Komponiste Gundega Šmite triumfē prestižā komponistu konkursā “Rostrum”
foto: Publicitātes (Kristaps Kalns)
Komponiste Gundega Šmite.
Kultūra

Komponiste Gundega Šmite triumfē prestižā komponistu konkursā “Rostrum”

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Latvijas Radio 3 – Klasika pieteiktā komponistes Gundegas Šmites kompozīcija “Baltie putni” (The White Birds, 2024) stīgu trio – vijolei, altam un čellam – ir atzīta par izcilāko darbu 71. Starptautiskajā komponistu konkursā “Rostrum”, kas no 13. līdz 16. maijam norisinājās Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā. Konkursā piedalījās radio producenti un pārstāvji no 22 valstu sabiedriskajiem medijiem četros kontinentos, kopumā izvērtējot 42 darbus, kas komponēti pēdējo piecu gadu laikā.

Komponiste Gundega Šmite triumfē prestižā komponis...

“Pirmā sajūta, uzzinot, ka esmu uzvarētāja, bija absolūts pārsteigums! Zināju, ka mans darbs tiek vērtēts konkursā, bet tiešām negaidīju, ka šis noskaņās balstīts kamermūzikas darbs trim stīgu instrumentiem iegūs uzvaru starptautiskā mērogā, kurā bieži dominē lielformāta simfoniskie skaņdarbi. Man sagādā milzu gandarījumu, ka “Baltie putni” tagad lido arī ārpus Latvijas. Instrumentālā mūzika ir starptautiska valoda, un tai nav vajadzīgs tulkojums – šī uzvara man apliecina, ka tas, ko rakstu, ir vajadzīgs arī pasaulei. Un kāda sagadīšanās – tieši šodien, kad saņēmu ziņu par uzvaru, tiek izdots arī “Trio Baltia” debijas albums,” priecājas komponiste Gundega Šmite.

“Baltie putni nav pazīstami ar dziedošām balsīm – viņu valoda ir spārnu vēdas, kliedzieni, čauksti, saucieni. Tieši šīs īpatnējās skaņas kļuvušas par iedvesmu skaņdarbam, kas tik trāpīgi atklāj Latvijas ainavas un dabas noskaņas. Četru Baltijas putnu tēli, ieausti stīgu trio faktūrā ar apbrīnojamu poētiskumu, kas raksturīgs Gundegas Šmites rokrakstam,” stāsta Latvijas Radio 3 – Klasika mūzikas ierakstu producente, “Rostrum” žūrijas locekle Anna Veismane.

Kompozīcija “Baltie putni” veltīta “Trio Baltia” mūziķēm – Paulai Šūmanei (vijole), Jevgēnijai Frolovai (alts) un Annai Veselovai (čells). Darbā iekļautas četras muzikālas miniatūras, kas ataino četru balto putnu – paugurknābju gulbju, gredzenūbeļu, kaiju un balto stārķu – skaņu pasauli un poētisko dabu. Kā uzsver pati komponiste Gundega Šmite: “Šie putni nav izcilākie dziedātāji. Piemēram, baltajiem stārķiem ir pavisam neattīstīts balsenes aparāts – viņi rada tikai šņākoņas, krakšķus un klaudzinošus skaņas signālus ar knābi. Putnu skanīgas izpausmes kā spārnu vēdas, ligzdas dzīve, knosīšanās un knābja klabināšana manī raisīja iztēles vilni, kurus vēlējos tulkot stīgu instrumentu balsīs.”

“Latvijas Radio šajā komponistu forumā piedalās jau kopš 1993. gada, un mums, kā klasiskās mūzikas kanālam, tā ir fantastiska iespēja parādīt pasaulei atšķirīgus latviešu autoru skaņdarbus un rokrakstus. Vienlaikus tiek sasniegta miljonu auditorija, jo rekomendētos darbus raida visas “Rostrum” dalībvalstis. Uzvarētāju godā savulaik bijuši Ēriks Ešenvalds, Santa Ratniece, Mārtiņš Viļums, Kristaps Pētersons, Krists Auznieks, tagad viņiem pievienojusies arī Gundega Šmite,” norāda Latvijas Radio 3 – Klasika direktore Gunda Vaivode.

Latvijas Radio 3 – Klasika šogad izvirzīja trīs spilgtus darbus, ar kuriem Latvija forumā tika pārstāvēta pārliecinoši. Līdztekus Gundegas Šmites skaņdarbam, Rutas Paideres kompozīcija “Magnificat” (Latvijas Radio kora un diriģenta Kaspara Putniņa interpretācijā) tika iekļauta “Rostrum” ieteikto darbu desmitniekā. Savukārt jaunā komponista Aleksandra Avrameca orķestra darbs “Ausma”, ko pirmatskaņoja Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Aivja Gretera vadībā, tika atzīts par vienu no pieciem labākajiem darbiem kategorijā komponistiem līdz 30 gadu vecumam.

Starptautisko komponistu forumu “Rostrum” rīko Starptautiskā Mūzikas padome (International Music Council) sadarbībā ar UNESCO, un tā mērķis jau septiņus gadu desmitus ir sekmēt laikmetīgās mūzikas izplatību radio un starptautisku profesionāļu vidē. Foruma ietvaros izraudzītie darbi tiek aktīvi pārraidīti raidorganizācijās visā pasaulē – 2024. gadā atlasītie skaņdarbi tika atskaņoti aptuveni 600 reizes, tostarp Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) tīklā.