"Jēkabpils dambja lieta" turpinās: process pret četriem politiķiem un projektētāju

Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP), kurš EPPO sāktā kriminālprocesa ietvaros 3.aprīlī uz dažām stundām tika aizturēts, ir visai emocionāls: “Es gribētu tā varbūt rupji, bet nu es neteikšu rupji... Bet EPPO lai atnāk un parāda, ko mēs esam izdarījuši nepareizi. Un tad mēs arī varēsim pateikt, kur tad mēs esam vainīgi. Šobrīd man tas nav parādīts.”

Līdzīgas izpausmes todien publiski izrādīja arī viņa politiskie domubiedri – Apvienotā saraksta Saeimas deputāti Edgars Tavars un Andris Kulbergs. Ragainis esot glābis pilsētu, bet Eiropas prokuratūra, lūk, piesienoties par komatiem papīros.

EPPO prokurors Gatis Doniks šādu vienkāršotu interpretāciju noraida: “Eiropas prokuratūra nav latviešu valodas skolotājs un gramatikas labotājs. Ja tur būtu kāds komats vai domuzīme vai garumzīmi ielikta nepareizi, droši vien, ka Eiropas prokuratūra uz to nereaģētu tā, kā Eiropas prokuratūra to ir izdarījusi pašreiz. Vēlreiz es gribu uzsvērt, ka mēs redzam to, ka šis projekts jau pirmšķietami mūsu ieskatā, iespējams, ir ticis “favoritizēts”. Ir izveidota šī šķietamā likumība, kuras dēļ kāds nepamatoti ir ieguvis, teiksim, uzvarētāju statusu, lai šo projektu realizētu dabā.”

2023.gadā uzsāktā projekta “Plūdu risku novēršana Jēkabpilī” ietvaros galvenās paredzētās darbības ir Daugavas kreisā un labā krasta aizsargdambja pārbūve, kā arī pretplūdu infrastruktūras izbūve. Lauvas tiesa naudas – gandrīz 14,4 miljoni eiro – paredzēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda jeb ERAF. Valsts budžeta līdzfinansējums ir 1,9 miljoni eiro, savukārt 600 tūkstošus eiro ieguldīt paredzējusi pašvaldība.

Sākotnēji paredzētais ERAF finansējums projektam bija par 3,6 miljoniem eiro mazāks, tomēr pēc tam, kad pašvaldība bija būvdarbu iepirkumā saņēmusi piedāvājumus, tā gāja pie valdības un arī saņēma papildu naudas apsolījumu. 

“Tas, ko mēs redzam, ka šādi, mūsuprāt, nepamatoti sadārdzinājumi pastāv. Pastāv faktiski tas, ka, pieprasot šos papildus līdzekļus, mūsu ieskatā, visticamāk, ir mēģināts un ir iesniegta nepatiesa informācija ministrijās, Ministru kabinetā par šīm faktiski projekta patiesajām izmaksām, ko mēs arī pierādīsim izmeklēšanas gaitā,” saka EPPO prokurors Doniks. “Izmeklēšanas gaitā mums radīsies jautājumi arī, teiksim, ministriem, valsts sekretāriem. Un noteikti arī šīs amatpersonas tiks uzaicināts uz pratināšanu.” 

Līgumu ar būvnieku – SIA “Jēkabpils PMK” – pašvaldība noslēdza 2023.gada septembra beigās. Šīs firmas vadītājs un līdzīpašnieks ir Jēkabpils novada domes deputāts Māris Dimants no opozīcijā esošās Jēkabpils reģionālās partijas. Savukārt kā apakšuzņēmējs projektā strādā arī SIA “Ošukalns”, kura valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs ir domnieks no mēra Ragaiņa Latvijas Zaļās partijas. Šīs firmas līdzīpašniece ir Nitiša sieva.

Ragainis nenoliedz, ka no malas tas varētu izskatīties aizdomīgi, taču pauž pārliecību, ka domē viss noticis godprātīgi: “Mēs strādājam šajā lokālajā vietā, jau šie uzņēmumi strādā 30 gadus. Un visu laiku viņi ir bijuši. Un tas, ka viņi ir deputāti, tas nozīmē, ka ir iedzīvotāju novērtējums, nevis EPPO vai mans novērtējums, vai vēl kaut kas. Nē, mēs esam šajā vietā, mēs strādājam, un, ja ir kaut kāda nelikumība, tad par to ir jāatbild. Es pilnīgi piekrītu. Šobrīd tas, kas ir uzrādīts, man ir tikai smiekls par to.”

Kā publiski apliecināja Eiropas prokuratūra un KNAB, kriminālprocess šobrīd uzsākts pret piecām personām. To, ka bijuši aizturēti, apliecina Ragainis, Nitišs un Jēkabpils vicemērs attīstības jautājumos Kārlis Stars (NA). Savukārt ar deputātu un ģenerāluzņēmēja vadītāju Dimantu nedēļas garumā “de facto” sazināties neizdevās. Arī viņa darba vietā “Jēkabpils PMK” skaidroja, ka viņš tuvākajās dienās nebūšot sastopams.

Iespējams, KNAB vizīte uzņēmumā Dimantam bija smags trieciens, jo, kā zināms “de facto”, pagājušā gada nogalē KNAB tur jau bija viesojies kāda cita kriminālprocesa ietvaros. “de facto” noskaidroja, ka lieta saistīta ar publiski pērn izskanējušo informāciju par iespējamu kukuli Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhitektam. “de facto” zināms, ka konkrētā arhitekta atzinums esot bijis nepieciešams kādiem darbiem Malnavas muižā, kur izvietota Malnavas koledža. Publiski pieejamā informācija liecina, ka “Jēkabpils PMK” tur veic būvdarbus.

Piektā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, līdz šim publiski nav bijusi nosaukta. “de facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka tas ir hidrotehniķis Haralds Gailums, kurš iepriekš medijos minēts kā dambja pārbūves projektētāju apakšuzņēmēja pārstāvis. Viņa paša komentārus iegūt neizdevās – caur Gailuma radinieci nodotais lūgums sazināties ar “de facto” palika bez atbildes.

Jēkabpils vicemērs Stars versiju, ka uz projektētāju varēja būt kāds spiediens vai ka viņš varētu būt darbojies būvnieku interesēs, uzskata par neticamu: “Nē, projektētājs ir...  Paldies projektētājiem, hidroinženieriem, kas to darbu izdarīja, un viņi ir ar stingru mugurkaulu, un mēs uz viņiem varējām paļauties plūdu avārijas novēršanas periodā arī. Un es teiktu, ka nekas tāds nevar būt.”

Acīmredzot mūsu valstī uzņēmējs nedrīkst būt politikā – pie šāda secinājuma tikmēr nonācis firmas “Ošukalns” vadītājs un Jēkabpils domnieks Nitišs, kurš uz nākamo sasaukumu gan vairs nekandidē. Viņš apgalvo, ka par dambja būvniecības iepirkuma procedūru kā ierindas deputāts neko daudz neesot zinājis. Savukārt aizdomas par nekvalitatīviem materiāliem vai sadārdzinātu būvniecību viņu izbrīnot, jo būvniecības procesā esot gan autoruzraudzība, gan būvuzraudzība, gan arī pasūtītāja, proti, domes, pārstāvji visu kontrolē. 

“Manuprāt, valstī tā sistēma ir uzbūvēta tā, ja pārzina sistēmu, kā strādā attiecīgās iestādes, tad, sarakstot attiecīgus iesniegumus, var stimulēt tādus vai šādus procesus. Vai viņi tiešām tur aizies plānoto gaitu, to neviens nevar paredzēt,” saka Nitišs. Noprotams, ka viņš ar aizdomām skatās uz seno politisko sāncensi, bijušo Jēkabpils mēru Leonīdu Salceviču. Jēkabpils reģionālās partijas vadītāja domubiedri esot arī citu partiju sarakstos.

Salcevičs, kura sarakstā otrais numurs ir “Jēkabpils PMK”  vadītājam Dimantam un iekļauti arī vairāki citi vadoši šīs būvfirmas darbinieki, jelkādu savu lomu dambja kriminālprocesā noliedz: “Es nekur neesmu piedalījies, specifikāciju neesmu redzējis un nav bijis arī domē tāds darbs, lai varētu deputātus iepazīstināt ar to visu. Tas viss bija koalīcijas rokās. Viņi to risināja, un ne es, ne [domes deputāts] Aivars [Kraps (LPV)]... Es nezinu, vai Māris [Dimants] tur bija klāt vai nebija. Es katrā ziņā tur klāt netiku bijis, netiku aicināts kā briesmīgs opozīcijas pārstāvis.”

Ragainis pauž cerību un pat pārliecību, ka jau tuvākajā laikā tiks noskaidrots – nekādu likumpārkāpumu dambja projektā neesot. Eiropas prokuratūras prokurors Doniks gan prognozē, ka līdz kriminālvajāšanai lietā varētu nonākt aptuveni divu gadu laikā, jo izmeklēšana šādās lietās ir laikietilpīga, piemēram, būs jāveic vairākas ekspertīzes.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kurai varētu būt jāpieņem lēmums par finansējuma apturēšanu projektam, vēl gaida visu informāciju no Eiropas prokuratūras. Jebkurā gadījumā līdz pat izmeklēšanas beigām Jēkabpilij nav jāraizējas par to, ka tai būs jāatdod līdz šim jau saņemtie 14,4 miljoni eiro, no kuriem 8,2 miljoni ienāca par jau padarītajiem darbiem, bet 6,2 miljoni ir avanss, kas atrodas pašvaldības kontos.