Vismaz 40 deputātu kandidātiem ir reputācijas riski: par "tautas kalpiem" kāro kļūt gan apsūdzētas, gan jau sodītas personas
Tikt pie lemšanas novada vai valstspilsētas domē šajās pašvaldību vēlēšanās cer gandrīz seši tūkstoši kandidātu. Kā saskaitīja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, vismaz 14 no viņiem šobrīd ir uz apsūdzēto sola. Vēl 10 politiķu iespējamos pārkāpumus šobrīd izmeklē. Un vēl pa desmitam ir gan to politiķu, kuru vainu neizdevās pierādīt, gan to, kurus savulaik atzina par vainīgiem noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, taču sodāmība nu jau ir dzēsta.
Partijas “Saskaņa” līderi priekšvēlēšanu kampaņas laikā atkal gatavojas barot iedzīvotājus ar cukurvati un stāstīt, ka Rīga ir steidzami jāglābj. Taču tieši “saskaņiešu” valdīšanas laikā ir uzsāktas vairākas lietas aizdomās par fiktīvu nodarbināšanu. No tām tiesā šobrīd ir "Rīgas Tūrisma attīstības biroja" krāpšanas lieta. Uz apsūdzēto sola ir arī “Saskaņas” deputāta kandidāts Maksims Tolstojs.
Policija vēl izmeklē lietu saistībā ar iespējamajiem fiktīviem darbiniekiem "Rīgas satiksmē". Konsultantu vidū ir bijuši arī šī brīža deputātu kandidāti, kaut arī no dažādām partijām – Aleksandrs Sakovskis (“Saskaņa”), Sandris Bergmanis (“Saskaņa”), Viktors Paškovs (Latvijas Sociālistiskā partija), Valērijs Kononovs (“Sarauj, Latgale!”). Attiecībā uz vēl četriem kandidātiem – Valēriju Petrovu (“Stabilitātei”), Igoru Solovjovu (“Saskaņa”), Vladimiru Frolovu (Latvijas Sociālistiskā partija), Vitāliju Dubovu (GKR, ZZS) – lietā par fiktīvu nodarbināšanu uzņēmumā “Rīgas Centrāltirgus”, “Rīgas namu pārvaldnieks” un “Getliņi Eko” policija nesavāca pietiekamus pierādījumus un lietu izbeidza. Arī viņi piedalīsies vēlēšanās.
Deputāta kandidāts Emīls Jakrins (LPV) ir viens no apsūdzētajiem lietā par minibusu pasažieru pārvadājumiem, kurā noziedzīgu nodarījumu dēļ Rīgai radīja 10 milj. eiro zaudējumus. Šo lietu prokurors varētu drīzumā sūtīt tiesai.
Uz vietu Rīgas domē cer arī Leonīds Loginovs, kurš pirms četriem gadiem tika notiesāts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu ziedojumu Liepājas Jūrniecības koledžai. Sarunā ar “de facto” Loginovs izteicās, ka arī tagad izjūt lepnumu par savu rīcību.
No raidījuma apkopojuma izriet, ka vēlēšanās kandidē vismaz 10 politiķi, kuru vainu savulaik pierādīja, bet nu jau sodāmība ir dzēsta. Divi no tiem ir bijušie Saeimas deputāti, kurus sodīja transporta kompensāciju izkrāpšanā – Aldis Adamovičs (“Vienotība”) tagad kandidē ar pirmo numuru sarakstā Preiļu novadā. Bet Askolds Kļaviņš ir pirmais Latvijas Zaļās partijas sarakstā Liepājā. Abi savu vainu gan neredz. “Pirmkārt, es uzskatu, ka tas bija politisks pasūtījums. Un es joprojām tā uzskatu, jo šāda tiesvedība, kā man, tika vesta… Es pilnīgi tam nepiekrītu, negodīgi un netaisnīgi tas bija. Un otrām kārtām, es varu pateikt, ka šī sodāmība ir dzēsta,” sacīja Adamovičs. “Es sodu izcietu, naudu atmaksāju. Un tālāk jau tad vēlētāji lems,” teica Kļaviņš.
Eiropas Prokuratūras uzsāktā izmeklēšana par Eiropas fondu izmantošanu neapturēja vairāku kandidātu startu gan Jēkabpils novadā, proti, Raivi Ragaini (LZP), Kārli Staru (NA), Māri Dimantu (Jēkabpils reģionālā partija)), gan arī Valkas novadā – Ventu Armandu Kraukli (Vidzemes partija)) un Valmieras novadā – Jāni Baiku (“Valmierai un Vidzemei”). Līdz šim nav izskanējusi ziņa par to, ka arī saraksta līderis Leonīds Salcevičs (Jēkabpils reģionālā partija) šobrīd ir uz apsūdzēto sola, jo, saskaņā ar apsūdzību, 2021. gadā biedrības “Basketbola klubs Jēkabpils” interesēs viltoja tās gada pārskatu. Salcevičs vainu noveļ uz kompāniju, ar kuru ticis slēgts līgums. “Varbūt tur ir kaut kāda bezatbildīga mana darbība. Es nezinu. To lai pasaka tiesā, bet pašlaik es neesmu notiesāts,” uzsvēra deputāta kandidāts Leonīds Salcevičs.
Tiesā ir vēl viena bijušā Jēkabpils mēra – Aivara Krapa (LPV) lieta. Viņu apsūdz krāpšanā. Savu kandidatūru jēkabpiliešu balsošanai ir izvirzījis Aivis Vasiļevskis (“Apvienība jaunlatvieši”), kurš pirms diviem gadiem atzina savu vainu lietā par Krievijas sāktā kara Ukrainā attaisnošanu, kā arī nacionālā naida provocēšanu. Pirms gada viņu šī iemesla dēļ nepielaida cīņai par vietu Eiropas Parlamentā. Vai viņš un citi kandidāti kvalificēsies šogad, pārbaudīs Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
Par savu taisnību tiesā vēl cīnās Ainārs Šlesers (LPV). Notiesājošs spriedums otrajā instancē ir nolasīts Ventspils domes deputātam Aivaram Lembergam (“Latvijai un Ventspilij”), Ķekavas vicemēram Aigaram Vītolam (ZZS), bijušajai Talsu pašvaldības izpilddirektorei Ievai Krēķei (“Mēs – Talsiem un novadam”) un Mārupes mēram Andrejam Encem (LRA). “Ja es justos kaut cik vainīgs, es nekandidētu. Bet tā kā es nejūtos vispār vainīgs, tad es kandidēju, protams,” minēja Ence.
Atšķirībā no Saeimas pašvaldību vēlēšanu kandidātiem prasības nav tik stingras. Likumā teikts, ka kandidēt nevar par smagu vai sevišķi smagu noziegumu sodītie. Tātad par mazāk smagu noziegumu – var. Par prasību izlīdzināšanu iestājas "Sabiedrība par atklātību - Delna". “Pašvaldībā arī tie paši finanšu līdzekļi apgrozās diezgan lielā apmērā un, ja prasības personām, kuras lemj par šo finanšu izlietojumu, atšķiras, tad neveidojas īsti vienlīdzīga situācija,” atzina biedrības direktore Krista Asmusa.
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Sanita Mertena skaidroja, ka sabiedrība ir informēta par sodītiem politiķiem un iedzīvotāji var izvēlēties, vai viņi vēlas šādu sodīto personu redzēt kā savu pārstāvi pašvaldībā, vai nevēlas. Savukārt Saeimas vēlēšanās ir augstāka latiņa, jo pastāv lielāka iespēja apdraudēt valsts iekārtu.
Taču šobrīd sabiedrība ir informēta tikai tik daudz, cik par šiem gadījumiem ziņo plašsaziņas līdzekļi. CVK mājaslapā šīs informācijas nav. Arī par to kandidātu skaitu, kuriem ir sodāmība par mazāk smagiem noziegumiem, bet kuriem tomēr ļauts kandidēt, Informācijas centrs raidījumam “de facto” nesniedza ziņas. “Tā ir likumdevēja izšķiršanās, kādu ziņu klāstu kurās vēlēšanās no kandidāta prasīt,” sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs.
“De facto” sagatavoto sarakstu ar kandidātu tiesvedības aktuāliem un vēsturiskiem datiem komentēja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Vija Sīle, kura daudzus gadus ir pasniegusi politikas ētikas kursu. “Manuprāt, paralēli morālajām tiesībām šim cilvēkam, kas pretendē uz darbību publiskajā telpā, ir jābūt pienākumam izvērtēt sevi no morāles viedokļa. Vai man ir morālas tiesības pretendēt uz šo amatu? Un jūsu minētie piemēri, manuprāt, atbild uz šo jautājumu ļoti skaidri. Īsti man tādu morālo tiesību nav un nevar būt,” sacīja Vija Sīle.
