Latvijas iedzīvotājiem nākas strādāt ilgāk nekā cilvēkiem Rietumeiropā
2024. gadā faktiskais vidējais nostrādāto stundu skaits nedēļā nodarbinātajiem (gan par pilnu, gan daļēju likmi) vecumā no 20 līdz 64 gadiem Eiropas Savienībā (ES) bija 36,0 stundas, kas ir mazāk, salīdzinot ar 37,0 stundām 2014. gadā. Latvijas iedzīvotāji strādā vairāk nekā daudzās citās ES valstīs.
Analīze par ES valstīm parāda ievērojamas atšķirības. 2024. gadā garākā darba nedēļa tika fiksēta Grieķijā (39,8 stundas), Bulgārijā (39,0), Polijā (38,9) un Rumānijā (38,8). Latvija - piektajā vietā ar 38,3 stundām. Tikpat daudz strādā arī Lietuvā. Igaunijā darba laiks tiek ierobežots 36,5 stundas.
Īsākā darba nedēļa ir Nīderlandē (32,1 stunda), kam seko Dānija, Vācija un Austrija (pa 33,9 stundām). Kopumā pēc šiem datiem viegli redzama tendence - jo bagātāka valsts, jo mazāk tajā strādā cilvēki. Nu, tas ir loģiski.
Starp ekonomiskās darbības veidiem ES 2024. gadā ilgākā darba nedēļa bija lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zvejniecībā (41,2 stundas), kalnrūpniecībā (38,8) un būvniecībā (38,7). Īsākā darba nedēļa fiksēta mājsaimniecību kā darba devēju darbībā (26,7), izglītībā (31,9) un mākslas, izklaides un brīvā laika jomā (32,9).
Ne visi tomēr uzskata, ka Latvijā iedzīvotāji pārstrādājas. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, uzņēmējs Andris Bite uzskata, ka valsts iedzīvotājiem būtu jāstrādā sešas dienas nedēļā.
