Adopcijas reģistrā ir 1097 bērni, bet tikai 102 ģimenes pašlaik aktīvi interesējas par adopciju

Minētās ģimenes adopcijas procesu vēl nav sākušas, bet vērsušās LM, lai saņemtu informāciju par adoptējamiem bērniem. Kā norāda Veldze, adopcijas gadījumu skaits pēdējos gados samazinās, kas, iespējams, skaidrojams ar tādiem Covid 19 pandēmijas un karadarbības Ukrainā izraisītiem faktoriem kā nodarbinātība, nestabilitāte darba tirgū, ienākumu līmenis, energoresursu krīze, emocionālā sfēra, ikdienas dzīves un paradumu maiņa.

LM pārstāve uzsver, ka lēmumu uzņemt ģimenē bērnu ietekmē ģimenes finansiālās iespējas, ģimenes psiholoģiskās labklājība, tostarp nedrošība par savu finansiālo stāvokli, pamatojoties uz šī brīža pasaules notikumu un nestabilitātes fonu.

"Cilvēki šodienas apstākļu ietekmē ir piesardzīgāki pret aprūpes pienākumu uzņemšanos un pauž lielāku satraukumu par ģimenes iespējām nodrošināt bērna vajadzības un aprūpi ilgtermiņā, " norāda Veldze.

Pēc LM apkopotās informācijas, adoptētāji galvenokārt vēlas adoptēt vienu bērnu no viena līdz septiņu gadu vecumam (ieskaitot) bez ievērojamiem veselības traucējumiem un, adopcijas reģistrā iekļautas ziņas par 37 adoptējamiem bērniem šajā vecumā, no kuriem 11 ir bez veselības problēmām, taču ir vairāku bērnu grupā (māsas, brāļi, pusmāsas, pusbrāļi).

Pamatojoties uz Bērnu aizsardzības centra sniegto informāciju uz 2025.gada 1.aprīli Latvijā bija 711 audžuģimenes, tai skaitā arī audžuģimenes, kurās dažādu pamatotu iemeslu dēļ nav ievietoti bērni. Audžuģimeņu aprūpē kopskaitā atradās 1374 bērni.

Kopumā pērn bērnu aprūpes iestādēs atradās 586 bērni, kuru lielākā daļa - 337 - ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem, informē LM.

Daļa aprūpes iestādēs esošo bērnu ir ar smagām traumām vai veselības problēmām, kas prasa īpašu aprūpi. Tāpēc audžuģimenes var baidīties vai nebūt gatavas uzņemt bērnus ar attīstības traucējumiem vai pusaudžus ar sarežģītu uzvedību un atkarības problēmām.

Veldze uzsver, ka Latvijā joprojām trūkst pietiekami daudz audžuģimeņu, jo tas ir emocionāli, finansiāli un praktiski izaicinošs uzdevums. Vienlaikus jāņem vērā, ka daudzi potenciālie adoptētāji vēlas ļoti mazu bērnu - parasti līdz 7 gadu vecumam, taču lielākā daļa aprūpes iestādēs esošo bērnu ir vecāki vai atrodas brāļu vai māsu grupās, līdz ar to viņus grūtāk ievietot vienā ģimenē.

Ministrijai nav ziņu par adoptētājiem, kuri apgūst adopcijas apmācības, jo šādu uzskaiti tā neveic.

Ministrijas ieskatā regulāri sniedzamais finansiālais atbalsts audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un tā pārskatīšana sniedz būtisku ieguldījumu un atstāj lielu pozitīvu ietekmi uz ģimenes iespējām aprūpēt bērnu, tādēļ arī 2026.gadā LM iesniegs atkārtotus priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Priekšlikumi paredz atlīdzības celšanu audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm, atlīdzības palielināšanu aizbildņiem par pienākumu pildīšanu un pabalstu pārskatīšanu adoptētājiem.

Tāpat plānots palielināt pabalstu audžuģimenē ievietota un aizbildnībā esoša bērna uzturam, kā arī ieviest aizbildņu sociālās garantijas (uzkrāt sociālās iemaksas pensiju, bezdarba, invaliditātes apdrošināšanai). Papildus plānots ieviest virkni atbalsta pasākumus specializētajām audžuģimenēm, piemēram, veselības un civiltiesisko apdrošināšanu, kā arī atelpas brīža pakalpojumu.

LM apgalvo, ka minētie atbalsta pasākumi stiprinās esošās audžuģimenes un motivēs izvēlēties iespēju kļūt par audžuģimenēm personas, kuras par to vēl šaubās.

Ministrija jau radusi iespēju finansējuma novirzīšanai 0,6 miljonu eiro apmērā, lai audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem nodrošinātu individuālām vajadzībām atbilstošu atbalstu un pakalpojumus veselības uzlabošanai, attīstībai un prasmju pilnveidošanai, balstoties uz speciālistu vai ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru sociālo darbinieku vērtējumu vai rekomendācijām. Jauno papildu atbalstu audžuģimenēs ievietotiem bērniem uzsāks sniegt jau vasarā, informē LM.

Pērn ministrija sadarbībā ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem īstenoja sociālu kampaņu "Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!". Tās mērķis bija rosināt iedzīvotājus kļūt par uzņemošo ģimeni, samazināt institucionālā aprūpē esošo bērnu skaitu, kā arī mazināt aizspriedumus pret bērniem, kuri ir palikuši bez vecāku gādības. Kampaņas laikā apkopotie secinājumi liecina, ka uzņemošo ģimeņu piesaistē arī turpmāk ir svarīgi radīt daudzveidīgu informāciju sabiedrībai kopumā skaidrojot gan uzņemošo ģimeņu lomu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru devumu, gan arī aizvien aktuālos stereotipus par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības un uzņemošajām ģimenēm, norāda LM.

Arī šajā gadā LM rīkos kampaņu uzņemošo ģimeņu popularizēšanai, īpaši uzsverot viesģimeņu lomu un nozīmību, turpinot pagājušā gada kampaņas laikā iesākto.

Vienlaikus ministrija turpina darbu arī pie audžuģimeņu specializācijas, strādājot pie specializētās audžuģimenes bērniem ar uzvedības vai atkarību traucējumiem izveides.