Kāpēc pēc 50 gadiem ir īpaši svarīgi "tikt skaidrībā" ar pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem?

"Luminor" aktīvu un pensiju produktu pārvaldīšanas vadītājs Atis Krūmiņš norāda, ka tas īpaši aktuāli ir tiem, kas tuvojas pensijas vecumam - pārāk riskants plāns var ietekmēt uzkrāto līdzekļu vērtību tieši pirms došanās pensijā. Vienlaikus pareizi izvēlēts, vecumam atbilstošs pensiju plāns var palīdzēt sabalansēt riskus tirgus nestabilitātes apstākļos.

Pēdējo nedēļu notikumi finanšu tirgos atkal aktualizējuši sabiedrībā daudzus jautājumus, tostarp par pensiju uzkrājumiem, īpaši to cilvēku vidū, kuri ir norūpējušies par sava pensijas kapitāla drošību un tā vērtības saglabāšanu. Tirgus svārstības atspoguļojās pensiju plānu ienesīgumā, tomēr, kā uzsver Atis Krūmiņš, pensiju sistēmas dalībniekiem, kuriem līdz pensijai vēl tālu, uztraukties nevajadzētu - finanšu tirgi pēc savas būtības ir pakļauti volatilitātei, tāpēc svarīgi saglabāt mieru un nepieņemt emocionālus lēmumus attiecībā uz savām investīcijām.

Tajā pašā laikā tiem, kuriem tūlīt būs jādodas pensijā un kuri izvēlējušies vecumam neatbilstošu pensiju plānu, pašreizējā situācija finanšu tirgos radījusi nelabvēlīgus apstākļus.

Pēc "Luminor" bankas ekspertu novērojumiem, Latvijā ir divas iedzīvotāju grupas, kas nereti izvēlas vecumam neatbilstošus pensiju plānus - jaunieši un pensijas vecumam tuvi cilvēki. "Diemžēl mēs redzam, ka daudzi cilvēki līdz pat pēdējam brīdim nepārskata savu pensiju plānu, bieži izvēloties augsta riska investīcijas pat tad, kad pensija vairs nav aiz kalniem, vai, gluži otrādi, pārāk konservatīvus plānus jaunībā, kas būtiski ietekmē nākotnes uzkrājumu apmēru. Tikmēr savlaicīga pāreja uz konservatīvāku plānu ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt savus uzkrājumus no tirgus svārstībām," stāsta Atis Krūmiņš.

Ieteicamais laiks risku mazināšanai ir pēc 50 gadu vecuma, kad ir svarīgi pārvērtēt pašreizējo pensiju plānu un saprast, vai tas atbilst vecumam. Šajā vecumā labāk izvēlēties konservatīvāku pensiju plānu un turpmāk to pārskatīt vismaz reizi piecos gados, lai pāreja uz finansiāli stabilu pensiju būtu pēc iespējas sabalansētāka.

Tirgus svārstības arī izraisījušas jaunu diskusiju vilni par to, vai pensiju sistēmas 2. līmeņa uzkrājumu saņemšanas kārtība būtu jāmaina, sasniedzot pensijas vecumu. Pašlaik esošā kārtība prasa iekasēt uzkrāto kapitālu uzreiz, vienreizēji. Taču šādai pieejai, īpaši tirgus lejupslīdes periodā, var būt negatīvas sekas - ja pensionārs dodas pensijā tieši tirgus krituma brīdī, tad viņa kapitālu var izņemt par viszemāko vērtību, bez atjaunošanas iespējām, kas samazina finansiālo drošību.

"Jau iepriekš esam nākuši klajā ar priekšlikumu ieviest iespēju veikt pakāpenisku uzkrājumu izņemšanu, ļaujot pensionāriem saņemt regulārus maksājumus no otrā līmeņa uzkrātā kapitāla. Tas palīdzētu samazināt risku, kas saistīts ar īstermiņa tirgus svārstībām, un nodrošināt lielāku stabilitāti pensijas saņemšanas periodā. Šai pieejai ir daudz priekšrocību - tā risina problēmu, kad cilvēkam nākas "fiksēt" visa kapitāla vērtību vienā dienā (piemēram, uz tirgu krituma fona), kā arī - kas nav mazāk svarīgi - ļauj kapitālam turpināt strādāt finanšu tirgos pensiju perioda laikā. Tas savukārt dotu iespēju indeksēt pensijas uz tirgus instrumentu rēķina ilgtermiņā un samazinātu slogu valsts budžetam, tostarp samazinātajam strādājošo skaitam, kuriem būs jāuztur pieaugošais pensionāru skaits," uzsver Atis Krūmiņš.