāli jācenšas, lai cilvēki lietotu savu valodu.”
Visu diskusiju skaties XTV.lv
