Mākslas stacijā “Dubulti” vasaru sagaidīs ar unikālu izstādi
Vasaras sākumā mākslas stacijā “Dubulti” — daudzfunkcionālajā telpā, Jūrmalā atklās izstādi “Pavisam mazas svinības”.
Mākslas stacijā “Dubulti” apvienojas laikmetīgās mākslas centrs un funkcionējoša dzelzceļa stacija, Jūrmalas pilsētvidē. Izstādes “Pavisam mazas svinības” atklāšana paredzēta 6. jūnijā, pulksten 17.00.
Izstāde, ko veidojis Kristaps Ancāns un Pauls Rietums, kuratores Ingas Šteimanes vadībā, iezīmē Mākslas stacijas “Dubulti” desmito darbības gadu. Kopš 2015. gada šī unikālā platforma ir devusi jaunu skatījumu uz laikmetīgās mākslas iespējām publiskajā infrastruktūrā.
Dubultu stacija ir attīstījusies par hibrīdtelpu, neiemainot vienu funkciju pret citu, kur esi viesis gan izstāžu telpā, gan stacijā. Šī mijiedarbība veido pieejamu kultūrtelpu, ļaujot laikmetīgajai mākslai ienākt sabiedrības ikdienā.
Izstādes centrā atrodas protoindustriālas modulārās sistēmas. Tās ir izstrādātas sadarbībā ar “Latvijas Finieri”, “Troju” un “IGLU Soft Play”. Pēc izstādes daļa šo moduļu paliks stacijas publiskajā uzgaidāmajā zonā, radot paliekošu un funkcionālu mantojumu ārpus izstādes norises laika.
“Pavisam mazas svinības” apbrīno trauslās robežas starp mākslu un dizainu, vienlaikus iedziļinoties smalkajās pārejas zonās, kur dažādas jomas, nozares un autorības satiekas ne tikai materiālā un formā, bet arī kopīgā ziņkārē par ikdienišķo daudzslāņainību un tās pretrunām sabiedrībā. Patiesie svētki neslēpjas tikai formā. Tie ir uzmanībā, apstāšanās brīdī, skatienā, kas uzkavējas nedaudz ilgāk, nekā nepieciešams.
Izmantojot telpiskas iejaukšanās un materiālu eksperimentus, izstāde interesējas par Dubultu stacijas daudzslāņaino arhitektonisko identitāti — sākot no tās saknēm sociālistiskas reprezentācijas arhitektūrā līdz formā iestrādātam avangardam, kas negaidīti savienots ar lirisku naratīvu. Ancāns un Rietums ciena šo publisko telpu, vienlaikus uzmanīgi pārveidojot tās fizisko un simbolisko klātbūtni.
Izstāde šķīdina ne vien klasifikāciju robežas, bet arī ikdienas uzvedības impulsus. Tā rada vietu statiskumam kustībā un uzmanībai ieradumā. Skatītājs var kļūt par daļu no darba, apsēžoties uz skulptūras vai atspiežoties pret ideju.
Šajā telpā robežas starp vērotāju un līdzdalībnieku kļūst neskaidras: vai objekts ir radīts, lai noturētu tavu svaru, vai — lai balstītu ideju. Šajā telpā funkcija valkā fikcijas masku, bet fikcija kļūst par struktūru funkcionālajā.
Sadarbība ar industriju un atbalsts
Izstāde tapusi ciešā sadarbībā ar trim partneriem - vadošiem nozares uzņēmumiem Latvijā, kuru ieguldījums ir ne tikai materiāls, bet arī konceptuāls. Dizaina un izgatavošanas process pats par sevi kļuva par izstādes naratīva neatņemamu daļu — dzīvu dialogu starp radošo ieceri un rūpniecisko precizitāti.
“Latvijas Finieris”, viens no ievērojamākajiem augstas kvalitātes bērza saplākšņa ražotājiem Eiropā, nodrošina izejmateriālu, kas kalpo par pamatu modulārajai sistēmai. “Troja”, kas pazīstama ar individuāli pielāgotiem koksnes apstrādes risinājumiem, piedalījās fizisko formu izstrādē un prototipu veidošanā.
“IGLU Holdings”, starptautiski atzīts bērnu mēbeļu un rotaļlaukumu ražotājs, sniedza iespēju sadarboties un pētīt potenciālus, uzdot jautājumus par esošajiem ražošanas procesiem un alternatīvām stratēģijām to izmantošanā.
Šie uzņēmumi sniedza ne tikai savu profesionālo ekspertīzi un infrastruktūru, bet arī atvērtības, ziņkāres un starpnozaru sadarbības garu. Šī sadarbība starp industriju un māksliniekiem nav vienkārši "aizkulišu ražošana”, tā ir daļa no mākslas darba — stāsts par kopīgu eksperimentēšanu un jaunu risinājumu rašanos.
