Starptautiskas zvaigznes un jaunās latviešu balsis Hendeļa operas Flavio, langobardu ķēniņš jauniestudējumā
Latvijas Nacionālajā operā 21. maijā pirmizrādi piedzīvos Georga Frīdriha Hendeļa operas Flavio, langobardu ķēniņš iestudējums. Skatītāji šo operu iepazīs augstu novērtētajā Baireitas Baroka operas festivāla 2023. gada inscenējumā, ko režisējis ievērojamais kontrtenors Makss Emanuels Cenčičs, iestudējumu veidojot kopā ar scenogrāfu Helmutu Štirmeru, kostīmu mākslinieci Korinu Gramosteanu un gaismu mākslinieku Romēnu de Lagardu.
Lomas atveidos divi no šobrīd ievērojamākajiem kontrtenoriem pasaulē – iestudējuma režisors Makss Emanuels Cenčičs (Gvido) un Remī Bress-Feijē (Flavio). Jauniestudējumā Latvijas skatītājus gaida arī atkalsatikšanās ar jaunās paaudzes latviešu operdziedātājiem Katrīnu Paulu Felsbergu (Emīlija) un Daniilu Pogorilesu (Lotario), kas guvuši arī starptautisku profesionālo pieredzi. Pirmo reizi nozīmīgas lomas Latvijas Nacionālās operas izrādē atveidos mecosoprāns Anna Amanda Stolere (Teodata), soprāns Ilze Grēvele-Skaraine (Vitidže) un tenors Mārtiņš Zvīgulis (Ugone). Uzvedumā piedalīsies arī plašs mīmistu ansamblis.
Langobardu ķēniņš Flavio iekāro sava padomnieka meitu Teodatu. Viņa kaislība izraisa notikumu virkni, kurā savijas mīlas un politiskās intrigas, traģēdija un komēdija. Operu Flavio, langobardu ķēniņš Hendelis sarakstīja 1723. gadā, rēķinoties ar Londonā sumināto itāļu solistu Senezīno un Frančeskas Kuconi vokālo meistarību. Pēc atkārtotām izrādēm 1732. gadā opernamu apritē Flavio, langobardu ķēniņš atgriezās vien 20. gadsimta 60. gados, un uzskatāms par opermūzikas retumu.
“Flavio ir īpašs darbs opermākslas vēsturē, jo tas ir balstīts patiesos faktos, kas notika 17. gadsimtā – pirms Hendeļa laika. Opera atsaucas uz lorda Bolingbroka lietu: viņš tika notiesāts par slepkavību, bet vēlāk karaļa Čārlza II laikā tika attaisnots. Viņa dēls – arī lords Bolingbroks – Hendeļa laikā kļuva par premjerministra politisko sāncensi un vadīja kustību, kas atbalstīja katolisko Stjuartu monarhiju. Hendelis, kurš pats bija protestantu pusē, radīja Flavio kā politisku satīru, kurā kritizē absolūtismu – īpaši katoļu absolūtismu –, sasaistot operu ar šo vēsturisko gadījumu. Tātad tā nav tikai viegla izklaide, bet darbs ar reāliem notikumiem un personībām. Šāda kombinācija ir reti sastopama baroka operā un padara Flavio patiesi unikālu,” uzsver Makss Emanuels Cenčičs, kurš par vienu no Baireitas Baroka festivāla pamatuzdevumiem licis maz zināmu baroka operu popularizēšanu. Viņa veidotā operas Flavio, langobardu ķēniņš iestudējuma darbība notiek laikmetā, kad valdīja karalis Čārlzs II, kurš operā pārstāvēts kā titulvaronis Flavio. Uz skatuves ir radīta Hemptonkortas pils gaisotne, un uzvedums veidots kā barokāla kinofilma.
“Man ir patiess prieks, ka uz Latvijas Nacionālās operas skatuves pēc divdesmit gadu pārtraukuma atkal skanēs baroka mūzika – Georga Frīdriha Hendeļa opera Flavio, langobardu ķēniņš. Šis darbs atšķiras no pārējās Georga Frīdriha Hendeļa mūzikas, ko pazīstam. Lai arī nav tik populāra, tā ir ļoti saturīga un skaista opera,” saka jauniestudējuma muzikālais vadītājs Andris Veismanis.
Opera Flavio, langorbardu ķēniņš būs skatāma tikai sešas reizes 21. un 23. maijā, 1. jūnijā, kā arī 17., 19. un 21. decembrī.
Iestudējumu iesakām apmeklēt skatītājiem no 14 gadu vecuma.
Sarunas pirms pirmizrādēm par operu Flavio, langobardu ķēniņš notiks 19. maijā pulksten 18.30 Jaunajā zālē.
