Revakcināciju pret masalām varētu veikt agrākā vecumā

Latvijā šobrīd izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MPR vakcīnu). Latvijā un citās valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas potes ar to. Pirmo bērns saņem 12 līdz 15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā.

Veselības statistikas datubāzē pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā vakcinācijas aptvere attiecībā uz pirmo poti sasniedza 100%, bet gadu iepriekš 96,8%. Periodā kopš 2013.gada imunizācijas līmenis nav bijis zemāks 93,2%.

Savukārt otro poti, kas jāsaņem septiņu gadu vecumā, 2023.gadā saņēmuši 91,7% bērnu, bet gadu iepriekš 85,8%. Periodā no 2013.gada līdz 2023.gadam zemākais rādītājs bijis 2021.gadā - 84,7%.

Vienlaikus Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vakcinācijas datu analīze liecina, ka ap 14 000 jeb 4% bērnu no viena līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām. Speciālisti uzsver, ka tas ir ievērojams skaits neimūno bērnu, lai ļautu veidoties infekcijas izplatīšanās ķēdēm un izraisītu masalu uzliesmojumus arī mūsu valstī, turpinoties saslimstības pieaugumam citās valstīs un ņemot vērā, ka ceļo arī pret masalām nevakcinēti cilvēki.

Imunizācijas valsts padome oktobrī rosinājusi no 2026.gada otro MPR poti veikt ātrāk - četru līdz sešu gadu vecumā. Revakcinācijas vecuma pazemināšanu atbalstījusi arī Nacionālā masalu un masaliņu eliminācijas komisija.

SPKC epidemioloģe Linda Krauze komisijai apliecinājusi, ka arī centrs atbalsta pāreju otrās devas ievadīšanai jaunākā vecumā. Viņa skaidro, ka vakcīnas otro devu var ievadīt ne agrāk par četrām nedēļām pēc pirmās devas ievadīšanas, tomēr ieteicamais starplaiks ir no četriem līdz sešiem gadiem.

Četru līdz sešu gadu starplaiks izvēlēts, jo šādi ir panākta optimāla imūnreakcija, bērnu imūnsistēma šajā vecumā parasti labi reaģē uz vakcīnu, nodrošinot efektīvu imunitāti, skaidro speciāliste. Savukārt otrās devas saņemšana vēlāk, kas ir septiņos gados un vēlāk, ir saistīta ar dažādiem individuālajiem un sabiedrības veselības riskiem, piemēram, neaizsargātību pret slimībām, kamēr bērns nav saņēmis otro devu, atzīst Krauze.

Tā, piemēram, kamēr Latvijā un Igaunijā otro vakcīnas devu ievada septiņu gadu vecumā, Lielbritānijā otrā deva jāsaņem bērniem trīs gadu un četru mēnešu vecumā, bet Slovākijā un Dānijā - četros gados.

Veselības ministrija solījusi virzīt revakcinācijas vecuma pazemināšanas jautājumu tālāk.

Savukārt šogad martā padome arī rekomendējusi izmantot vienu kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu un arī vējbakām, kā tas ir bijis agrāk. Patlaban šo atsevišķo poti pret vējbakām bērns saņem 12 līdz 15 mēnešu vecumā un revakcināciju - septiņu gadu vecumā.

Padome norāda, ka šāda kombinētā vakcīna uzlabotu arī vakcinācijas aptveri pret vējbakām, jo vērojama tendence, ka bērnu vecāki atsakās no vējbaku vakcīnas, kā rezultātā pieaug ar tām stacionētu nevakcinētu bērnu skaits, tostarp ar smagām komplikācijām.

Tāpēc padome lēmusi uzdot Nacionālajam veselības dienestam rast iespēju vakcīnu iepirkumam pievienot pozīciju par šo visu četru komponenšu kombinēto vakcīnu.

SPKC šogad 1.maijā ziņoja, ka Latvijā kādam cilvēkam laboratoriski apstiprināta saslimšana ar masalām. Centrs ir apzinājis saslimušā kontaktpersonas Latvijā un jauni saslimšanas gadījumi nav konstatēti. Centrā aģentūrai LETA apliecināja, ka līdz otrdienai informācija par jauniem saslimšanas gadījumiem nav saņemta.

SPKC vērtējumā pēdējos gados Latvijā epidemioloģiskā situācija ar masalām bijusi relatīvi labvēlīga. Pēdējos desmit gados viens masalu gadījums reģistrēts 2023.gadā, trīs gadījumi 2019.gadā, bet 25 gadījumi 2018.gadā. Vairāki saslimšanas gadījumi 2018.gadā tika saistīti ar ceļojumiem. Starp saslimušajiem septiņi bija bērni, no tiem pieci vakcinācijas vecumu nesasnieguši bērni, bet divi - to sasnieguši, bet nevakcinējušies.

Vairāki cilvēki pēdējā desmitgadē slimojuši arī ar masaliņām. Šogad nav apstiprināts neviens masaliņu gadījums, noskaidroja aģentūra LETA. Savukārt 2024.gadā slimojuši divi cilvēki, 2022.gadā - viens, bet 2018.gadā un 2019.gadā - pa trim.

Epidēmiskais parotīts jeb cūciņa pērn 2024.gadā atklāta trīs cilvēkiem, 2023.gadā - trīs, 2022.gadā - diviem, 2021.gadā - diviem, 2020.gadā - pieciem, 2019.gadā - sešiem, 2018.gadā - diviem, 2017.gadā - četriem, 2016.gadā - sešiem, bet 2015.gadā - 21 cilvēkam. Šogad nav apstiprināts neviens epidēmiskā parotīta gadījums.

Savukārt vējbakas šogad četru mēnešu laikā skārušas 200 cilvēkus, pērn - 453, 2023.gadā - 516, 2022.gadā - 268, 2021.gadā - 232, 2020.gadā - 465, 2019.gadā - 1677, 2018.gadā - 1635, 2017.gadā - 1564, 2016.gadā - 1705, bet 2015.gadā - 2058 cilvēkus.