VIDEO; FOTO: “Cilvēkiem raus nost kājas!” pie Saeimas neliela aktīvistu grupa protestē pret izstāšanos no Otavas konvencijas

Aktīvisti ar dažādiem saukļiem aicināja nepieļaut Latvijas teritorijas nomīnēšanu, tostarp tika izkliegts: “Mēs esam noteicēji, jūs izpildvara!” Kā novēroja Jauns.lv, cilvēki bija pulcējušies ar dažādiem plakātiem, uz kuriem bija rakstīts, piemēram, "Saglabāsim mūsu māti – dabu" un "Kamēr valdība taisa mīnēšanas biznesu, cilvēkiem raus nost kājas".

Kā zināms, iecerēts, ka Latvija no Otavas konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju. Šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Konvencijas dalībvalstis apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas, kā arī tās neizstrādāt, neražot un neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot.

Tāpat konvencijas dalībvalstis apņemas nekādā veidā nepalīdzēt, neatbalstīt vai nemudināt nevienu uz darbībām, kuras jebkurai dalībvalstij ir aizliegtas saskaņā ar konvenciju. Katra dalībvalsts apņemas arī iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar konvencijas noteikumiem.

“Brīdī, kad tika lemts par Latvijas pievienošanos Otavas konvencijai, nebija militāru, stratēģisku vai drošības apsvērumu, kādēļ Latvijai tai nepievienoties, savukārt patlaban drošības situācija Baltijas reģionā ir mainījusies,” skaidro Ārlietu ministrija.

Ministrijā atzīmē, ka, īstenojot pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, Krievija ir parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības. Tāpēc Latvijai ir būtiski saglabāt izvēles brīvību un rīcības elastību pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un valsts aizsardzību.

Atsaucoties uz karadarbība Ukrainā, ministrijā norāda, ka nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām palielina aizsardzības spēku letalitāti, aizkavējot vai apturot Krievijas masveida kustību. Tāpat Ārlietu ministrija secina, ka pašreizējās reģionālās drošības situācijas kontekstā Otavas konvencija ierobežo Latvijas aizsardzības iespējas, pilnībā izslēdzot efektīva militārās aizsardzības līdzekļa - kājnieku mīnu – izmantošanu.

Ministrijā piebilst, ka jautājums par izstāšanos no konvencijas ir aktualizēts arī citās reģiona valstīs, paverot iespēju solidāri un vienoti pieņemt lēmumu par izstāšanos.

Konvencija arī paredz, ka katra dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties no tās. Dalībvalsts paziņo par izstāšanos visām pārējām dalībvalstīm, ANO ģenerālsekretāram un ANO Drošības padomei. Izstāšanās stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu ir saņēmis depozitārijs. Attiecīgi pēc tam Latvijai būs tiesības un iespēja izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas.