Liepnieks: Melbārde nolēma, ka viņai labāk ieiet vēsturē ar vienīgās jēdzīgās reformas norakšanu

“Šī bija vienīgā jēdzīgā reforma, kuru, ja īstenotu, Vienotība varētu objektīvi lielīties, ka kaut kas ir paveikts tiešām strukturāls, svarīgs, grūts, bet vajadzīgs. Bet jaunā izglītības ministre acīmredzot nolēma atsēdēt neko nedarot. Pārcelt uz nākošo Saeimu, nozīmē pilnībā norakt.  Dace Melbārde nolēma, ka viņai labāk ieiet vēsturē ar vienīgās jēdzīgās reformas izglītības jomā norakšanu un algas saņemšanu vienīgi par ierašanos darba vietā,” sociālajā vietnē X raksta publicists Jurģis Liepnieks.

Jauns.lv jau rakstīja, ka Izglītības ministrija uzskata, ka jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" pilnā apmērā varētu ieviest 2027./2028.mācību gadā, nevis ar nākamo mācību gadu.

2025./2026.mācību gadā plānots sagatavoties jaunā modeļa ieviešanai, tostarp paredzot papildu finansējumu un profesionālo pilnveidi atbalsta personālam, stiprināt skolu vadību, kā arī turpināt darbu ar pašvaldībām pie skolu tīkla sakārtošanas. Plānots arī turpināt darbu pie Izglītības likuma grozījumu un saistošo valdības noteikumu projektu izstrādes un apstiprināšanas.

Kas ir "Programma skolā" modelis?

Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem. Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.

Tikai pēc tam, kad būs panākta konceptuāla vienošanās par finansējuma avotu, varēs apstiprināt normatīvo regulējumu par jauno finansēšanas modeli, pagājušā gada nogalē vienojās valdība.