Rēzeknē svinīgā pasākumā atzīmēs Latgales kongresa dienu

Kopš 2019. gada 27. aprīlis ir noteikts par Latgales kongresa dienu. Šis datums izraudzīts, jo 1917. gada 26. un 27. aprīlī Rēzeknē notika pirmais Latgales kongress. Tajā tika lemts, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem paturot pašnoteikšanās tesības valodas, baznīcas, skolu, tautsaimniecības u.c. jautājumos. Šis lēmums bija nozīmīgs sākumpunkts vēlākajai neatkarīgas Latvijas Republikas dibināšanai.

Ņemot vērā, ka šogad svētku diena iekrīt svētdienā, ikviens Latgales iedzīvotājs un viesi  aicināti 15:00 pulcēties  pie piemiņas vietas “Latgolys kongresam – 100” (Atbrīvošanas alejā 61).

15.30 – gājiens līdz Latgales atbrīvošanas piemineklim “Vienoti Latvijai”. 15.40 – ziedu nolikšana pie latgaliešu kultūras darbinieku piemiņas vietām: F. Trasuns, N. Rancāns, V. Seile,  F. Kemps, V. Luocs, M. Bukšs, O. Kūkuojs,  izlaušanās spēles dalībnieku apbalvošana un Zemessardzes 3.Latgales brigādes 32.kājnieku bataljona mācību noslēgums.

Pasākumā piedalīsies iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Saeimas deputāti, pašvaldību vadītāji, Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis. Pasākumu kuplinās vīru koris “Graidi” un Tihovsku ģimene.

Latgales kongresa dienu organizē Latgales kongresa lēmumu izpildes padome, Latgaliešu kultūras biedrība un biedrība “Kroma Kolna bruoliste” sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību un Latgales plānošanas reģionu.

LATGOLYS KONGRESA DĪNAI VEĻTEITĪ PASUOKUMI

25. apreļs

Nūvodvuiceibys stuņdis

25.04.2025. sevkur pasaulē i Latvejā nūvodvuiceibys stuņdis attuolynuoti

Nūvodvuiceiba kūpā ar: Daci Tihovsku  “Skaņu pasauļs” PYRMSŠKOLAI I SUOKUMŠKOLAI (8:30–9:00) fotografu i nūvodpietnīku Igoru Pliču par fotografiešonys viesturi Latgolā i Juoni Gleizdu PAMATŠKOLAI I VYDSŠKOLAI (9:05–9:35) žurnalisti i školuotuoju Eviku Muiznieci VYDSŠKOLAI par boltajim plankumim Latgolys viesturē i Latgolys kongresa dīnu (9:40–10:10)

26. apreļs

25. atkluotuos latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade i skotuvis runys konkurss „Vuolyudzāni”

10.00– Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazeja, Dzirnavu 3a

Olimpiadis daleibnīki: vyspuorizgleitojūšūs školu 10.–12. klašu komandys 3–5 školānu sastuovā; skotuvis konkursā individuala daleiba vysūs školānu vacuma pūsmūs. Olimpiadis organizātuoji: Vaļsts izgleiteibys satura centrs, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKŠA), Rēzeknis Tehnologeju akademejis Regionalistikys zynuotniskais instituts, Latgalīšu kulturys bīdreiba, LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis Baltu volūdnīceibys katedra, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazeja.

27. apreļs

10.00–14.00 patriotiska izalauzšonys spēle dobā “Kroma kolna boguoteibys” vydsškolānim (Kroma kolns, Ondrupinis pog., Kruoslovys nūvods)

15.00–15.30 pīminis šaļteņa pi pīminis vītys “Latgolys kongresam – 100” (Atbreivuošonys alejā 61) Pīsadola Tihovsku saime.

15.30 – guojīņs nu pīminis vītys “Latgolys kongresam - 100” da pīminekļa “Vīnuoti Latvejai”.

15.40 – zīdu nūlikšona pi vysom ar latgalīšu kulturys viesturi saisteitajom viesturis personeibom i juos pīminis vītom: F. Trasuns, N. Rancāns, V. Seile (pi sātys), F. Kemps (pi dūmis), V. Luocs, M. Bukšs, O. Kūkuojs

15.40–16.10 izalauzšonys spēlis daleibnīku apbalvuošona i Zemissardzis 3. Latgolys brigadis 32. kuojinīku bataljona muoceibu nūslāgums. Pīsadola veiru kūrs “Graidi” (muokslinīcyskais vadeituojs J. Mežinskis, dirigents E. Kārklinieks, vokala konsultante D. Kārkliniece)

Kas bija Latgales kongress

Pirmais Latgales latviešu kongress (latgaliešu: Pyrmais Latgolys latvīšu kongress) 1917. gada 26.—27. aprīlī (pēc jaunā stila 9.—10. maijā) Rēzeknē bija pirmā demokrātiski ievēlētā Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kurā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē. Šis notikums ir viens no stūrakmeņiem Latvijas valsts izveidē un latviešu nācijas konsolidācijā.

1917. gada Latgales kongress bija nozīmīgs ar to, ka Latgales latviešiem (latgaliešiem) bija svarīgi pateikt, ka Vidzemes, Kurzemes un Vitebskas guberņās dzīvojošie latvieši ir viena tauta. Vēsturisko notikumu rezultātā līdz pat Latvijas Republikas proklamēšanai 1918. gada 18. novembrī latgaliešu un pārējo latviešu apdzīvotās teritorijas bija administratīvi šķirtas. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Latgalē, kas tolaik bija Vitebskas guberņas ziemeļaustrumu daļa, kultūras, politiskā, saimnieciskā un garīgā dzīve ritēja būtiski atšķirīgi no pārējiem latviešu apdzīvotajiem novadiem.